Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Talsu Vēstis | 17.janvāris 2018, 16:15 | 15 komentāri | 8433 skatījumi

Pēc dambja sabrukšanas, talcinieki sakopj Zēņu dīki

Jaunais gads Kolkā iesākās ar kādu neparastu un nebijušu notikumu. Esam pieraduši, ka vētras un jūras straumes ik pa brīdim noskalo krietnu daļu no Kolkasraga, taču, ka dīķis aiziet, pieredzējām pirmo reizi.

Pirms 180 gadiem Dundagas novads gan piedzīvoja kāda ezera noskriešanu. Toreiz barons Kārlis Kristians fon Ostens-Zakens, lai iegūtu jaunas pļavas, izlēma nosusināt Dieviņa ezeru Dūmelē. Vietējie dzimtļaudis izraka kanālu uz jūru, un 1838. gada ziemā ezers, kā to atspoguļoja avīzēs — «ātri un pagalam noskrēja». Viss ezera klajums esot drebējis un trīcējis, ledus, velēnas un koki — viss vēlies projām šņākdams un krākdams uz jūru. Droši vien arī tagad līdzīgi drebēja zeme, ūdens šņāca un krāca, kad tas lauzās ārā no Zēņu dīķa uz jūru. Rudens un ziemas pamatīgo lietavu dēļ dīķa ūdens līmenis bija kritiski augsts un pārrāva sendienās taisīto dambi.

Zēņu dīķis izrakts 1961. vai 1962. gadā, lai nodrošinātu ledu zivju saldēšanai Kolkas zivju apstrādes fabrikā. Dīķi rokot, savienoja divas upītes — Zēņu un Megiznītvalku. Toreiz dīķī Kolkas gala jūrmalas pusē izraka kādus desmit metrus garu, visai resnu un vecu ozolu. Stumbru pārzāģēja, taču milzīgo koku ārā nedabūja, tas tā arī palika dīķa dibenā. 2014. gadā, kad biedrība «Kolkas makšķernieku klubs» labiekārtoja Zēņu dīķa apkārtni, no ozola koksnes paņemto paraugu pārbaudīja Tartu Universitātes radioloģijas laboratorijā. Tā vecums izrādījās apmēram 1130 gadu.

Savās domās un sajūtās pēc notikušā dalās biedrības «Kolkas makšķernieku klubs» valdes priekšsēdētājs Oskars Sproģis: «Mūsu biedrības dibināšanas mērķis bija popularizēt makšķerēšanu, makšķerēšanas sportu šai apkārtnē. Sesto gadu rīkojam jūras makšķerēšanas sacensības Kolkasragā. Tās ieguvušas popularitāti visā Latvijā. Pirmo reizi piedalījās tikai kādas 30 komandas, tagad katru gadu piedalās apmēram 100—120 dalībnieku, tas ir 50—60 komandas. Ideja par Zēņu dīķa labiekārtošanu bija laba motivācija biedrības izveidošanai. Bija beigušies laiki, kad dīķi izmantoja saimnieciskām vajadzībām — ne vairs ūdeni ņēma, ne ledu lauza. Dīķis bija pašvaldības īpašums, taču neviena nepieskatīts. Tai laikā ļoti aktīvi makšķerēju un vēlējos, lai pie dīķa ir smuka un sakopta apkārtne. Krasti bija aizauguši. Katrs kūra uguni, kur pagadās. Mētājās atkritumi.

Kad 2014. gadā radās iespēja izmantot Eiropas Savienības Zivsaimniecības fonda finansējumu, nolēmām mēģināt. Jāatzīst, ka bez pagasta vadītāja Alda Pinkena zināšanām un atbalsta, mēs nebūtu to varējuši paveikt. Viņš palīdzēja visos papīra darbos, noformulēja rakstiski mūsu vīzijas un ieceres. Milzīgs paldies arī Aigaram Keheram, kurš labā kvalitātē paveica praktiskos darbus. Viņš uzvarēja konkursā kā būvnieks ar vislabāko cenu un piedāvājumu. Atskatoties uz pēdējiem notikumiem, man ir neliela vainas apziņa. Toreiz bija izvēles iespējas — par pieejamo finansējumu sanāca vai nu labs meniķis (līmeņa un caurplūdes regulēšanai nepieciešams aizsprosts ar pārgāzni vai slūžām) vai dīķa labiekārtojums. Ja būtu uzbūvēts meniķis, tad tagad dīķī būtu ūdens, bet apkārtne, iespējams, būtu aizaugusi un nesakopta. Tagad apkārtnē viss ir skaisti, bet dīķī ūdens vairs nav. Kā būtu labāk, kas to pateiks? Toreiz man teica, tā čupa jau desmitiem gadu ir stāvējusi, gan stāvēs vēl tikpat ilgi. Abus darbus projekta ietvaros nevarēja paveikt — tad būtu iznācis štrunts no katra.

Izveidojām stāvlaukumu, lapeni, solus, galdus, dēļu takas, ugunskura vietas, tualeti, informatīvo stendu. Krietnu darbu paveicām arī apkārtnes sakopšanā: iztīrījām mežu, attīrījām krastu, lai ūdens baseina apēnojums būtu pietiekams, bet ne par daudz. Kopējas talkas rīkojam reizi gadā pavasarī, bet sezonas laikā mēs regulāri sekojam, kas pie dīķa notiek, izvedam atkritumus. Rēķinām, ka sezonā šo vietu apmeklē ap trīs līdz četriem tūkstošiem cilvēku. Vieta ir iemīļota, bez makšķerēšanas un vienkāršas atpūtas cilvēki te atzīmē arī svinīgākus notikumus savā dzīvē. Bieži uz dīķi vedu skolēnus.

Karpas te vēl bija palikušas vēsturiski. Bija savairojušās karūsas, raudas un ezera asari. Zvejnieki mums palīdzēja ielaist brekšus, jūras asarus, pat mazos zutēnus. Dīķī bija līdakas, līņi, zandarti. Esot pat ielaists viens sams. Kopā bija kādas desmit zivju sugas. Arī vēži. Par zivīm ļoti sāp sirds — aizgāja vismaz kādas divas līdz divas ar pusi tonnas zivju. Šovasar man rādīja līņus, tik lielus kā pagales (2—3 kg smagus), kas bija noķerti dīķī. Ūdeni dabūsim atpakaļ, bet zivju resursu atjaunošana gan prasīs gadus.

Dambja pārrāvums notika naktī no 3. uz 4. janvāri. Rīta gaismai svīstot, to pamanīja mežstrādnieki. Zivis ar straumi bija ierautas jūrā. Tās, ja pēkšņi nokļūst citā ūdenī un dabū daudz skābekļa, neskrien dziļumā, bet vandās gar krastu. Ir ļoti viegli iegūstamas. Izmanīgākie bija dabūjuši karpas pat 7—9 kg smagas. Man grūti komentēt, cik tas ir ētiski vai nav…

4. janvārī tukšo Zēņu dīķi apbrīnot ieradās vai puse Kolkas. Pirmo reizi varējām aplūkot tūkstošgadīgā ozola iespaidīgo stumbru. Vikingu laiku īstenais liecinieks gulēja dūņās kails un nepasargāts. Kāds izteica bažas, ka tik tam nepieaug kājas… Nākamajā rītā piebraucu pie dīķa, un man kļuva bezgala skumji! No ozola stumbra, droši vien uzskatot to par ekskluzīvu lietaskoku, bija izzāģēti divi pamatīgi kluči. Tur vīri bija strādājuši ar tehniku, ar vinčām vilkuši tos laukā. Ne jau no Rīgas braukuši… Milzīgs sarūgtinājums — mēs pārdzīvojam par notikušo, par zivīm, domājam, kā visu atjaunot, kārtojam un saudzējam, bet ir ļaudis, kuru alkatībai nav robežu.
Domājām, ko lai šai situācijā darām. Prieks, ka bija arī kolcenieki, kuri nāca un teica, kā lai palīdzot?

Dzintra Ernštreite deva impulsu talkas sarīkošanai. Sapratām, ka ūdeni tūlīt neatdabūsim atpakaļ, bet varam sakārtot ezera gultni. Bijām patīkami pārsteigti, ka atkritumu nebija daudz. Pudeles, kārbas, dažas riepas, vizuļi, un vēl šis tas. Apglabājām gultnē ozola stumbru, piemiņai izzāģējot pāris kluču, ko eksponēt topošajā Lībiešu saieta namā. Pretī lapenei gultnē izveidojām labu peldvietu. Talkā piedalījās ap 30 kolcenieku — vīri un sievas. Liels paldies visiem, īpaši Aigaram un Tomam Keheriem, jo bez viņu mazā ekskavatora mēs būtu kā bez rokām.

Par notikušo esam informējuši Dundagas novada pašvaldību un lūguši palīdzību šīs avārijas seku novēršanā. Tas ir pašvaldības īpašums, mēs esam tikai apsaimniekotāji. Domāju, ka ikviens saprot, ka Zēņu dīķis ir mūsu novada iecienīts tūrisma un atpūtas objekts. Ir vajadzīga aktīva un ātra rīcība. Tūrisma sezona tuvojas. Ļoti ceru, ka pašvaldība palīdzēs un kopīgiem spēkiem mēs dīķi atkal atjaunosim ierastajā izskatā.»

O R I Ģ I N Ā L S

 
 
[15] Komentāri | dilst | aug
 
kurjers6

he labs...veči ,kas izzāģēja pāris klučus ir baigie huligāni un sliktie...a mēs,a nu mēs izzāģējām pāris gabalus ,a nu bet tas jau neskaitās...

17.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Ruu
Ruu :

Lai izdodas

17.01.18 Atbildēt | Ziņot 5
krumujancis

Un kā vienmēr! Bijis pat projekts izstrādāts - taču naudiņās, pat pietiekoša ES finansējuma nav. Taču visādām citām izpļekarēšanām, nekas nevajadzīgām aptaujām, deputātu algām, un tam lērumam liekēžu kaut vai Vējoņa kantorī - kā par brīnumu vienmēr atrodas. Ceļam tik nodokļus, bet līdzekļu labām lietām kā nav tā nav.

Lai veicas Kolkas entuziastiem savest kārtībā savu dīķsaimniecību!

17.01.18 Atbildēt | Ziņot 1
Akmens_Viesis

Jūtu līdzi, skaista vieta bija. Un gan jau būs atkal.

Protams, apkārt ir Sūnu ciemam tipiska reakcja - vēl kaut kā pavīpsnāt, iedzelt, it kā jau tāpat nebūtu sūdīgi. Par ES naudas trūkumu pavīpsnāt, kaut gan tieši ar ES naudu tas tika izveidots. Un projektiem ir sadalījums, cik naudas dod vienam projektam jau konkursa sākumā.

Saprotu, ka cilvēki ir ķēruši zivis, zāģējuši ozolu, bet neviens nav padevis ziņu, un tas ir sāpīgi, bet tas ir jāpārdzīvo un jāiet tālāk. Turās, Oskar & co.

18.01.18 Atbildēt | Ziņot 2
zvejniexkolk

Paldies par sapratni!

18.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
eMKa
eMKa :

Skumji, protams, bet ir te stāsts par prioritātēm. Šķiet, ja tomēr bija dillema- meniķis vai apkārtne, tad kas kuram pakārtots?!

OK, meniķis noteikti būtu neredzamākā projekta daļa, bet, manuprāt, apkārtni var sakopt arī bez īpašu līdzekļu piesaistes, nerunāju par tiltiņiem, kas bildēs redzami, bat vai tie tiešām bija tik akūti nepieciešami, salīdzinot ar meniķa rekonstrukciju?

Nu un par to pašu ozolu. Kamdēļ tas bija jānorok dubļos (jēga no tā??!!), ja to varēja pārdot kā augstvērtīgu izejmateriālu, ja tic rakstītajam. Ir kāda sajēga cik tirgū maksā tā sauktais "melnais ozols"?! Tur vismaz divi meniķi sanāktu...

Varbūt nav pilnīgas informācijas, bet pēc raksta šādas pārdomas rodas...

18.01.18 Atbildēt | Ziņot 1
Akmens_Viesis

Jebkurā citā vietā es varbūt tev piekristu, Māri. Bet Kolka tas nozīmē arī tūrismu - no tāda viedokļa, braucot garām, vieta vedina piestāt.

Meniķis starp citu, mums viens pat varētu būt, pats būvēju no ozola, šķiet, ka tā arī neievietots, jāpārvaicā radiem, ja ir interese :) Pat to var talkā uztaisīt, ja kas.

18.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
eMKa
eMKa > Akmens_Viesis:

Stāsts nav par tūrismu, bet prioritātēm. Vienalga, ja arī tas ir tūrisms, tad līdzekļu sadale pēc prioritātēm.

Nu neticu, ka tas tiltiņš bija par iemeslu tūristu pieplūšanai :)

Apkārtni var sakopt bez īpašo līdzekļu piesaistīšanas. Labi, ne ar soliņiem un atraktīvām ugunskura vietām, lai gan arī to var, ja ir kas dara.

Cik daudz līdzekļu tika piesaistīts Rīvas takai? Tu taču labāk to zini, vai tā bija viena/dažu cilvēku privātā iniciatīva? Tas nav tūrisms? Atdeve nav takā, bet saistītos pakalpojumos.

Šīnī gadījumā. Ja bija bažas par meniķi, tad vēl jautājumi?!

Manuprāt tas šķiet līdzīgi salīdzinājumam, kad veido, teiksim muzeju, tehniski apšaubāmā ēkā ar uzsvaru uz ekspozīciju, pieverot acis, ka jumts var uzjobņīties kurā katrā brīdī...

