automeistars
04.11.10
vieplis,ķīmija - tā ir brīnumzeme,kurā apslēpta cilvēces laime,un vis lielākie iekarojumi ir veikti tieši šai jomā !Nu kautkā tā !
automeistars
04.11.10
automeistars
04.11.10
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga). Par oksidēšanas pakāpi (retumis oksidēšanas stāvokli) šis lielums nosaukts tādēļ, ka elektronu atdošana, veidojoties ķīmiskajai saitei, ir oksidēšanās. Oksidēšanas pakāpe ir pozitīva, ja elektroni ir atvilkti nost no atoma un negatīva, ja tie ir pievilkti klāt atomam.
Kovalentajos savienojumos oksidēšanas pakāpe ir skaitliski vienāda ar pievilkto vai atvilkto elektronu pāru skaitu (kovalentās saites veidošanā vienmēr piedalās divi elektroni). Tie atomi, kuri dotajā savienojumā ir elektronegatīvāki, elektronus pievelk sev klāt. Piemēram, slāpeklis ir elektronegatīvāks par ūdeņradi un amonjaka NH3 molekulā trīsvērtīgā slāpekļa oksidēšanas pakāpe ir -3. Savukārt slāpekļa trifluorīda NF3 molekulā trīsvērtīgajam slāpeklim oksidēšanas pakāpe ir +3, jo fluors ir elektronegatīvāks.
Oksidēšanas pakāpes skaitliskais lielums bieži (bet ne vienmēr!) ir vienāds ar elementa vērtību. Vienkāršās vielās atomu oksidēšanas pakāpes ir 0, kaut arī vērtība ir cita (piemēram, F2 molekulā fluora vērtība ir 1, bet N2 molekulā slāpekļa vērtība ir 3). Tāpat oksidēšanas pakāpe atšķiras no vērtības, ja molekulā ir savstarpēji savienojušies vienādi atomi (piemēram, etāna C2H6 molekulā oglekļa oksidēšanas pakāpe ir -3, kaut gan vērtība, kā parasti organiskos savienojumos, ir 4). Propāna C3H8 molekulā oglekļa oksidēšanas pakāpe jau ir daļskaitlis. Neitrālā molekulā atomu oksidēšanas pakāpju algebriskā summa vienmēr ir nulle.
Oksidēšanas pakāpi parasti ķīmiskās formulās apzīmē virs elementa simbola, vispirms rakstot zīmi, tad ciparu (apzīmējot jonu lādiņus, vispirms raksta ciparu, tad zīmi).
Nestehiometriskiem savienojumiem oksidēšanas pakāpes jēdziens nav pielietojams
Kovalentajos savienojumos oksidēšanas pakāpe ir skaitliski vienāda ar pievilkto vai atvilkto elektronu pāru skaitu (kovalentās saites veidošanā vienmēr piedalās divi elektroni). Tie atomi, kuri dotajā savienojumā ir elektronegatīvāki, elektronus pievelk sev klāt. Piemēram, slāpeklis ir elektronegatīvāks par ūdeņradi un amonjaka NH3 molekulā trīsvērtīgā slāpekļa oksidēšanas pakāpe ir -3. Savukārt slāpekļa trifluorīda NF3 molekulā trīsvērtīgajam slāpeklim oksidēšanas pakāpe ir +3, jo fluors ir elektronegatīvāks.
Oksidēšanas pakāpes skaitliskais lielums bieži (bet ne vienmēr!) ir vienāds ar elementa vērtību. Vienkāršās vielās atomu oksidēšanas pakāpes ir 0, kaut arī vērtība ir cita (piemēram, F2 molekulā fluora vērtība ir 1, bet N2 molekulā slāpekļa vērtība ir 3). Tāpat oksidēšanas pakāpe atšķiras no vērtības, ja molekulā ir savstarpēji savienojušies vienādi atomi (piemēram, etāna C2H6 molekulā oglekļa oksidēšanas pakāpe ir -3, kaut gan vērtība, kā parasti organiskos savienojumos, ir 4). Propāna C3H8 molekulā oglekļa oksidēšanas pakāpe jau ir daļskaitlis. Neitrālā molekulā atomu oksidēšanas pakāpju algebriskā summa vienmēr ir nulle.
