Centīsies nodrošināt Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspēju

Projekta "Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai" zinātniskais vadītājs Artūrs Škute informē, ka projekta gaitā, izmantojot optiskās metodes, paredzēts izstrādāt jaunu tehnoloģisko risinājumu ezeru ūdeņu analīzei, izstrādāt hidroakustisko pētījumu metodi zivju resursu izvērtēšanai un zivju resursu attīstības prognozes matemātisko modeli, izvērtēt faktorus, kas nosaka virszemes ūdeņu ķīmiskā sastāva veidošanos un vielu plūsmas ezeru sateces baseinos, kā arī novērtēt biogēno elementu (ķīmiskie elementi, kas vitāli nepieciešami organismu dzīvības norisēm) plūsmu, izmantojot modelēšanas metodes.

Pamatojoties uz planktofāgo zivju un zooplanktona mijiedarbības analīzi ezeru pelaģiālē (tā ezera daļa, kas nav ezera dibens un nav krasts), paredzēts izstrādāt arī jaunu zivju barības bāzes izvērtēšanas metodi, izstrādāt un publicēt Baltijas reģiona saldūdeņu zooplanktona sugu noteicēju, izstrādāt populāciju ģenētiskā monitoringa metodi, kā arī sagatavot publikācijas recenzējamos zinātniskos izdevumos, sniegt ziņojumus starptautiskās konferencēs un aizstāvēt doktora disertācijas.

Viena no prioritāro ūdeņu kategorijām Latvijā ir lašveidīgo zivju ezeri. Viena no lašveidīgajām zivīm - repsis (Coregonus albula) - Latvijā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija sastopama 30 ezeros, 50.-60.gados - 11 ezeros: Alūksnes, Drīdža, Lielā Gusena, Nirzas, Puzes, Rāznas, Sīvera, Stirnu, Sventes, Tērpes un Usmas, bet 90.gados - tikai piecos ezeros - Ežezerā, Lejas, Nirzas, Rāznas un Usmas ezerā. Tas nozīmē, ka šī saimnieciski nozīmīgā suga izzūd no mūsu ezeriem. Kopš 1995.gada repsis ir iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu 3.kategorijā. Repsis Latvijā ir iekļauts arī ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Projekta gaitā iegūtos datus plānots izmantot gan reģionālu, gan starptautisku ekoloģisku un sociālekonomisku problēmu risināšanai. Paredzēts izstrādāt arī praktiskus priekšlikumus Latvijas vides un citu sektoru normatīvo aktu izstrādei un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei pašvaldībām un ezeru apsaimniekotāju darbības plānošanai.

Projekts "Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai" ilgs līdz 2012.gada 30.novembrim. Tā kopējās izmaksas - 720 335 lati, tai skaitā: ESF finansējums - 612 285 lati (85%), valsts budžeta finansējums - 108 050 lati (15%).