Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
LatgalesLaiks.lv | 19.jūnijs 2018, 22:06 | 4 komentāri | 3007 skatījumi

Sventes ezerā zivju vairs netrūkst

Daudzus ezerus Latgalē apsaimnieko pašvaldības, taču par dažiem atbildību uzņēmušās biedrības – makšķernieki, dabas mīļi vai atbildīgi iedzīvotāji, kas dzīvo ezeru tuvumā. Pirmo šādu organizāciju Daugavpils novadā nodibināja Sventes ezera zivju resursu atjaunošanai. Tagad, pēc 12 gadiem, ezerā par zivju trūkumu vairs nevar sūdzēties, bet izaicinājumu, apsaimniekojot ezeru, netrūkst.

„Brauksim meklēt jūras kraukļus,” iedarbinot laivas motoru Sventes ezera krastā, aicina biedrības „Sventes pērle” direktors Jurijs Gridasovs. Izrādās, cīņa ar jūras kraukļiem šobrīd ir aktuālākā problēma, apsaimniekojot šo ezeru. Tā kā šobrīd ezerā zivju ir pietiekami, uztrauc nevis tas, ka viens jūras krauklis dienā var apēst vairākus kilogramus zivju, bet gan tas, ka tie mēdz ienirt ūdenī, zivis saknābāt un atstāt.

Latgales ezera krastos kraukļi savairojušies vien pēdējo gadu laikā, taču agrāk tie bijuši aizsargājami putni. Šī iemesla dēļ tos nedrīkst medīt, tāpēc biedrība jau otro gadu pēc kārtas cenšas iegūt atļauju. „Tie ir ātri putni un dzīvo tikai konkrētās vietās,” stāsta „Sventes pērles” direktors, „inspektori pagājušajā vasarā bija atbraukuši, bet tos neieraudzīja.” Jūras kraukļi mīt ezera dienvidu daļā un abās salās, it īpaši lielākajā – Višņu salā, kas ir dabas lieguma teritorijā.

Attēlā: Jurijs Gridasovs ezera krastā nodzīvojis teju visu mūžu, tāpēc arī pats biedrības direktors dažkārt dodas to naktīs sargāt

Ezera patruļa

Sventes ezers ir viens no dziļākajiem un tīrākajiem ezeriem Latvijā, taču apmēram pirms 12 gadiem šeit ieradusies televīzija un uzfilmējusi sižetu, kurā atklājies – Sventes ezerā nav zivju. Tas sarūgtinājis vietējos, tai skaitā Juriju Gridasovu, kas ezera krastā nodzīvojis teju visu mūžu. Iemesls zivju trūkumam ezerā – maluzvejnieki, kas zivis ķer ar tīkliem. „Bija tādi, kas ieklāj tīklus triju kilometru garumā, vai tādi, kas izmanto pat elektriskos tīklus,” atceras J. Gridasovs. Tad nu viņš un vēl apmēram 20 aktīvisti nolēma pret to cīnīties, 2006. gadā izveidojot biedrību „Sventes pērle”.

Pirmais biedrības uzdevums bija noorganizēt ezera apsargāšanu naktīs. Šim mērķim nolīgts darbinieks, dažkārt to apņēmies darīt arī kāds no biedriem. „Var apvienot lietderīgo ar patīkamo – makšķerēt un apsargāt,” Jurijs nesen, piemēram, apsarga pienākumus veicis mēneša garumā. Par biedrības direktoru viņš kļuva pirms sešiem gadiem. Ikdienā viņš gan joprojām strādā savā profesijā, par veterinārārstu, bet apzinās, ka vēl veiksmīgākai ezera attīstībai vajadzētu no pamatdarba atteikties un visus spēkus veltīt darbam biedrībā.

Tāpat biedrība uzņēmusies licenču pārdošanu makšķerēšanai Sventes ezerā. „Tās nav vajadzīgas tiem, kas dzīvo ezera krastā, kā arī bērniem un pensionāriem,” skaidro J. Gridasovs. Nesen šī uzdevuma veikšanu izdevies būtiski vienkāršot ar e-pakalpojumu platformas palīdzību. „Ja agrāk dažkārt nācās braukt pāri visam ezeram, lai izsniegtu licenci, tad tagad to var izdarīt elektroniski dažu minūšu laikā,” skaidro biedrības direktors.

Attēlā: Ierīce rāda atzīmi 36 metri – tā ir visdziļākā vieta Sventes ezerā

Maluzvejniecību nomaina ezeru aizaugšana

Lai atjaunotu zivju resursus ezerā, ielaisti vairāki tūkstoši zandartu, līdaku un zušu mazuļu. Šobrīd gan tas vairs netiek veikts, jo tagad zivju esot pietiekami. J. Gridasovs norāda, ka beidzamo divu gadu mainīgie laika apstākļi pavasaros, nārsta laikā, sekmējuši to, ka zivju savairojies īpaši daudz. Arī makšķernieku palicis mazāk, ikdienā te spiningu iemet vien daži vietējie pensionāri. Tāpēc biedrība priecājas, ja uz viņu rīkotajām sacensībām atbrauc daudz dalībnieku. Populārākas ir zemledus makšķerēšanas sacensības ziemā, tās apmeklē līdz 50 dalībniekiem.

