Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
LA.LV | 13.aprīlis 2018, 17:52 | Komentēt | 558 skatījumi

Ledus saduļķojis upi taimiņiem un lašiem

Zaļā ceturtdiena atnāk ar sengaidīto braucienu ciemos pie mīļupītes, Kurzemes skaistules Ventas. Var jau vēl tumšākos, saules neapspīdētos ezeru līčos atrast kādu stingrāku ledus gabalu, uz kura ziemas kasti uzriktēt, bet sirds alkst upes šalku un spininga izbaudīšanu..

Vēl pirms brauciena iemetu acis ūdensziņās un jūtos ļoti pārsteigts – līmenis zemāks nekā kārtīgā, karstā vasarā. Līmenis zems, bet Kuldīgas copes matadori visi kā viens ziņo, ka pie upes netiek. Nu, kā tā var būt?! Nokļuvuši pie upes, iestūrējam mašīnu stāvlaukumā un dodamies Ventu lūkot – tikai tagad top skaidrs, kāpēc pie upes nevar tikt. Daudzie kubikmetri ūdens uz jūru aizskrējuši ļoti strauji, bet visu ledu sakrāvuši pa abiem upes krastiem teju vai divmetrīgos krāvumos.

attēlā: Mairis Andersons ar karalisko zivi. Foto no personīgā arhīva

Nolemjam doties uz leju un kaut kur ap Paduri mēģināt atrast kaut cik staigājamu upes posmu. Tādu arī atrodam, bet te atklājas nākamā ķibele, ūdens tik duļķains, ka mūsu mērķzivs lasis vai taimiņš tam paredzēto mānekli tā īsti pat pamanīt nevar. Ledus palicis upes krastos un ar savu svaru nav izmēzis drazu no upes dibena, gandrīz vai pēc katra metiena nākas tīrīt no āķiem zāli, sūnas un sīkus zariņus. Bet nekas, pat nejaukais, asais vējš nespēj sagandēt mūsu omu, jo šajos krastos izbaudīti tik daudz skaisti copes brīži.

Gribu padalīties ar lieliska lašveidīgo zivju makšķernieka Uģa Circeņa atziņām par inventāru un mānekļiem, iespējams, ka tas lieti noderēs copes gaitās.

“Vēl joprojām daudzi spiningotāji, kuri tikko vai nesen sākuši spiningot, izvēlas šūpiņus vai rotiņus. Man kā veikalniekam tas ir ļoti labi redzams,” stāsta Uģis Circenis. “Uz maniem padomiem nopirkt kādu vobleru viņi skatās ar lielu skepsi. Laikam jau tā ir cenas dēļ. Metāla izstrādājuma cena salīdzinājumā ar šūpiņa vai rotiņa cenu ir krietni vien zemāka. Ir, protams, krietni vien lētāki Ķīnā ražoti pakaļdarinājumi, arī tepat Lietuvā ražoti vobleri, kas itin labi sevi pierādījuši, un tā jau atkal ir gaumes vai maka lieta, jo noķert jau var arī ar lētākiem ražojumiem, tikai cik laba būs to spēle un cik tie ilgi kalpos?

Tagad ir vobleru ēra, bet nekādi nevar noliegt to, ka citreiz voblers zivi uz ņēmienu nevar izprovocēt, bet otrā vai trešā izmēra rotiņš dara brīnumus. Ir man viens labs paziņa, kurš darbojas tikai ar šūpiņiem un arī tiek pie skaistiem lomiem. Īsti jau tādas vienas patiesības nav, katram ir savs viedoklis un katrs ķer citādi. Galvenais ir izprast upi un zivju uzturēšanās vietas tajā.

Taimiņš, kas tikko ienācis no jūras, ir pavasara spiningotāju ievērojamākais loms atšķirībā no saviem sugas brāļiem, kuri pēc nārsta ir visu ziemu pavadījuši upē un gaida attiecīgo temperatūru, lai dotos atpakaļ uz jūru. Spožais (svaigais) ir daudz spēcīgāks, agresīvāks un ļoti aktīvi ķer mānekli, kas padara šo zivi spiningotājiem pievilcīgu. Gastronomiskajā ziņā šai zivij līdzīgas nav. Gaļa ir viegli oranža, zivs ir augusi jūrā un nav barota ar granulām un citu mākslīgu barību.

Spiningošanai es izvēlos ne tik jaudīgus kātus, kādi tie ir rudenī paredzētajām zivīm. Vidējas klases ar testu 3 – 18 g, garumā ap 2,60 m. Ja makšķerēšanai izmantojat pīto auklu, tad atcerieties, ka tā nestiepjas nemaz un zivs izvadīšanas procesā strādā tikai kāts un spole. Lai arī nedaudz nāksies paskraidīt gar upi, ideālā variantā makšķerēšanas rīkiem zivs rāvieni jāamortizē līgani, bez liekiem sitieniem, lai neizrautu mānekli no zivs mutes. Lai nodrošinātos pret auklas pārrīvēšanos uz akmeņiem vai gliemežvākiem, jālieto fluorkarbona pavada. Mānekļa lielumam nav tik liela nozīme kā krāsai. Piemērotas būs spilgtās krāsas – rozā, spilgti zaļa, dzeltena, oranža. Tiem, kas pieraduši ķert ar šūpiņiem, es arī ieteiktu izvēlēties spilgtas krāsas.

Pavasarī nevajadzētu aizrauties ar maziem mānekļiem, izmērā līdz 11 cm būs labi, bet lielāki drīzāk varētu baidīt nekā pievilināt. Aprīļa beigās, kad ūdens temperatūra sasniedz 11 – 14 grādus, mānekļa izmēru vajag atkal samazināt un pāriet uz blāvākiem krāsu toņiem. Nosacīti siltā ūdenī spožais sāk kļūt apātisks un izvēlas mazāka izmēra barību,” ar mānekļu pieredzi dalās Uģis Circenis.

Atcerieties, ka lomā lašus un taimiņus var paturēt upēs, kur noteikta licencētā makšķerēšana (Salaca, Venta), kā arī pa vienam lasim un taimiņam, kas noķerti Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos vai Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, kā arī pa vienai alatai un strauta forelei.

o r i ģ i n ā l s

 
 
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers