Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
aprinkis.lv | 6.novembris 2018, 13:37 | 6 komentāri | 5094 skatījumi

Maluzvejniecība ir asinīs kopš padomju laikiem

Iestājoties lašveidīgo zivju ieguves lieguma periodam, Valsts vides dienests (VVD) no 1. oktobra līdz 31. decembrim pastiprināti kontrolē lašu un taimiņu dabiskā nārsta upes. Galvenā uzmanība pievērsta savvaļas lašu un taimiņu nārsta vietām Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. Oktobrī Pierīgas ūdenstilpēs jau aizturēti divi maluzvejnieki.

Iereibis un caurā laivā

Jau divas nedēļas pēc tam, kad stājies spēkā liegums ķert lašveidīgās zivis, VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vides inspektori aizturējuši kādu zemūdens mednieku Gaujā pie Ādažiem, kur pārkāpējs bija nomedījis lielu taimiņa mātīti. Kā "Rīgas Apriņķa Avīze" jau ziņojusi, 22. oktobra pēcpusdienā pēc vairāku stundu ezera novērošanas inspektoriem izdevās pieķert maluzvejnieku, kurš bija izlicis tīklus Carnikavas novada Dzirnezerā. Informācija par šo maluzvejnieku tika saņemta no vietējiem iedzīvotājiem. "Mēs viņu aizturam gandrīz katru gadu," pastāstīja VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Andris Strautiņš. "Ja ne mēs, tad Carnikavas pašvaldības policija. Saņēmām informāciju, ka viņš atkal ielicis tīklus. Tos viņš ezerā bija izlicis iepriekšējā dienā no rīta un jau bija izņēmis ārā, bet, kad mēs viņu aizturējām, viņš no jauna lika ūdenī citus tīklus. Kungs bija arī stipri iereibis, caurā gumijas laivā, kas ir pat bīstami dzīvībai."

Sabiedrība aktīvi ziņo par pārkāpējiem

Andris Strautiņš teic, ka rudens laikā maluzvejnieki visvairāk darbojas upēs, kur lašveidīgās zivis iet uz nārstu. Šīs upes tiek kontrolētas kā prioritāte. "Manā uzraudzības teritorijā ir Gauja, arī Saulkrastu upītes, un galveno vērību pievēršam lašu upēm," saka A. Strautiņš. "Pārsvarā mēs uzmanību veltām Gaujai un tās pietekām, Saulkrastu upītēm un, protams, arī citām upēm."

Vecākais inspektors skaidro, ka Gaujā nodarboties ar zemūdens medībām ir aizliegts. Neesot tā, ka ar zemūdens medībām nedrīkst nodarboties vispār, bet ir noteikts to ezeru un upju saraksts, kurās to drīkst darīt. "Gaujā tas ir aizliegts visu gadu," saka A. Strautiņš, "Carnikavas novada Dzirnezerā, Ādažu novada Dūņezerā to drīkst darīt, arī Juglas ezerā utt. Šie cilvēki ļoti labi zina, ka Gaujā to darīt nedrīkst, un mednieks, kuru aizturējām, ir vietējais iedzīvotājs, kurš apkārtni ļoti labi pārzina. Pateicoties sabiedrībai, mums maluzvejniekus izdodas noķert – makšķernieki un vietējie iedzīvotāji aktīvi ziņo par šādiem gadījumiem."

Attēlā: Valsts vides dienesta vecākais inspektors Andris Strautiņš teic, ka lašveidīgo zivju zvejas lieguma periodā inspektoriem darba ir daudz.

Hobijs asinīs kopš padomju laikiem

Interesanti, vai maluzvejniecības tradīcijas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, vai arī tas ir hobijs, ko tā pa īstam saprot tikai vecāka gadagājuma cilvēki? VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors A. Strautiņš pēc savas pieredzes un novērojumiem zina teikt, ka grēkāži lielākoties ir vecāka gadagājuma kungi. "Manā praksē pēdējos gados nav bijuši gadījumi, kad mēs būtu aizturējuši kādu pārkāpēju jaunieti," saka A. Strautiņš, "pārsvarā tie ir vīri gados, kuriem šis hobijs ir asinīs varbūt jau no padomju laikiem. Jaunieši sēž pie datora, internetā, un, lai viņus aizdzītu naktī kaut kur likt tīklus, – tādi gadījumi faktiski nav bijuši."

Labā ziņa gan esot tāda, ka šis netikums, par laimi, vairs nav tik populārs cik pirms 20–30 gadiem. A. Strautiņš atceras, ka 90. gados un līdz pat 2000. gadam maluzvejniecība Latvijā bijusi izplatīta stipri vairāk. Viņš gan atzīst, ka šī nodarbe samazinājusies, pateicoties soda sankcijām, kuru apmērs ir pietiekami iedarbīgs: "Jāteic, ka sodi ir ļoti lieli, salīdzinot ar to, kā tas bija iepriekš. Šobrīd sods par zveju aizliegtā laikā, aizliegtā vietā ir līdz 700 eiro. Soda apjoms ir ievērojams."

Maluzvejniecība iet mazumā

"Maluzvejniecība, par laimi, iet mazumā, sabiedrība ir kļuvusi apzinīgāka," saka A. Strautiņš. Taču vienalga ir lašu tīkotāji, kas rudenī, kad uz nārstu upēs no jūras ienāk lašveidīgās zivis, vai nu liek tīklus, vai medī tos ar harpūnām. "Ir, kas nārsta vietās zivis ar žebērkļiem dur, bet šogad, par laimi, mēs vēl neesam aizturējuši tādus," saka A. Strautiņš.

Attēlā: Aizliegtais auglis, protams, ir salds, taču sods par neatļautu zveju ir gana sūrs...

Lašveidīgo zivju saudzēšanas laikā daudziem tomēr rodas kārdinājums doties uz upēm, lai iegūtu šīs augstvērtīgās zivis. Pavasarī un vasarā, kad lašveidīgo zivju upēs nav, maluzvejnieki vairāk rosās ezeros un liek tīklus tur. "Manā praksē ir pierādījies: ja cilvēks dzīvo kaut kur Gaujas tuvumā, viņš zina, ka rudenī tas lasis līdz viņa mājai atnāk, un tad viņam reizēm neiztur nervi – cilvēks aiziet uz Gauju un ieliek tīklu vai nodur to zivi. Viņam nemaz prātā nenāk braukt kaut kur uz ezeriem tīklus likt," saka inspektors.

Kāpēc ir tik svarīgi saudzēt lašveidīgos

Lašu un taimiņu krājumi, pēc Andra Strautiņa un ne tikai viņa vien novērojumiem, kļūst aizvien mazāki. Un, pat ja zinātnieki apgalvo, ka tie esot tādi paši, tā tomēr neesot. Parunājot ar makšķerniekiem un zvejniekiem, arvien apstiprinās fakts, ka šīs zivis iet mazumā. "Jūrā, kad zvejnieki atļautajā laikā zvejo lašus, tos no tīkliem un murdiem izēd roņi," saka A. Strautiņš, "un, ja mēs vēl tos pēdējos nenosargāsim, var pienākt brīdis, kad šīs zivis mēs redzēsim vairs tikai zoodārzā vai Dabas muzejā. Zivjaudzētavas, protams, katru gadu izlaiž lašu un taimiņu mazuļus, bet tas procents, kas atgriežas, ir ļoti neliels."

Autors: Agita Latkovska

o r i ģ i n ā l s

 
 
[6] Komentāri | dilst | aug
 
krumujancis

Cienu, protams, speca viedokli, taču mans viedoklis ir - malu zvejniecība mazinās tieši tā iemesla dēļ, ka iespējas kaut ko nopietnu noķert strauji mazinās, it īpaši, nodurt ar žebērkli, vai citādāk. Un tad jau tā arī ir, tie, kas tur dzīvo - iziet un paņem savu zivi, un nekāds inspektors to nenofiksēs, bet pārējiem to darīt lēnām zūd jēga.

Par jūru. Ja nu roņi tā izēd tos tīklus, varbūt, jāmeklē alternatīva tīkliem, īpaši lašu zvejā. Tā, lai ronis pats ķer šo zivi, bet nevis paņem no tīkla!

06.11.18 Atbildēt | Ziņot 1
Jurasasaris

Vienkārši jāšauj roņi..šašliks garšīgs esmu edis

06.11.18 Atbildēt | Ziņot 2
Bjorgvins

nu malaci.es jau visu laiku saku,ka inspektori strada.kaa Strautins saka - katru gadu to pasu brakanu noker.un sis tik rulle talak.jo riktigi sodits netiek.kaut kur VVD sez kurmis kas tos brakanus glabj.vispar Strautins ir loti solids dzeks.vienreiz jau diezgan sen bijam uz ledus Lilastes ezera.un coms bija aizmirsis makskernieka karti.nu liela skade taja laika nebutu - 5 lati.bet Strautins sodu neuzlika.laikam acs ir ta profesionali uztreneta,ka atskir parastu copmani ar aizmirsanas kibeli no rudita parkapeja.par lasiem ari taisniba,ka vinus visadas kibeles piemekle un konkreti iet mazuma.par tikliem jura. ja visi piekrastnieki sudzas par ronu nedarbiem.un ne tikai -ari atklata jura vairakas reizes roni celot augsa trali ir uzbrukusi un meginasu parkost ami.bet laikam materials bija par stingru.nesanaca.Eiropa pielieto elektroniskos ronu atbaiditajus.tikai ta ierice ir darga.un laikam musejie ir meginajusi.un vietejiem roniem tas pribors pie kajas,nav no bailigajiem.roni ir drausmi savairojusies.un ziemeleiropiesi un ari laikam tagad igauni vinus medi.nu latviesiem nav laika sito jautajumu sakartot,ar mokam jasastute jauna valdiba. Jurasasari - ja Tev garso rona sasliks tad tavos sencos noteikti ir bijusi cukcas.es pats Grenlande ar sito konkreti saskaros.tur ronus medi un ed lielos daudzumos.taja pilseti kur mes gajam uz izkrausanos bija tirgus,kur tikai tirgoja ronu galu,gan svaigu,gan kaltetu,gan citadi pagatavotu. tads smirdeklis staveja.man bija garam jaiet uz ostas parvaldi tad dabuju vismaz 300 m likumu.citadi butu jakorke. bet gaumes ir dazadas.kopa ar mums stradaja 2 cukcas - zivju pienemeji.un visu laiku sapnoja kad tiks majas tad edis ronu zupu.man no sitiem murgiem drebuli pa kauliem gaja. toties kuga edienu vini brakeja.nepatika kartupeli un it seviski griki.tos vini sauca par cietuma paiku.vienigi musu garsas izjutas sakrita viena lieta - ceptas vilkzivis (zubatka) .pirmaja reize kad izdevas nomakskeret daudz,pavars sacepa.un gandriz raudadams atskreja sudzeties ka 2 cukcas aprijusi lielo blodu kas bija domats 7 veciem.

07.11.18 Atbildēt | Ziņot 2
badapiicka

neesmu makten zinošs, bet laikam viņus riktīgi jūrā nosmeļ, ja jau aizvien mazāk nāk upes atpakaļ

07.11.18 Atbildēt | Ziņot -1
Bjorgvins

Eldorado,man Tevi jaapbedina.nu nesmel lieljura lasus neviens. pirmkart pec dioksina skandala tika partraukta lasu rupnieciska ieguve ar driftertikliem.tagad jau vairs praktiski tiklu kugu.tie visi bija veci un tika Eiropas programmas ietvaros sagriezti luznos.man liekas ka palicis tikai 1 tiklinieks.tas strada uz mencam.kaut cik lasus noker piekrastnieki.nu to ir diezgan daudz pa visu piekrasti.tagad vel ir vairaki kuteri kuri trollingo lasus.panakumi - nu loti mainigam sekmem.ari tralos lasu praktiski nav.mes labprat kadu nokertu maizitem.diemzel lasi dzivo udens virseja slani,a musu merka zivis dzivo tuvak gruntij.un ta mes ar lasi satiekamies loti reti.pa sezonu ta uz vienas rokas pirkstiem var saskaitit. pagajusa sezona bija melna - neviena. kad tika partraukta lasu zveja ar driftertikliem mes ari domajam ka lasi savairosies ka liellopu mesli un mums ari kas vairak tiks. diemzel ceribas sabruka.nezinu kur fiska,bet ta tas ir.polu un danu udenos lasi ir daudz maz normali bet musu - neka.kaut ka ta...

07.11.18 Atbildēt | Ziņot 1
Domaataajs

Varbūt mūsu pusē tas jūras sāļums arī pārāk mazs, ka viņi te mazāk grozās. Un visi tie dioksīni, parazīti arī dara savu.

Tuvāk Ziemeļjūrai tas ūdens arī vairāk apmainās.

07.11.18 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager