Eduk , nav jau visi taadaas miesaas, ka apmeram, ar to Kungu var sacensties pa uudens virsas staigashanu
galiigi ne pa teemu, modrais, bet nu-apsveicu ar veiksmiigaam zobaino mediibaam:)))
Es cik saprotu tagad ne pa tēmu ierakstīšu:))
Bijām ar Tontonu daugaviņā, drusku izmirkām, bet pie savas tiesas tikām. Man 7copes un 2paņemtas 1,66un 1.33kg, Tontonam drusku bēdīgāk:) gan jau pats ko ierakstīs.
eduk, priize Tev, par visohuizbriinoshaako sapnja pabeigshanu!:DDD
"Es no šāda skata pilnībā ohuizbrīnījos. Pamosdamies no šī murga, teju izkritu laukā no gultas. Es nebiju vecs večuks, un mazbērnu man arī vēl nebija. Pēc šī sapņa es izdarīju svarīgus secinājumus:
1) nekavējoties jāatmet dambrete;
2) zivis ne vienmēr ir pretējā krastā, blakus rajonā vai kaimiņu zemēs;
3) jābeidz sapņot Peipi. Tepat, Latgalē, ūdeņu pa pilnam, ko iepazīt - jādodas pamočīt Feimaņu zemmēri, pastaipīties ar Rāznas plaužiem vai Cirmas un Ludzas zandartiem. Pa pirmo ledu, sēžot pie paša krasta un drebošām kājām baudot pirmos copes mirkļus, kopā ar Zivotāju jāvēro, kā Eduks veikli tekalē pa plāno ledu, tur kur pašiem vēl klāt netikt;
4) sapņot nav aizliegts. Un nekas ka savam sapnim tuvojos ar patiesi Igauniskiem tempiem - visuma mērogā šis laiks ir kā sekundes simtdaļa!"
"Atnjirdzis smaidaa savu bezzobaino muti, nospljaavaas uz griidas un iesaucaas: Ashuk...."
Kaimiņu Janka, ar mutesbļodu, pilnu Peipja ašukiem, kā cimdiem...
"Saraucis krunkaino pieri, saprotu, ka nav vairs kur sprukt, ka taisniiba ir labaaka nekaa meli, ka tie ir mazi beerni un vinji no manis gaida dziives piemeru, ka es nespeeshu samelot un izgroziities, tas esmu vinju elks, vinju varonis, rekordu siteejs un renjgju bende!
Risinaajums atnaaca pats no sevis. Atveeraas durvis un iegaaja kaiminju Janka."
"Apjukumā vairs pat nezinu kā izgrozīties no radušās situācijas. Ja būtu rudens, tad varētu pateikt bērniem, ka ātriņķi ņemam traukus un braucam uz Lubāna purvu dzērvenēs - tad varētu mazbērniem visu atlikušo dienu stāstīt, kā turpat, kur ogas lasām, kādreiz, jaunībā tramdīju draiskus ašukus. Bet laukā ir sniegs un jāizdomā kaut kas cits..."
martins_
Mees ar eduku centaamies!;)))
Ashuk, taa dambrete vnk ir literaaraa fikcija shajaa graamataa, saproti?:DDD
dambreti es zabrosil
ashukainis, 2.oktobris 2012, 16:32
Tagad, kamēr Peipī vēl nav ledus, un rokas stīvas no kumeliņa un bļitku pulēšanas, lasu grāmatas par šahu :)))))))
Bļa, pipši jūs... lasot pat apraudājos :DDDDDDDDDD
Puikas, neceriet, esat mazliet atpalikuši un izlaiduši jaunumu, ka dambreti es zabrosil, apriebusies līdz ..... Tagad brīvajā laikā tikai un vienīgi cope! :)) Neizniekošu savu brīvo laiku kaut kādai dambretei, pietiks manu uzvārdu avīzē un internetā publicēt.....
Tagad uz laiciņu pazudīšu, netraucēšu izpausties Jūsu abu fantāzijai..... :))
"Izdzirdeejushi sho atbildi, beerni ar no izbriina apaljaam aciim minuuti klusee...
Aizgriezhos un aizeju prom no loga. Man kljuust skaidrs, ka tikko mazbeernu priekshaa esmu izblameejies. Saaku domaat, ko dariit, lai glaabtu radushos situaaciju....."
"Ar dobju skanju nopuushos un klusi chukstu.... Viņa... Viņa pie visa ir vainīga!!! Tā rūtainā mozga...ka, dambrete! Tā mani ievilka savā varā... "
Droši močijat fragmentus, salikšu kopā un izdošu grāmatu ar nosaukumu "Ašukaiņa skaudīgo kolēģu stāstiņi " :DDDDD
"Viens no mazbeerniem, ar zinjkaariibu noluukojas uz puleeshanas prieksmetiem, liidz pajautaa man-"Vecteetinj, Tev ir 79 gadi, pasaki, nafigam Tu taa arii neaizbrauci uz Peipi?"
Manas luupas saak triiceet, bet acs kaktinjaa paraadiijaas asarinjas miikluminjsh, nevareedams apsleept savu apjukumu, pieceelos un piegaaju pie loga, aiz kura balts staav sniega klaatais kumelinjsh.
Ar dobju skanju nopuushos un klusi chukstu...."
:DDD
Davai koleegi, turpinaajumu, taps kniize par ashuku, kursh gribeeja tikt uz peipi. Peec apkoposhanas versija buus pieejama formaataa, kas derees e-readeriem.(PLANSHETDATORIEM):DDD
Es jau iztēlojos tekstus:
"Jau kurais rudens pēc kārtas ir atskrējis, kā grasos piepildīt sen lolotu sapni - aizbraukt pabļitkot uz Peipi. Bet nu gadi vairs nav tie, kā agrāk, kad pulēju bļitkas vismaz reizi gadā...
Uzlieku uz galda apputējušu kastīti un pasaucu mazbērnus, kas jau paši sāk pirmās makšķernieku gaitas. Kastītē smuki saliktas, pēc izmēriem pedantiski sakārtotas apsūbējušas bļitkas. Rūpīgi ņemu tās laukā, dodu mazbērniem, teikdams:
"tās ir no Buma, lai vieglas viņam smiltis, kad tās pulēsiet, dariet to ar cieņu! ".
Dabonu otru, mazāku, kastīti ar pulēšanas piederumiem - goijas pastu, voilaku un citu atribūtiku. Smilšpapīram un napiļņikam šeit nav vietas! "
Nu i tā tālāk, tādā pašā garā :DDDD...
Vo gņidas tie kolēģi ir :DDD Bet man PO, jo es jau domās gaidu ziemu, par cik apkārt vai nu
" zapretkas", vai arī ūdens līmenis gandrīz nulle! tāpēc, kā Jūs visi zviedzat, sākšu gatavoties Peipusa braucienam.... gaidat grāmatu....
Copmann
Da tur vesela triloģija sanāktu par to braucienu :DD