avtt
15.10.12
Tiešām,otiņ,nafig mūs piečakarēji!?
Ko,a ko?
:)
Ko,a ko?
:)
bacis
15.10.12
negribigi nema vakar.pa celam uz savam tockam uz velces ne piesitiena.ceriba uz asariem metaju mazu zivciku,it ka piesitieni ir bet laikam mutes vala never.vienam uzsavu bet izvilku tikai divas zvinas uz aka.panema tik mazins zimulitis un otra ap 50 cm,bet taka bija piemirsies atzimet uz kata tos kritiskos 50 ,tad amnestija.nakamaja sekli sakas lidzigi ,knibina,knibina,lidz viena bridi certu un mana 0,12 pita trukst pie pasa kata spicites.nemu rupjako spini un pirmaja metiena atgustu savu auklu ,zivs gala nav.pie vainas bij nezka aukla savilcies mezgls,vot taja vieta ari truka.sienu vien mezglu kurs pec tam izradijas metiena attalumu neizmainija.pirmaja metiena ta smagi kaut kas uzgulas un pec isa briza bij prom ar visu gumiju.nafig tos asarus un bus vien turpmak jaliek pavadinu.panemu rupjako spini.ar lielaku gumiju un pec isa briza grimstosu manekli ta bikin notirina ,piecertu ,soreiz ir .apmeram 2kg lidaks.domaju moz ta pati,bet velak tirot ta neapstiprinajas.pec tam stundas divas metaju pa tukso.atpakal uz velces varbut bij viens piesitiens.vel viena sekli bij labs sitiens ,bet garam.tad vel parinkoju uz velces ,bet neka.laikam vinas nematikai tad kad uz galvas gumija uzkrit.prieks Viesites ezera neredzeti daudz laivu bij,kadas desmit un gan jau otra gala vel.vai ko dabuja nezinu.
zogs
15.10.12
Oijj, otiņ, labs gabals! Nez vai ar tādu aizrautību un interesi Holmsu lasīju :D
janis.a
14.10.12
otinjsh. Tev vajadzētu domāt par makšķernieku stāstu grāmatas izdošanu. Es domāju, ka būs baigais bestselleris, jo ne tikai rakstu stils ir aizraujošs, bet arī nav iespējams prognozēt finālu.
otinjsh
14.10.12
Kā Es Lielās Pagales Ķēru.
Apmēram tā varētu nosaukt šo izbraucienu. Ar Jožiku jau labu laiciņu iepriekš vienojāmies par datumu un vietu arīdzan. Atliek tik vālēt un ķert.
Pērn labi paķērām, šogad runā, ka spindzeles esot paaugušās.
Nelieli izgriezumi, no gadu veciem notikumiem:
- Viss mierīgs, ne mazākās vēja pūsmiņas un zivis ar tikpat kūtras. Es visu dienas pirmo pusi vālēju pat bez copes un ir iezagusies pamatīga apātijas deva, kuru pārtrauc Jožika gaviles. Ļeidaks paķēris tur, kur es pirms tam biju pāris reizes novālējis. Skaista! 3kg būs toč. Prieks un škrobe sajaucas vienā putrā.
- Pēcpusdienā ievālējam pamatīgā džunglī, kur pēkšņi paveras copes un ne tikai. Nogājiens 2m bez galvas un tā 2h garumā viss apgriežas kājām gaisā. Pa vidu pamanos izvilkt arī pamatīgu gliemeni vismaz zupas terīnes izmēros.
- Jau taisāmies uz māju pusi un Jožiks domā kādā kulē to slarbenāju ielikt, jo, redz, aizmirsusies pārnēsājāmā ķesele mājā. Un pēdējā no metieniem šim kaut kas labs paņem. Nāk grūši, bet neko daudz nespirinās: pamatīgs, ar ūdeni piepildīts Maximas maisiņš. Varens un noderīgs loms. Vai nav dīvaini, ne? Man domāt, ka maldugunis.
Apmēram ar šādām sajūtām arī atgriezāmies TE šogad - visai pozitīvi noskaņoti. Bet ir takš pamats, ne?
