Kā gāja copē (atskaites)?

ikursvadītājs.

Pie baltās kāpas cope nekāda. Dažiem tik kāda vimba trāpās bet stintes vel nēesmu manijis. Ar senci jau otru reizi tukšā. Arī apvaicājāmies parējiem copmaņiem viņi ar saka, ka ap šo laiku viņas ņēma kā trakas, bet šogad vispār nekā. Sencim darba kolēģis zvanija teica ka ir. Tad nu aizbraucām nosēdējām kādas 5 h - nekā.
Liek domāt ka viens bariņs ir ticis ieksā a pie ietekas ledus ir aizdambējis pieteku no jūras. Vari jau meiģināt to vienīgo baru patirināt.

Tiko no copes.
No 7.30-9.00 bijām Andrejsalā - totāla necope, tāpēc nolēmām apmeklēt Buļļupi, jo pretējā krastā pie Ķīpsalas vīru bija pamaz un staigājoši.
Buļļupē pie attīrīšanas iek. tautas ne sevišķi daudz, lielākais bars ~20 sēdēja rajonā ap Bolderājas kapiem. Ķērās mazi ķīsīši un daži asarīši - copes nav. Dzirdēju, ka pag nedēļ līdz sestdienai iesk. esot vilti asaru lomi līdz 5kg.

....šodien Nabā-cope it kā normāla līdz kādiem 13,bet nu tas izmērs galīgi krimināls,bļitku gribēja labāk nekā murmuli...

Oi, zivniek, ta tev labi gājis!:)) Lasīju, jutos gandrīz kā pac tur bijis:))

iemetīšu novēloto atskaiti, par dienu pēc piektdienas :)))
sestdienas rīts, zvana modinātājs, sāp galva, augums saguris, bet copes kolēģi jau tuvojās....apģerbjos, atstāju barčikā par vienu balzamčiku mazāk un vanckājos ārā :))) sliekas sagatavotas, arī zirņi savārīti, baltie tārpeļi arī tramīgi mēģina tikt ārā no bundžiņas, un varam doties saulaino krastu virzienā :))) pa ceļam iekožam pa maizes šķēlītei, pārrunājam visādas svarīgas lietas, tad vēl šo to, un vēl šo to, un esam jau galā!! Pārminam dažus vārdus ar citiem līdzīgajiem, kas stāvlaukumā tramīgi nevar sagaidīt virsū kāpšanu, un špagojam nebeidzamā baltuma virzienā :))) Pēc nelielas pastaigas atrodam vietu mazliet nostāk no jau esošajiem cilvēkiem, pameklējam vietas, kur kādu labu laiku nav ledus urbināts, un metamies nost. Es izurbju divus āliņģus vienu otram blakus..un šovs var sākties :DDD Abos āļiņģos nolaižu pa saujai zirņus un tālāk jau kārta copenēm....pirmajā āliņģī tiek nolaista Salmo nr.2 sudrabainā bļitkiņa ar pusi sliekas uz āķa....otrajā lejā noslīd sakans murmulīts, uz kura āķa ir sliekas pikucīts kombinācijā ar balto tārpeli....ar murmuli aprīkotā copenīte tiek iesprausta sniega čupiņā, un pats sāku strādāt ar bļitkiņu :))) apakšā ļoti labi jūtami akmeņi, pa kuru bļitkai dikti patīk dauzīties no augšas uz leju un tā tālāk :))) tas laikam piesaista uzmanību arī lucīšiem, ielgi nav jāgaida un sākās arī cops...lielākie eksemplāri nekaunās arī bļitkai uzgulties virsū ar savu .... nu to tur caurumu :DDD paralēli pa retam kāds piesakās arī uz murmulīša un tādā garā cope paiet ritmiski, bez liekiem pārtraukumiem, kad uznāk sajūta, ka varbūt mazliet sāk pieklust, āliņģos tiek nolaists pikucīts ar zirņu putru, un viss turpinās.... laiciņš ārā feins, saulīte spīd, vienīgi vējelītis pa retam nepatīkami uzpūš, tā kā mūsu kompānijā bija arī cilvēks, kas gadu ir nodzīvojies pa Austrāliju, un nesen kā atgriezies, tad šim ar laika maiņu par 50 grādiem, dvēselē vēsums sāka parādīties...nolēmām aizdoties torosa aizvējā...nolemts darīts...aizejam, atkal iebarojam, bet copa naff...pa retam kāds kādu izvelk, bet vairs nav tas, kas bija....uzsitam kādu klaču, apslakam apžuvušās lūpas ar balzamčiku, un dodamies atpakaļ uz vecajām labajām vietām....tur vēl kādu brīsniņu aktīvi pavilkāmies un lēnā gaitā pametām saulainos krastus....krastā parunājāmies ar citiem copmaņiem, kas īsti apmierināti viss nebija...bija arī vīru kompānija, kas no rīta bija saulkrastos, tad aizdzinušies uz Tūju, un beigās atbraukuši atpakaļ, un galu galā lomi dikti švaki :DDD
p.s. liekās, ka lielu daļu loma dāvāja zirnīšu putras pabārstīšana, kas pēc iebēršanas copi ļoti aktivizēja...mājās secināju, ka kastē ir pāri pa 100 galvām, lielākajai daļai puncīšos bija jau minētie zirņi :DDD uzšmorēju pasakainas kotletes (recepte, recepšu sadaļā), noskatījos hoķi, padzēros bairīti un biju neizsakāmi priecīgs :)))
Ne asakas!!!