Darbības sākumā visu iepriekšminēto nācies segt vien ar biedru naudu, bet šobrīd biedrība aktīvi raksta un piedalās dažādos projektos. Beidzamajos gados biedrība īsteno pat divus līdz trīs projektus gadā un palīdz citām jaunām biedrībām spert pirmos soļus ezeru apsaimniekošanā. J. Gridasovs prāto, ka, atšķirībā no laika, kad tika dibināta „Sventes pērle”, situācija ir mainījusies, un nelegālā makšķerēšana vairs nav galvenais apdraudējums Latgales ezeriem. „Ezeri aizaug,” apgalvo J. Gridasovs, „Sventes ezers ir dziļš un tīrs, tāpēc šeit tas īsti nedraud, bet, piemēram, Briģenes ezerā Demenes pagastā tā ir problēma.” Savukārt maluzvejnieku skaita samazināšanos, viņaprāt, veiksmīgi sekmējusi sodu palielināšana, kā arī tas, ka aizvien mazāk paliek iedzīvotāju, kas par tādiem varētu kļūt.

Attēlā: Zivju bieds, jūras krauklis, apdraud visu ezera ekosistēmu, piemēram, putnu izkārnījumu dēļ nokaltis koks lielākajā ezera salā

Neizmantotais potenciāls

Tagad esot arī vairāk iespēju, kur gūt finansējumu dažādu projektu īstenošanai zivsaimniecības un ezeru apsaimniekošanas uzsākšanai. Pieaug arī akvakultūras popularitāte. „Sventes pērle” nesen šajā sakarā īstenoja projektu kopā ar Lauku atbalsta dienestu, izglītojot Randenes pamatskolas skolēnus par videi draudzīgu makšķerēšanu. Vienas dienas garumā 12--15 gadus veci pusaudži klausījās ekspertu lekcijas un izmēģināja savu veiksmi makšķerēšanā. Regulāri uz šejieni brauc pētnieki no Daugavpils Universitātes.

Ūdens tīrību Sventes ezerā nodrošina tas, ka ezerā tikpat kā neietek neviena upe vai strautiņš (izņemot Laucesas pieteku Pakrāci). Teritorijas ezera krastā pieder cilvēkiem, kas strādā pilsētā, nevis lauksaimniekiem, tāpēc ezerā neietek notekūdeņi. Daži gan nodarbojas ar tūrismu un izveidojuši viesu mājas vai atpūtas vietas, bet J. Gridasovs uzskata, ka šajā jomā ezers vēl nav pierādījis savu potenciālu. „Agrāk uz šejieni vasarās brauca pensionāri no Sanktpēterburgas. Lasīja ogas, ņēma pienu no zemniekiem, atpūtās, bet rudenī brauca atpakaļ,” stāsta biedrības vadītājs, „ir teikts, ka šeit var gaidīt ekotūristus, velotūristus, bet es vairāku gadu laikā tikai vienu esmu sastapis.” Viņš uzsver, ka uz šejieni jābrauc smelties dabas enerģiju, un viens no veidiem, kā to darīt, ir makšķerēšana.

Teksts un foto: Dinija Jemeļjanova

o r i ģ i n ā l s

 
 
[4] Komentāri | dilst | aug
 
mohitoo

Vot to es saprotu, malači! Paši uzņēmās atbildību par savu ezeru. Ehh... vairāk b tādu

20.jūn Atbildēt | Ziņot 4
addd
addd :

Neticiet visam kas rakstīts uz žoga.

Ar cieņu.

22.jūn Atbildēt | Ziņot -1
addd
addd :

Skaists raksts, Gridasova kungam savs viedoklis par ezeru, makšķerniekiem savs, tāpēc arī apmeklējums ir tāds, nu nekāds. Ar licencētas makšķerēšanas ieviešanu Sventes un Medumu ezeri praktiski ir pieskaitāmi pie prihvatizētiem.

“Agrāk uz šejieni vasarās brauca pensionāri no Sanktpēterburgas”, lai tie pensionāri izpaliek, agrāk viss Daugavpils brauca uz Sventi sauļoties, peldēties un makšķerēt, tagad pēc veiksmīgas apsaimniekošanas pat vietējiem tik kārklu ēnā var pasēdēt.

Tā prihvatizācijas ideja bija pareiza tikai Gridasova kungam un tiem 20 aktīvistiem, ieviešot vienas dienas licences cenu 5 Ls, tikai elektromotors un aizklapējot piebraucamos ceļus makšķernieki tika veiksmīgi padzīti, tāpēc nav par ko te sūdzēties.

Tagad par maluzvejniecību, izņemot Gridasova kungu un tos 20 aktīvistus tur ar to nav kam nodarboties. Šo darboņu mērķa zivs ir repsis, Latgalē pazīstams ar nosaukumu – seļava, kas mīt ne katrā ezerā. Ķer ar tīkliem, lielos dziļumos ar eholotes palīdzību meklējot barus tieši pretī Gridasova kunga īpašumiem, kā viņš to neredz nezinu. Periodiski parādās pārdošanā 1 maija rajonā.

22.jūn Atbildēt | Ziņot 3
Urbejs

Sveiki ..

Es pa so ezeru Copes lietas salasijos nu forss ezers ...

Man ir Daugavpils rajona (Nicgale) lauku maja kur dzivo sencits kaisligs spiningotajs ... Sazvanu un pastastu nu tur ir ,jazbrauzc..

Vecais ari aizmin laivu uz iri panems vairakas laivas un tttt...

Atskaite no Veca .. Ezers pac smukscuk nu redzeja ,,,laivas 2 gab,viena noslikusi (mazaka) otra pusupilna ar udeni (kazanka) izsmelt nav ar ko kaut ar plaukstam,airi kaukadi no jurinieces laivas,ko tik atspiesties pret grunti nevis airet... Sviests kaukads izreklame nu tur ir vis ok bet ,,..,,.,,

Cope beidzas nesakusies .....

10.sep Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers