Morbidejs
09.06.13
3 vakarus pēc kārtas (5., 6., 7.) biju Lielupē Priedaines rajonā. Barību meistaroju no veikalā pieejamām izejvielām - piparkūkas, auzu cepumi, selgas cepumi ar īru krēmu (ja nemaldos, smaržo identiski Sensas Brasem atraktoram), auzu pārslas, saulespuķu sēklas, rīvmaize, klāt zeme labi daudz un melases sīrups, kukurūza. Cope 4 m dziļumā ar slīdošo vagleri. Pavadu pa grunti laidu ar kukurūzu uz āķa. Izmēģināju ar marķieri atzīmēt uz auklas barošanas attālumu. Kolosāli! Pats esmu sajūsmā, cik daudz šis sīkums maina, kad nav neviena vizuāla punkta pēc kā noteikt barošanas vietu. Pārmetiens pāri iebarotajai vietai, spice ūdenī, vairāki ātri spoles apgriezieni, lūk arī atzīmējums uz auklas - ēsma ir tieši tur, kur iebaroju. :)
Visus vakarus cope bija intensīva - pličuki, raudas, finierīši līdz 300 gramiem. Šķiet, ka melase tiešām sekmē to, ka mazās žuves nenāk tik intensīvi uz barības, jo izteikti sīkas zivis ļoti maz. Tā kā visus vakarus bija līdzi mācekļi, tad pats tik ļoti copei nenodevos, bet, neskatoties uz to, saķert un pakaifot varēja feini.
Pats svarīgākais, ko pats personīgi guvu - daudz vērtīgas pieredzes un platu soli savā attīstībā. Ja agrāk pie liela pretvēja un pamatīgiem viļņiem būtu lamājies un vairāk nomīcījies, nevis copējis, tad tagad lielas brāzmas man nesagādā nekādas problēmas, viļņi arī. Visiem, kam patīk cope ar maču atklātās vietās, iesaku lietot vagleri - viegli iemest, viegli auklu nogremdēt, viegli copi redzēt pat ļoti nelabvēlīgos apstākļos. + marķieris krietni atvieglos dzīvi un veicinās krietni vairāk copes, ņemot vērā, ka ēsma tiek pludināta tieši tur, kur iebarojāt.
Diemžēl cerētie brekšuki nebija, bet visam savs laiks. Nešaubos, ka atminēšu brekšu mīklu.
Visus vakarus cope bija intensīva - pličuki, raudas, finierīši līdz 300 gramiem. Šķiet, ka melase tiešām sekmē to, ka mazās žuves nenāk tik intensīvi uz barības, jo izteikti sīkas zivis ļoti maz. Tā kā visus vakarus bija līdzi mācekļi, tad pats tik ļoti copei nenodevos, bet, neskatoties uz to, saķert un pakaifot varēja feini.
Pats svarīgākais, ko pats personīgi guvu - daudz vērtīgas pieredzes un platu soli savā attīstībā. Ja agrāk pie liela pretvēja un pamatīgiem viļņiem būtu lamājies un vairāk nomīcījies, nevis copējis, tad tagad lielas brāzmas man nesagādā nekādas problēmas, viļņi arī. Visiem, kam patīk cope ar maču atklātās vietās, iesaku lietot vagleri - viegli iemest, viegli auklu nogremdēt, viegli copi redzēt pat ļoti nelabvēlīgos apstākļos. + marķieris krietni atvieglos dzīvi un veicinās krietni vairāk copes, ņemot vērā, ka ēsma tiek pludināta tieši tur, kur iebarojāt.
Diemžēl cerētie brekšuki nebija, bet visam savs laiks. Nešaubos, ka atminēšu brekšu mīklu.