Laidzes ezers!!!
Laicinsh forsh,ledus biezs,zivis kjeeraas!!!
Paarsvaraa kjeeraas brekshelji,lielaakais 570gr,paarsvaraa300gr,bija arii siichi!!!
Kopaa 5,5kg!!!!

Šodien Daugavā pie Rīgas 1 breksis. Piekrītu saldeniekam, jo jāraksta ir par to kā gāja copē. Tad izveidojiet citu tēmu un piesārņojiet to tur.

Mirtins Man vakar aiz Spuņkas līča ietekas virzienā līcītī arī asaris ņēma 30 cm dziļumā:) Starp citu izlasot tavu atskaiti mēģināju un bija:)

Mirtins
viens pīrsings un 8 ašuki.nekā diža!:(
11:00 jau braucām mājup!
:))

Lielupe..rajons no Slokas attīrīšanas līdz Valteriem...reids pa sēkļainajiem līcīšiem:) Asaris ir..ja atrod baru var pavilkt..izmērs priecē...labāk retāk bet lielāki:) Kādus padsmit salasīju....vienīgā bēda ka viens makans kimlaks tā cīnījās līdz āliņģim ka sāku domāt ka līdaka paņēmusi...pie paša āliņģa parādīja nekaunīgo strīpaino purnu un pārrāva kā nieku 0,16 auklu un ar visu manu veco labo bļitku prom...maita...bļitku žēl...meklēju veikalos...naF...škrobe...štrunts par zivi..ptičku žalko...asaris domāju vismaz ap kilo bija...jo lielākais šodien 420 gr(mājā nosvēru)...bet tas nāca smagi kā traktors...un purns ar dikti nekaunīgs..gandrīz kā Saimonam ar Komarovu kopā:):):) Tā ļūk ar tiem kimlakiem...bet ganās pa sēkļa kantēm..ja atrodi tad sitieni pa bļitku viens pēc otra..spēj tik šamos piešmaukt:):)
Ne asakas visiem...
P.S. Bļitkam dikti žēl savu veco bļitku:( Jāiet nervu zāle jēieņem..nedaudz:)

Šodien Vecdaugavā pa trim stundām 35asari. Visi uz bļitku, visi nelieli :)

pagāšdien bij ieskrējis Daugavā (Zivnieka pusē) pāris pannas cepamos salasīju:(((

Atskaite par vakardienu.Laidze.No septiņiem līdz desmitiem-viena raudiņa un plicēns.Tad līdz divpadsmitiem tukšums.Pēc tam pārdesmit minūšu laikā četri asari,divi no kuriem var teikt kimlaki,un atkal tukšums.Ap trijiem pēcpusdienā pārvācos uz no rīta piebarotu āliņģi un līdz pieciem -septiņas cepamas raudas un kādi divdesmit 200-400 gramīgi finierīši.Uz dzīvo pa visu dienu nevienas copes.

Divas dienas nogāju pa upi,ir posmi,kur aiznesti ar vižņiem.Virs tilta vispār ~2km nav kur nolaist,viss piedzīts.Labās vietas palikušas brīvas no vižņiem maz.Lejpusē jau vienādāks tecējum,tur jau nav tā sadzīts.Asarus paķēru labi,bet saslēpušies mierīgākā ūdenī.Ledus pat lielajās seklajās straumēs pat ~20cm,citur visa spirāle..Jālaiž cits posms izurbt,jā nažus urbim atgriež šausmīgi pa to sastumto ledu no lielajiem ūdeņiem.

parubināju nedaudz ledu dūnezerā(tim pus šosejai).nu švaki pavazājos pa klajumu,gar krasta kantīti- ne copes.pirms pusdienlaika čoms uzgāja niedraju pie strauta,kur tusēja stiklinieki un zupeniekie.arī pāris rupekļi trapijās,bet tie veiksmīgi notinās,jo kaizrādijās-niedrēs ar diegiem nav aršana:).izmantoju pēdejo iespēju uzlikt karodziņu 20m nostāk.ieliku,līdz pēcpusdienai nelikos nezinis-tā arī nostāvēja uz "pussešiem".prom dodoties izrādijās,ka mans dzīvais ir aizdomīgi stīvs....

27. februāra rīts. Pamostos ar prieku sirdī, jo ieplānots brauciens uz dziļo ezeru, - Valzi. Grādrādis iepriecina, -10* un mākoņu nav nevienā debespusē. Pabrokastojam un ar tēvu dodamies ceļā un netālo ezeru.
Rīts ļoti patīkams, saulīte silda seju, vēja nav. Izcili. Ejam pa makšķernieku iestaigāto taku, jo ceļš līdz ezeram nav iztīrīts. Tūlīt arī esam uz ezera. Izdomājam mēģināt laimi pretējā ezera līci, kur vilktas gan līdakas, gan asari, gan raudas. Šodien mērķzivis ir līdakas. Sagatavoju četras līdakcopenes, lai abi varam izstaigāt pēc iespējas lielāku teritoriju. Izurbju pirmos piecus caurumus ar jaunajiem nažiem. Paldies Bumam, nazi ekselenti.
Sākam ķert ēsmas zivtiņas. Švaki. Paņemu vissīkāko mormišku un tievāko auklu un cenšos izdabāt Valžezeram. Nekā. Beidzot sardziņš noliecas un izvelku pirmo šīsdienas asarīti. Tik mazs nebija gadījies sen. Tēvam līdzīgi, pāris vārgas copes, motilijs norauts, bet zivtiņas nav. Beidzot izvilku breksēnu un raudu. Tos aizeju uzlikt uz līdacenēm, varbūt kāda paķers. Staigāju, mainu ik pēc kāda laika. Klusums. Pilnīgs. Ļāvu tēvam izmēģināt veiksmi, kamēr pats padarbojos ar bļitku. Sit asarēni, bet neņem. Pameklēju kanti, un atradu. No 2 metriem krīt uz trim un tā 20 m posmā līdz 8 metriem. Bet zivju nav. Ēnā sāk palikt auksti un dodamies uz līci, kur spīd saule. Velku visas mantas Brālīša ragutiņās, viegli. Nolemju ielikt līdacēni pilnīgi neloģiskā vieta, ezera vidū. Laižu breksēnu lejā, domāju tikt līdz gruntij un tad pacelt kādu metru augstāk. O, ir grunts. Ceļu breksēnu augšā, bet nenāk. Līdaka! Beidzot pirmā cope, bet prieki nebija ilgi. Breksēns sakošļāts un izpļauts. Nolēmu ielikt vienu smuku raudu uz karoga tajā pašā caurumā. Aizgāju paborēt caurumus, vienu izborēju un skatos ‘sarkanais stojaks’ gaisā. Eju klāt, netin. Gaidu, gaidu, gaidu. Cik var! Ceļu lēnām augšā un atkal tukšs. Viena līdaka apčakarēja divas reizes, gan atriebšos. Turpinājuma nebija pilnīgi nekas.
Sanāca līdzīgi, ka teica Māris Olte: ‘’Diena bija jauka, bet līdaka – ma…a.’’
Seja nosauļota, Latvijas daba pabaudīta. Nākamajās brīvdienās Peipuss. :))

Shodien Kjiisiits pie kanaala.Savus 3kg pielasiju ar panniniekiem.Naaca negribiigi,ar pacietiigu tirinaashanu.Vechi shkrobiigi staigaaja urbdamies,bet peec maniem noveerojumiem,vairaak jaapiestraadaa pie cauruma,riita pusee lielaakie exemplaari,cik noveerots vakarpusee ir moments kad lielie pa kaadam pienaak.Paaris dienas atpakalj vakaraa viens 0.1mm paarraava.400g tur,taatad asars bija labs.

Nu nezinu burtniekos arī šodien bija ķēruši lielus asarus tiko ziņas ienāca.

tiko tētis pārnāca stintēm 2,5 kg ir, izmērs visāds.

Šodien bijām Raiskumā. Cope sūdīga,ar visu barošanu tik dažus pličus dabūjām,no brekšiem ne miņas. Tad aizgājām uz Auciemu,salikām karodziņus,bet tur arī pa tukšo.