Ūdeņi diezgan plaši, sekli un vidēji veci, kas pieguluši pie līdakšu apaugušās upeles. Tā slavena ar zaļsvārcēm, mega asariem, karaušiem un līņiem. Kas patīkami, tad no pie Reigas ūdeņiem, ar visai mazu presingu.
Mērķa zivs protams, ka līdaka un nemazāka par 5kg. Tas šoreiz.
Virziens apmēram tāds Reiga, Sigulda, Priekuļi, hrā-pšš, hrā-pšš, Valmiera un te jau jau kaut kur netālu tu esi, ar apledojušiem airiem, zosu bariem un nešpetnām gulbju dejām.
Noskaņojums kaujiniecisks, un vālējam pa taisno uz džungi, kuru piebeidzām pagājušo reiz.
Sāku ar savu mīļo Kuusamo ravēt zemūdens pamežu, Jožiks man pievienojas. Uzreiz ar' ir copes, bet kāds tikai izrāda ziņkāri un baksta, baksta un dauza, līdz pilnīgākam izmisumam. Pēc 5-6 reizes no mūsu rīklēm pasprūk kautrīgs "fak", bet pēc 10-15ās, jau drošāks un šiem ūdeņiem saprotamāks "bljedj". Izdodas ar kādu paturēt, bet neilgu brīsniņu.
Process jau ir, tikai gaužām bezrezultatīvs, vienīgais rezultāts- kādā čakārnī iestādīts varen skaists bleķītis, balts ar melnu un rubīnsarkanu actiņu.
Viss jums kā zupas bļoda, man ta forši, bet vai žuvēm patīk!?
No 0 noskrienu vienā placītī, kur copi nemaz rokā nejutu, tikai aukla kaut kā mainīja savu leņķi, nu ~ 2min., līdz ierubījos, ka sēž. Sēdēja, ne jau 5cineice, bet tāds ~ 40cm dūcīts, kas sabučots un spļaudīdamies pazuda aiz tuvējā koka.
Vel nedaudz pastīvējāmies pa zālēm, un tad nolēmām doties uz placīti, kur koncentrējās vietējie vicotāji, un pagājušogad Jožikam smukule paņēma. Tur atradām arī sīkzivju armijas, kuras kāds ik pa brīdim patramdīja. Tā špinierējot, ar vanaga acs vērību, vēroju apkārtni, līdz manu uzmanību piesaista ~ 200m attālumā ūdenī ieaudzis zāļu puduris, kur ik pa laikam šļakatas iet pa gaisu. Pielavamies no vējeļa puses un noenkurojamies. Sāku ar kareivi bēbīšbusteri, nekā. Tad lieku visur un nebeidzami neganto rotiņu, tad pāreju pie noasiņojušā mūdža, tad pie tā un tad pie šitā. Ātrāk, lēnāk, ilgāk, ātrāk, ātrāk, ātrāk ... . Visu haotiskāku vel padara ik pa laikam šķīstošu sīkzivju bari, līdz ar saldo "pie vella" (mīkstināts, cenzūras deļ) laižamies no tālākā stūra dreifā pa šo pusi uz rīta pusi.
Pacēlies neliels ~ 1-2m vējels, kas laivu dzen ar tieši tik ideālu ātrumu, lai pa ceļam varētu izlaizīt visus sasniedzamos kaktiņus, bet kādas izmaiņas tik ievieš rūcoša vēdera padarīšna par nerūcošu, pāris slinku belzienu (Jožikam gondons čupā).
Man tie gondoni nepatīk, bet par MJ domāju arvien vairāk un vairāk.
Un te, lūk, mēs atdūrāmies atkal džunglī.
Pēcpusdiena. Viena torpēda, varen labās miesās padevusies, aizjož kam pakaļ, spuru virs ūdens izslējusi un te nu mēs tikām pie iepspaidīga loma - ko šajs annālēs par oblomoviču sauc. Uz rotiņa parakstījās pāris plaukstas lieluma kaltiņi, kuru pieķeršanos ļoti pārdzīvoju, jo tādi šķīsti šamie izskatās. Tas kā mazus bērnu uz bonbonkām kacināt, viegli bet kaut kā nepiedienīgi.
Pēdējo h vispār tādā apātijā pavadīju, ka nemanīju, ka Jožiks ir pievilcis 7nieci (sačoka nebij līdzi un nācās auklu pārgriezt), tad ~ 10nieci (arī šoreiz sačoka nebij līdzi un nācās auklu pārgriezt).
Krastā vietējie spļaudījās, ka šādu necopi šeit sen neesot manījuši. Tas laikam mums pa godu.
Ehh, jāsāk būs ar adīšanu nodarboties.
Prombraucot Jožiks ar' ieminas, kas tur tālāk bija velvienš mega līcis, kur vietējie pēc trofejām braucot. Njā, paldies par šo info, tagad!!
Jums pat nezinu ko novēlēt. Laikam jau vairāk iecietības!
otinjsh
PS Tie,kuri tika līdz galam, sapratuši- laikam ir, ka normāli piečakarēti un nekādas baigās šķilas netika bagarētas. A, ko!?
Apmēram tā varētu nosaukt šo izbraucienu. Ar Jožiku jau labu laiciņu iepriekš vienojāmies par datumu un vietu arīdzan. Atliek tik vālēt un ķert.
Pērn labi paķērām, šogad runā, ka spindzeles esot paaugušās.
Nelieli izgriezumi, no gadu veciem notikumiem:
- Viss mierīgs, ne mazākās vēja pūsmiņas un zivis ar tikpat kūtras. Es visu dienas pirmo pusi vālēju pat bez copes un ir iezagusies pamatīga apātijas deva, kuru pārtrauc Jožika gaviles. Ļeidaks paķēris tur, kur es pirms tam biju pāris reizes novālējis. Skaista! 3kg būs toč. Prieks un škrobe sajaucas vienā putrā.
- Pēcpusdienā ievālējam pamatīgā džunglī, kur pēkšņi paveras copes un ne tikai. Nogājiens 2m bez galvas un tā 2h garumā viss apgriežas kājām gaisā. Pa vidu pamanos izvilkt arī pamatīgu gliemeni vismaz zupas terīnes izmēros.
- Jau taisāmies uz māju pusi un Jožiks domā kādā kulē to slarbenāju ielikt, jo, redz, aizmirsusies pārnēsājāmā ķesele mājā. Un pēdējā no metieniem šim kaut kas labs paņem. Nāk grūši, bet neko daudz nespirinās: pamatīgs, ar ūdeni piepildīts Maximas maisiņš. Varens un noderīgs loms. Vai nav dīvaini, ne? Man domāt, ka maldugunis.
Apmēram ar šādām sajūtām arī atgriezāmies TE šogad - visai pozitīvi noskaņoti. Bet ir takš pamats, ne?
Ūdeņi diezgan plaši, sekli un vidēji veci, kas pieguluši pie līdakšu apaugušās upeles. Tā slavena ar zaļsvārcēm, mega asariem, karaušiem un līņiem. Kas patīkami, tad no pie Reigas ūdeņiem, ar visai mazu presingu.
Mērķa zivs protams, ka līdaka un nemazāka par 5kg. Tas šoreiz.
Virziens apmēram tāds Reiga, Sigulda, Priekuļi, hrā-pšš, hrā-pšš, Valmiera un te jau jau kaut kur netālu tu esi, ar apledojušiem airiem, zosu bariem un nešpetnām gulbju dejām.
Noskaņojums kaujiniecisks, un vālējam pa taisno uz džungi, kuru piebeidzām pagājušo reiz.
Sāku ar savu mīļo Kuusamo ravēt zemūdens pamežu, Jožiks man pievienojas. Uzreiz ar' ir copes, bet kāds tikai izrāda ziņkāri un baksta, baksta un dauza, līdz pilnīgākam izmisumam. Pēc 5-6 reizes no mūsu rīklēm pasprūk kautrīgs "fak", bet pēc 10-15ās, jau drošāks un šiem ūdeņiem saprotamāks "bljedj". Izdodas ar kādu paturēt, bet neilgu brīsniņu.
Process jau ir, tikai gaužām bezrezultatīvs, vienīgais rezultāts- kādā čakārnī iestādīts varen skaists bleķītis, balts ar melnu un rubīnsarkanu actiņu.
Viss jums kā zupas bļoda, man ta forši, bet vai žuvēm patīk!?
No 0 noskrienu vienā placītī, kur copi nemaz rokā nejutu, tikai aukla kaut kā mainīja savu leņķi, nu ~ 2min., līdz ierubījos, ka sēž. Sēdēja, ne jau 5cineice, bet tāds ~ 40cm dūcīts, kas sabučots un spļaudīdamies pazuda aiz tuvējā koka.
Vel nedaudz pastīvējāmies pa zālēm, un tad nolēmām doties uz placīti, kur koncentrējās vietējie vicotāji, un pagājušogad Jožikam smukule paņēma. Tur atradām arī sīkzivju armijas, kuras kāds ik pa brīdim patramdīja. Tā špinierējot, ar vanaga acs vērību, vēroju apkārtni, līdz manu uzmanību piesaista ~ 200m attālumā ūdenī ieaudzis zāļu puduris, kur ik pa laikam šļakatas iet pa gaisu. Pielavamies no vējeļa puses un noenkurojamies. Sāku ar kareivi bēbīšbusteri, nekā. Tad lieku visur un nebeidzami neganto rotiņu, tad pāreju pie noasiņojušā mūdža, tad pie tā un tad pie šitā. Ātrāk, lēnāk, ilgāk, ātrāk, ātrāk, ātrāk ... . Visu haotiskāku vel padara ik pa laikam šķīstošu sīkzivju bari, līdz ar saldo "pie vella" (mīkstināts, cenzūras deļ) laižamies no tālākā stūra dreifā pa šo pusi uz rīta pusi.
Pacēlies neliels ~ 1-2m vējels, kas laivu dzen ar tieši tik ideālu ātrumu, lai pa ceļam varētu izlaizīt visus sasniedzamos kaktiņus, bet kādas izmaiņas tik ievieš rūcoša vēdera padarīšna par nerūcošu, pāris slinku belzienu (Jožikam gondons čupā).
Man tie gondoni nepatīk, bet par MJ domāju arvien vairāk un vairāk.
Un te, lūk, mēs atdūrāmies atkal džunglī.
Pēcpusdiena. Viena torpēda, varen labās miesās padevusies, aizjož kam pakaļ, spuru virs ūdens izslējusi un te nu mēs tikām pie iepspaidīga loma - ko šajs annālēs par oblomoviču sauc. Uz rotiņa parakstījās pāris plaukstas lieluma kaltiņi, kuru pieķeršanos ļoti pārdzīvoju, jo tādi šķīsti šamie izskatās. Tas kā mazus bērnu uz bonbonkām kacināt, viegli bet kaut kā nepiedienīgi.
Pēdējo h vispār tādā apātijā pavadīju, ka nemanīju, ka Jožiks ir pievilcis 7nieci (sačoka nebij līdzi un nācās auklu pārgriezt), tad ~ 10nieci (arī šoreiz sačoka nebij līdzi un nācās auklu pārgriezt).
Krastā vietējie spļaudījās, ka šādu necopi šeit sen neesot manījuši. Tas laikam mums pa godu.
Ehh, jāsāk būs ar adīšanu nodarboties.
Prombraucot Jožiks ar' ieminas, kas tur tālāk bija velvienš mega līcis, kur vietējie pēc trofejām braucot. Njā, paldies par šo info, tagad!!
Jums pat nezinu ko novēlēt. Laikam jau vairāk iecietības!
otinjsh
PS Tie,kuri tika līdz galam, sapratuši- laikam ir, ka normāli piečakarēti un nekādas baigās šķilas netika bagarētas. A, ko!?
okidoki12
14.10.12
Kaņieris- pilnīgā p-aļā! Uz diviem mainot džerkus un spininga manekļus, viens asaris un viss.
Vietējais matadors ziņoja, ka Kaņierī jau vairākas nedēļās ir bezkļovs.
Vietējais matadors ziņoja, ka Kaņierī jau vairākas nedēļās ir bezkļovs.
klegers1
14.10.12
Sasmakas ezerā 10min īsā vakara copē no laipiņas viena līdaka 51cm, rīta copē 8-10:30 viena 46cm. Ūdens kā spogulis, nevienas laivas un zivis arī īpaši nestaigāja. Vienīgās copes arī realizētas, abas zivis aug lielākas.
Chris
13.10.12
Rīt no rīta paredzēta cope upē (ūdenskrātuvē), kur ūdens ir stipri augšā.
Jautājums, kur šādos gadījumos meklēt zivis? Dziļumā, vecajā gultnē, seklākajās vietās krastā gar malu?
Jautājums, kur šādos gadījumos meklēt zivis? Dziļumā, vecajā gultnē, seklākajās vietās krastā gar malu?
kkas
13.10.12
Lielauces ezerā šodien vienu mēru no sūnām izmāniju. Visas zivis kkur nolīdušas.
kutis
12.10.12
daddy, ja tev intresē tikai svaigā zivs un emocijas otrā plānā tad pārej uz rūtaino makšķeri rezultāti būs vēl labāki tikai nāksies piepirkt vēl kādu saldētavu.
Patrols
12.10.12
Šodien Engures ezers. Zivi atradu tikai gar zāļu kanti, kur vērojama kustība. Vidū nulle, vismaz man. Ņēma gan roteri, gan nesmādēja uz dzīvo piedāvāto karūsiņu.
veliks
12.10.12
daddy_j
Tu gan ļoti vieglprātīgi attiecies pret relikvijām :)) Ko tad ziemā ēdīsi, ka tagat pēdējās nosukā pa tīro ?:))
Bet laiciņš šodien vienkārši Uhhhh ! Žēl ka darbs traucē atpūtai. Bet rīt gan došos vēl ganībās laimi izmēģināt. Nevar būt, ka tādā laikā zivis muļķi laidīs, gan jau kautko izdosies aizkabināt.
Tu gan ļoti vieglprātīgi attiecies pret relikvijām :)) Ko tad ziemā ēdīsi, ka tagat pēdējās nosukā pa tīro ?:))
Bet laiciņš šodien vienkārši Uhhhh ! Žēl ka darbs traucē atpūtai. Bet rīt gan došos vēl ganībās laimi izmēģināt. Nevar būt, ka tādā laikā zivis muļķi laidīs, gan jau kautko izdosies aizkabināt.
kraft
12.10.12
Daddy, tev tās raudas nav "ieskābušas", ka tik ilgi marinē saldētavā? Jeb tev ir pieejama kautkāda skarbā uz baigajiem minusiem?
Moš esmu izlepis bet pēc apm +/-3mēn saldētas zivis man vairs galīgi neģeld. -12 laikam.
Moš esmu izlepis bet pēc apm +/-3mēn saldētas zivis man vairs galīgi neģeld. -12 laikam.
daddy_j
12.10.12
Zivju dievs tagad pievērsīsies man! - šonedēļ atbrīvoju saldētavu un izcepu pēdējās peipusa raudas...jūtu nupat būs :DD
daddy_j
12.10.12
kutis - parādi, kurā veikalā var nopirkt SVAIGU līdaku, zandartu, breksi, buti :DD
sragiagiaA
12.10.12
Sulla, gadās :D Tad gan tie vēl nebija nekādi smalkie grafīti, labākais laikam bija kkāds IM-7, pārējie stiklšķiedras. Vienam, braucot ar riteni, aukla ieķērās koka zaros un spice knikš, otru liekot kopā, par stipru gribēju nospriegot auklu un knikš, vēl cits krītot saknikšķēja, bet labākais laikam bija vimbu laikā - kāts 180cm 5-20g traks ļumeklis, bet 90g svinu žvidzināju tāpat, domājat salūza metot? Nē! Pie copes par stipru piecirtu. Tā arī klasiskos veidos (bagāžnieks, durvis, zivs) neviens nav salūzis. Tpu, tpu, tpu! :)))