Oksidēšanas pakāpi parasti ķīmiskās formulās apzīmē virs elementa simbola, vispirms rakstot zīmi, tad ciparu (apzīmējot jonu lādiņus, vispirms raksta ciparu, tad zīmi).
Nestehiometriskiem savienojumiem oksidēšanas pakāpes jēdziens nav pielietojams
vieplis
04.11.10
Automeistar, kas ir oksidēšanas pakāpes +2 un +4 un PZT pjezoelektriskās keramikas komponenti?
automeistars
04.11.10
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82. Svins ir toksisks smagais metāls ar relatīvi labu korozijas izturību. Brīvā veidā svins dabā ir sastopams ļoti reti. Svins veidojas arī daudzu smago radioaktīvo izotopu sabrukšanas procesā. Lielu daļu svina iegūst no sulfīdu rūdas, ir sastopamas arī karbonātu un sulfātu rūdas (svina sulfāts ir mazšķīstošs). Lielu daļu svina iegūst arī, pārstrādājot nolietotus svina izstrādājumus. Viens no nozīmīgākajiem svina pielietojumiem ir akumulatoros. Svinam savienojumos var būt oksidēšanas pakāpes +2 un +4.
Bioloģiskā nozīme [izmainīt šo sadaļu]
Svins ir toksisks. Tas var iedarboties uz gandrīz visiem cilvēka orgāniem. Visvārīgākā ir nervu sistēma, sevišķi bērniem: zūd reakcijas ātrums, rodas nespēks ekstremitātēs (pirkstos, plaukstas locītavās, potītēs), notiek izmaiņas asins sastāvā (anēmija), cieš arī nieres un reproduktīvā sistēma. Kā to rāda virkne pētījumu, svins intensīvi uzkrājas augos, stādījumos un kokos, kas aug tiešā autoceļu tuvumā.
Īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Svins ir samērā mīksts, bet smags metāls ar zilgani pelēku spīdumu, kas gaisā oksidējas un pārklājas ar blīvu svina oksīda aizsargkārtiņu. Dabā svins atrodas tādu rūdu veidā, no kurām to relatīvi vienkārši var iegūt, rūdu apdedzinot un tad apstrādājot ar ogli. Taču svina saturs iežos ir neliels, līdz ar to svinu var pieskaitīt pie mazizplatītiem elementiem.
Izmantošana [izmainīt šo sadaļu]
Svinu plaši izmanto akumulatoru, munīcijas, arī cauruļvadu un blīvju izgatavošanā, kā arī dažādās ierīcēs aizsardzībai pret radioaktīvo starojumu. Svina izmantošanas iespējas tehnikā ir novedušas pie tā, ka lieli svina daudzumi nokļūst apkārtējā vidē. Atmosfērā atrodas ap 180 000 t svina. Taču autotransports ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem avotiem piesārņojumam ar svinu. Ņemot vērā, ka gaisa masas pārvietojas lielos attālumos, nav pārsteidzoši, ka pēdējā laikā pat no industriālajiem reģioniem vistālākajos apgabalos ir konstatētas pieaugošas svina koncentrācijas (Grenlandes ledū līdz 2 mg/kg, Barguzinas biosfēras rezervātā 1,2 mg/kg, Abramova ledājā 0,2 mg/kg).
Svina savienojumus (galvenokārt tetraetilsvinu) arī izmantoja, lai degvielai palielinātu oktānskaitli, kā arī, lai tā tik ātri neizgarotu, taču svins piesārņo dabu, nosēžas uz augiem, kurus vēlāk uzņemam barībā, kā arī piesārņo pēcsadegšanas katalizatoru. Lai palielinātu oktānskaitli, mūsdienās lieto citas degvielas piedevas, piemēram, metil-terc-butilēteri (MTBE). Tetraetilsvinu vēl joprojām mēdz lietot par piedevu aviācijas benzīnam.
Svina oksīdu (PbO) lieto arī svina stikla (kristālstikla paveids) ražošanai. Šie stikli labi lauž gaismu un absorbē rentgenstarus, tāpēc tos lieto optiskajās ierīcēs un kineskopu priekšējiem stikliem. Svina oksīds ir viens no PZT pjezoelektriskās keramikas komponentiem. Agrāk svina oksīdu lietoja arī keramikas glazūrām, taču tām ir slikta ķīmiskā izturība un svins šķīst ārā, nonākot apkārtējā vidē.
Šķīstošie svina savienojumi ir indīgi!
Bioloģiskā nozīme [izmainīt šo sadaļu]
Svins ir toksisks. Tas var iedarboties uz gandrīz visiem cilvēka orgāniem. Visvārīgākā ir nervu sistēma, sevišķi bērniem: zūd reakcijas ātrums, rodas nespēks ekstremitātēs (pirkstos, plaukstas locītavās, potītēs), notiek izmaiņas asins sastāvā (anēmija), cieš arī nieres un reproduktīvā sistēma. Kā to rāda virkne pētījumu, svins intensīvi uzkrājas augos, stādījumos un kokos, kas aug tiešā autoceļu tuvumā.
Īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Svins ir samērā mīksts, bet smags metāls ar zilgani pelēku spīdumu, kas gaisā oksidējas un pārklājas ar blīvu svina oksīda aizsargkārtiņu. Dabā svins atrodas tādu rūdu veidā, no kurām to relatīvi vienkārši var iegūt, rūdu apdedzinot un tad apstrādājot ar ogli. Taču svina saturs iežos ir neliels, līdz ar to svinu var pieskaitīt pie mazizplatītiem elementiem.
Izmantošana [izmainīt šo sadaļu]
Svinu plaši izmanto akumulatoru, munīcijas, arī cauruļvadu un blīvju izgatavošanā, kā arī dažādās ierīcēs aizsardzībai pret radioaktīvo starojumu. Svina izmantošanas iespējas tehnikā ir novedušas pie tā, ka lieli svina daudzumi nokļūst apkārtējā vidē. Atmosfērā atrodas ap 180 000 t svina. Taču autotransports ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem avotiem piesārņojumam ar svinu. Ņemot vērā, ka gaisa masas pārvietojas lielos attālumos, nav pārsteidzoši, ka pēdējā laikā pat no industriālajiem reģioniem vistālākajos apgabalos ir konstatētas pieaugošas svina koncentrācijas (Grenlandes ledū līdz 2 mg/kg, Barguzinas biosfēras rezervātā 1,2 mg/kg, Abramova ledājā 0,2 mg/kg).
Svina savienojumus (galvenokārt tetraetilsvinu) arī izmantoja, lai degvielai palielinātu oktānskaitli, kā arī, lai tā tik ātri neizgarotu, taču svins piesārņo dabu, nosēžas uz augiem, kurus vēlāk uzņemam barībā, kā arī piesārņo pēcsadegšanas katalizatoru. Lai palielinātu oktānskaitli, mūsdienās lieto citas degvielas piedevas, piemēram, metil-terc-butilēteri (MTBE). Tetraetilsvinu vēl joprojām mēdz lietot par piedevu aviācijas benzīnam.
Svina oksīdu (PbO) lieto arī svina stikla (kristālstikla paveids) ražošanai. Šie stikli labi lauž gaismu un absorbē rentgenstarus, tāpēc tos lieto optiskajās ierīcēs un kineskopu priekšējiem stikliem. Svina oksīds ir viens no PZT pjezoelektriskās keramikas komponentiem. Agrāk svina oksīdu lietoja arī keramikas glazūrām, taču tām ir slikta ķīmiskā izturība un svins šķīst ārā, nonākot apkārtējā vidē.
Šķīstošie svina savienojumi ir indīgi!
verino
04.11.10
Ir vairāki varianti. Atpirkt no krāsaino metālu uzpircējiem, meklēt servisos pie riteņu balansētājiem, rakņāties šautuvēs pa "skrejošo mežacūku" ložu uztvērēja smiltīs, ārdīt pašam ārā un pārkausēt vecos akumulatorus, vai arī meklēt kur un kādiem kabeļiem ir svina izolācija. :)
citrus
04.11.10
Paziņa man pajautāja, kur var dabūt svinu? Īsti nezināju ko pateikt, varbūt kādam ir kāda gaiša doma?
Piraac
03.11.10
Vīri, esmu ar dažādiem panākumiem pavadījis laiku Jūrkalnē un Miķelī, bet aktuālais jautājums ir - vai kāds ir mēģinājis laimi Staldzenē? Tur nav par seklu, pa tuvu pilsētai? Slepeno INFO labprāt saņemtu arī uz PM.
copmanite
03.11.10
Sveiki! no svetdienas uz pimdienu mani vecaki devas butes...Svetdien vinji aizbrauca ta ap kreslu,un ap 20.00 sakas kaukada cope,bet nema tikai un vienigi berzlapites.Tad kad jau paradijas nakts apmeram kautkur ap 3.00nakti saka nemt kartiga izmera butes.Pa diviem vinji salasija apmeram 8.kg...
P.S. Cilveki,savaksima aiz sevis atkritumus,lai mums nebutu kauns par musu zemi...Mes visi gribam makskeret tira un sakopta jura.Paldies
P.S. Cilveki,savaksima aiz sevis atkritumus,lai mums nebutu kauns par musu zemi...Mes visi gribam makskeret tira un sakopta jura.Paldies
eMKa
03.11.10
Tikko pārbraucu, varētu teikt arī pārnācu, nekur jau tālu nebija jābrauc :)
Ap 17 saplivinātas copenītes, bet nu dikti kusli process notiek- bute stundā, bet izmērs OK. Ap 22 palika nedaudz jautrāk un galu beigās kārtīgām rītdienas pusdienām salasīju. Neskaitīju, bet kaut kādas padsmit tiešām smukas butes :)
Ap 17 saplivinātas copenītes, bet nu dikti kusli process notiek- bute stundā, bet izmērs OK. Ap 22 palika nedaudz jautrāk un galu beigās kārtīgām rītdienas pusdienām salasīju. Neskaitīju, bet kaut kādas padsmit tiešām smukas butes :)
jamikus
02.11.10
Tu, kolciniek, kaut ko esi dzirdējis,ka ir tādi makšķerēšanas noteikumi? Tur ir runa arī par loma lielumu ( 5kg vienā reizē). Bet tie noteikumi jau domāti lempjiem un muļķīšiem- ne krutiem čaļiem, vai ne!
Duxxx
02.11.10
Šodien Ziemupē ( no 18:00 līdz 20:00) pilnīgs pipec. Pirmajā iemetienā viena plauksta, sekojošās 2 stundās nulles. Sāka nikns Rietenis smiltis ausī pūst un devos prom!
P.S. Pirms cops satiku divus slāvu copmaņus,kas normālugaisa gabalu atkūluši - abi nikni un komā - šiem pa dienu uz abiem 3 but' (6 kāti!!!)
wtf notiek tai jūrā
P.S. Pirms cops satiku divus slāvu copmaņus,kas normālugaisa gabalu atkūluši - abi nikni un komā - šiem pa dienu uz abiem 3 but' (6 kāti!!!)
wtf notiek tai jūrā
kolcinieks
02.11.10
tipa man vajag ar tevi diskuseet? panem karti un cirkuli pirms guleetisanas;0
kolcinieks
02.11.10
vairi, neiet runa par ruupniecisko zveju, taa kaadreiz bij mana nauda, vilku butes ar vadu, renges ar staavvadu zvejoju, runa iet par probleemu sajaa saitaa, copmanji ar infoo nedalaas, runaa pa maukaam, ne pa to uz kaa, kur keraas, pirksti vedeklii nav man, jo man nav zeel pastaastiit, ar kaadiem veejiem kolkasmalaa bute naak, un nevajag pat uz liepaaju braukt.
