persikoff
14.02.15
Sveiki, kur Riga var nopirkt motili 7 no rita?
Innese
14.02.15
Šodien Valentīndiena aizvadīta Alūksnē!Laikam zivīm savs tusiņš!8 jau ezerā! Ap 10 bija pirmā copite!3 raudiņas un pieteicās skaists asaris- 430 gr.Prieks.Nodomaju nu jau būs!Tad viens maziņš un viss!No Šūpalām uz Lācberģi un atpakaļ-kā pirāts klejoju pa āliņģiem ,bet veltīgi!Tad pēc 15 pie niedrēm barotā āliņģī pāris skaistas raudas.Tas arī viss.Tā arī noslēgta šī diena ar 15 zivīm un balto tīro gaisu un mieru plaušās!Ņjā Alūksnē vēl dziļa ziema!Kad Smiltenē vairs nebūs sniega,tad jācer,ka Alūksnē būs beidzot brekšuki un strīpaiņi pamodušies!
Rams
14.02.15
Šodien Ķīsī pie benzīntanka pašvaki - kādi 10 cepami asari. ap 8 jau biju uz ledus, no paša rīta cope bija aktīvāka, bet laikam ejot sāka dilt gan zivs izmērs, gan copju skaits, ap 12 jau tinu makšķeres... ne asakas!
sushnjaks
14.02.15
jaa,biju copet,ezers -ne divi:)Bauskas rajona,uz trijiem-man 3 asarishi,cjomam nulle un vinja Matei viens skjukarinjsh,vai ka vinju sauc peld talak,asarisinari peld talak,bet citaja udenstilpne:)tas nav joks,ta sanaca
richy20
14.02.15
Šodien Tērvetē, Gulbītī asaris ļoti, ļoti smalks pa retam kāds ķīsis,toties līdakas ņēma labi.Pašam viens zemmērs kas peld tālāk un trīs nerealizētas copes,kolēģim 1.8 un 1.5 kg+daudz tukšas copes..
ledus labs ap 18-22cm.
ledus labs ap 18-22cm.
kkas
14.02.15
Burtniekā un Vaidavas ezerā šodien pilnīgs izmiriens. Uz balansieri un bļitku. Būtu labāk mājās alu dzēris.
Skaties_daba
14.02.15
Šodien Ogres tuvumā piebraucām pāris vietās pie Daugavas, copmaņu maz un konkrētās vietās pa kādam. Tie kas sēdēja uz zandartu, tiem līdz pusdienām ne copes, pēc tam meklējām asaru citur, kaķim salasījām, apkārt večiem ar tikai reta cope. Ledus labs, zivju ne bedrēs, ne pie krasta.
Bullis
14.02.15
Šodien Daugavā virs Pļaviņu HES absolūta necope, seklumā ķīši neliek mieru, dziļumā kā akā, toties makšķernieku vesels kolhozs :)
stingrais
12.02.15
Sveiki copmaņi, kā veicas ar baltajām zivīm Alūksnes ezerā, ja kāds ir bijis lūdzu padalieties ar informāciju.
edijsk
11.02.15
Divi zemmēra zandarti no 70 caurumiem. Viens asaris 700 gr. No tumsas lidz tumsai. Švaki.
willijs
11.02.15
Šodien stiklači(izņemot divus pusaudžus)pilnībā ignorēja visu viņiem piedāvāto!Migla un citi faktori darīja savu!Viena mēra līdaciņa tika pamācīta dzīvot un peld tālāk!Tas ari viss!Veči kas sēdēja uz balto zivi notinās jau pusdienlaikā!Nu ta kaut kā!Jagaida saule!))))
copmans22
10.02.15
shodien ventā no vēdzelēm ne smakas pilniigaakais klusums iespeejams nebijam izvelejušies pareizo eesmu un iespējams laiks bija paaraak skaidrs.
Meisters
10.02.15
Šon tpt Rīgā devos asara meklējumos, bet rezultāti čābīgi, mājās atvedu 5us panniniekus, vismaz bērnam prieks ;) ledus ar paliek jokains, ja šādi turpināsies, tad visai drīz varēs jau garos kātus vilkt ārā. tā ka vīri prātīgi un ne asakas :)
latvians88
09.02.15
uhh, labs iedomājos kā juties! prieks,izmisums, prieks,skrobe,bezpalīdzīgums, prieks un beigu beigās uzvara! kā pa kalniem! apsveicu!
mazymazy2
09.02.15
gb3332, apsveicu ar sanjemto emociju gammu, adrenalinu!:)))
p.s. Prieks bij lasit tavu atskaiti, ta ka ta tik turpinat!!!
p.s. Prieks bij lasit tavu atskaiti, ta ka ta tik turpinat!!!
gb3332
09.02.15
Atvianojos par tik garu atskaiti :)
Brīvdienās kārtējo riezi secināju, ka neskatoties uz laiku un klusumu forumos jābrauc vien pašam un jāmeklē tā zivs un rezultāts būs. Pēc četru ūdenstilpņu apmeklējuma otrās dienas vakarā nonācu Spāres ezerā. Pūta un sniga tā, ka pat kaitotāji drīz pārstāja savas aktivitātes un nolaida buras sniegā.
Bļitka klusēja, vienu copi uz karoga nokavēju, bija jau pāri četriem vakarā, taisījos mājup, gāju savākt karodziņus. Parasti ņemu tuvāko un tad tālāko, šoreiz nez kāpēc devos uzreiz pie tālāka , rokas sala, ietinu auklu, palaidu vāļā dzīvo un tuvojos otrajam karodziņam ar domām par to , ka arī šoreiz palikšu bez līdakas. Pie karoga izlikās ka spole pēkšņi veica pāris apgriezienus. Karogs bija piesalis pie ledus, par cik pa abām dienām biju nelaikā piecirtis kādas četras reizes, nolēmu karogu vispār no sistēmas atvienot, lai netraucētu, ja nu pēkšņi man neizlikās.
Pēkšņi spole strauji pagriezās kādas 5 reizes ap savu asi, tad vēl piecas un vēl. Pirmā doma bija par kādu bebrveidīgo, jo nekad pirms tam nebiju piedzīvojis tik ātru auklas iztīšanu. Lai pavelk tos 10 metrus un apēd to mazo… pēc brīža palika skaidrs , ka pēc 10 metriem neviens te neapstāsies un pavisam drīz visi 30 metri bija pazuduši no spoles un kad zvērs sāka raut konstrukciju āliņģi bija laiks rīkoties. Tādu pretestību nebiju gaidījis , manis vinnētos metrus līdaka gana ātri ierāva atpakaļ tad atkal un atkal, ar lielām pūlēm pretinieku dabūju līdz āliņģim , kurā , protams līdaka līst iekšā netaisījās, uzmetu acis kastes virzienā, tā bija nieka 50m attālumā, tur iekšā bija gafs, kurš man beidzot kopš tā iegādes brīža pirmo reizi mūžā bija tik nepieciešams. Pēc trešās reizes dabūju galvu āliņģi, līdaka ieraugot mani ielika atpakaļgaitā un drīz vien atkal visi 30 metri bija ūdeni. Ar šo mono auklu 0,32mm diametrā nebiju iepriekš neko kārtīgu vilcis un nezināju tās īpašības.
Kad mežonīgā joņošana bija beigusies, sajutu, ka zivs ir dziļi zālēs un vairs nekustas, brīdi pagaidot, nobļāvos, noliku karogu malā un gāju pakaļ gafam, jo, neskatoties uz to, ka kustību auklas galā vairs nebija, aukla nebija nokosta. Kad mēģināju atkal ietīt auklu tā ļoti stiepās, viss liecināja par to , ka cīnos ar zāļu puduri, kurā veiksmīgā līdaka ir iestādījusi manu āķi. Bija jāpieņem tas nepopulārais lēmums , un jārauj ar visu spēku, lai vismaz dabūtu atpakaļ āķi un pavadu.
Pavelkot metru, pēkšņi sajutu galā pazīstamo pretestību, drusku papumpēja un tad pēkšņi aukla palika pavisam viegla... tā gan ir visstūlbāka sajūta copē....
Brīnumainā kārtā pēc sekundes pretiniece atkal sāka pumpēt un cīnīties, tik pat sīvi kā pirms tam.
Kad cīņa bija galā 81 cm gara un 4,2kg smaga līdaka bija uz ledus. Tās bija labākās 15 ziemas copes minūtes manā mūžā.
Ne asakas visiem!
Brīvdienās kārtējo riezi secināju, ka neskatoties uz laiku un klusumu forumos jābrauc vien pašam un jāmeklē tā zivs un rezultāts būs. Pēc četru ūdenstilpņu apmeklējuma otrās dienas vakarā nonācu Spāres ezerā. Pūta un sniga tā, ka pat kaitotāji drīz pārstāja savas aktivitātes un nolaida buras sniegā.
Bļitka klusēja, vienu copi uz karoga nokavēju, bija jau pāri četriem vakarā, taisījos mājup, gāju savākt karodziņus. Parasti ņemu tuvāko un tad tālāko, šoreiz nez kāpēc devos uzreiz pie tālāka , rokas sala, ietinu auklu, palaidu vāļā dzīvo un tuvojos otrajam karodziņam ar domām par to , ka arī šoreiz palikšu bez līdakas. Pie karoga izlikās ka spole pēkšņi veica pāris apgriezienus. Karogs bija piesalis pie ledus, par cik pa abām dienām biju nelaikā piecirtis kādas četras reizes, nolēmu karogu vispār no sistēmas atvienot, lai netraucētu, ja nu pēkšņi man neizlikās.
Pēkšņi spole strauji pagriezās kādas 5 reizes ap savu asi, tad vēl piecas un vēl. Pirmā doma bija par kādu bebrveidīgo, jo nekad pirms tam nebiju piedzīvojis tik ātru auklas iztīšanu. Lai pavelk tos 10 metrus un apēd to mazo… pēc brīža palika skaidrs , ka pēc 10 metriem neviens te neapstāsies un pavisam drīz visi 30 metri bija pazuduši no spoles un kad zvērs sāka raut konstrukciju āliņģi bija laiks rīkoties. Tādu pretestību nebiju gaidījis , manis vinnētos metrus līdaka gana ātri ierāva atpakaļ tad atkal un atkal, ar lielām pūlēm pretinieku dabūju līdz āliņģim , kurā , protams līdaka līst iekšā netaisījās, uzmetu acis kastes virzienā, tā bija nieka 50m attālumā, tur iekšā bija gafs, kurš man beidzot kopš tā iegādes brīža pirmo reizi mūžā bija tik nepieciešams. Pēc trešās reizes dabūju galvu āliņģi, līdaka ieraugot mani ielika atpakaļgaitā un drīz vien atkal visi 30 metri bija ūdeni. Ar šo mono auklu 0,32mm diametrā nebiju iepriekš neko kārtīgu vilcis un nezināju tās īpašības.
Kad mežonīgā joņošana bija beigusies, sajutu, ka zivs ir dziļi zālēs un vairs nekustas, brīdi pagaidot, nobļāvos, noliku karogu malā un gāju pakaļ gafam, jo, neskatoties uz to, ka kustību auklas galā vairs nebija, aukla nebija nokosta. Kad mēģināju atkal ietīt auklu tā ļoti stiepās, viss liecināja par to , ka cīnos ar zāļu puduri, kurā veiksmīgā līdaka ir iestādījusi manu āķi. Bija jāpieņem tas nepopulārais lēmums , un jārauj ar visu spēku, lai vismaz dabūtu atpakaļ āķi un pavadu.
Pavelkot metru, pēkšņi sajutu galā pazīstamo pretestību, drusku papumpēja un tad pēkšņi aukla palika pavisam viegla... tā gan ir visstūlbāka sajūta copē....
Brīnumainā kārtā pēc sekundes pretiniece atkal sāka pumpēt un cīnīties, tik pat sīvi kā pirms tam.
Kad cīņa bija galā 81 cm gara un 4,2kg smaga līdaka bija uz ledus. Tās bija labākās 15 ziemas copes minūtes manā mūžā.
Ne asakas visiem!
hecs7
07.02.15
Šodien rīts ap 08.00 uz ledus, Vecdaugava, tirinājām staigājām, nekā, kolēga satika paziņu dabūja mikroasari uzlika karogam, ir zemmērs ārā, palaidām, pasēdējām, patirinājām, nikā ne copes, pēc 10tiem prom, uz vienu vidzemes ezeriņu B...., pirmais caurums un raudiņa āra, kolēgam vēl nekā, tas baro uz breksi, iedevu karogam, pēc mirkļa šis prasa vai ir mērlente, ir, 50 ar kapeikām līdaciņa, mērs ir ok, tālāk sabarojām, cerība breksis, nebarotās lunkās un barotajās raudas 50-100 gr pa bikam bet nāk, viens finierēns iznāca, cope apklusa domājām nju puņķainais pienācis , a nekā. Vēl viens asars 300+ grami, i raudiņas, raudiņas, karogi ar klusēja tālāk, pēc trijiem sāka snigt i metām mieru. Cope bija tomēr laba, adrenalīns saķerts kādam laikam.