18.01.18 Atbildēt | Ziņot 1
Marfim
Marfim > eMKa:

Citāts: "Toreiz man teica, tā čupa jau desmitiem gadu ir stāvējusi, gan stāvēs vēl tikpat ilgi. "

18.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
eMKa
eMKa > Marfim:

Arguments "gan jau" ...

18.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
zvejniexkolk
zvejniexkolk > eMKa:

Paldies par viedokļiem, bet apgūstot projektus tādiem maziem entuziastiem kā mēs, ir svarīgi saprast, cik varam pacelt. Labiekārtošanas darbi tajā brīdī likās daudz pievilcīgāki nekā dambja būvniecība arī līdzfinansējuma dēļ, jo meniķis- dambis jau skaitītos būve, kurai jau ir atkal citi nosacījumi, lai to paveiktu. ( vismaz tā man tika skaidrots tolaik)

Par ozolu- nav ētiski sabiedriskai organizācijai (KMK)tirgot pašvaldības īpašumu, arī pati pašvaldība to negrasījās darīt, tādēļ : " dusi saldi resnais baļķi"

P.S. Šo vietu radot man nebija nekāda pieredze, vēlējos tikai vienu skaistu vietu pie Kolkas,tādēļ atvainojiet par nesmukumu, kas aiz mūsu darbiem palicis...mēs no kļūdām mācīsimies.

18.01.18 Atbildēt | Ziņot 1
Marfim
Marfim > eMKa:

Es tomēr sliektos šo nosaukt par iepriekš neparedzamu un ārkārtas gadījumu. (Ir vietus kur ūdens ceļa uzbērumu izskaloja.)

Sabiedriskā kārtā, kā pirmo vai vienu no pirmajiem projektiem ... domāju ka labāk sākt ar vienkāršāko, ko apzinies, ka spēj realizēt.

18.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
eMKa
eMKa > zvejniexkolk:

Draugs, tas nav ne pārmetums, ne uzbrauciens... vien manas subjektīvās pārdomas.

Protams, nekļūdās tie, kas neko nedara.

Bet par to "resno baļķi", gan varēja būt cits risinājums, saglabājot gan ētiku un labumu no tā :)

18.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > eMKa:

Māri, Tu zini priekšvēsturi? Es nē. Negribu strīdēties strīdēšanās pēc, bet tu neesi iejūtīgs. Tas nav muzejs ar brūkošu jumtu!

Ja dīķis jau turējās kādu laiku, tad riski varēja likties mazi. Inženiertehniskais novērtējums cik izmaksātu? Tu zini?

Turklāt meniķis nav panaceja.

Pirmkārt, arī meniķim uzbrūk bebrs. Bebram nepatīk, ja kāds cits regulē līmeni. Viņš cenšas svešo būvi aizdambēt un veidot pats savu "meniķi", piemēram.

Meniķim pēc uzbūvēšanas ir lielas iespējas sūcēm, esam maksājuši ūdenslīdējam, jo pašam sešos metros nebija omulīgi nirt un taustīties.

Otrkārt, ja nav lielas vajadzības regulēt līmeni, tad kāpēc tērēties? Cita lieta zivsaimniecībā - jauki pavasarī nolaist līmeni un piemēram, pārdot izziemojušos līņu mazuļus, rediģēt gultni, likvidēt celmu bedres, bebru alas, kaļķot grunti galu galā.

bet šeit mērķis izskatās bija skaistums, cope un paveikt ko tādu, ko novērtētu arī apkārtējie cilvēki, ne tikai makšķernieki.

18.01.18 Atbildēt | Ziņot 1
leonids

Zēņu dīķis bija kupli apmeklēts visos laikos.Pirmo reizi to ieraudzīju 1968.gada vasarā.Copēts un blēņas darītas bez gala daudz.Par pēdējo labiekārtošanu,tas ko izdarījām bija provšpīle turpmākajam.No brīža,kad pie dīķa iekārtots autostāvlaukums,apmeklētāju skaits pieaudzis daudzkārt.Ļaudis novieto savu braucamo un dodas uz jūru vai mežu,biežāk uz jūru.Notikušais nav nekāda tradēģija,vien nepatīkams starpgadījums.Ar novada domes atbalstu vai nē dambi uzbūvēsim.Protams nestrādāsim tikai ar lāpstām,kas ir būvnieks,tas sapratīs.Ļoti gribās lai dīķis būtu,tur pats mācījos copēt,mācīju saviem bērniem,arī mazbērniem.

19.01.18 Atbildēt | Ziņot 3
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager