
Vakar no mola no ~19-00oo 2kg mazo spožo. Šodien jāmēģina atkal.
Īpašnieki ir vietējie....
Bute ķeras... paskatieties atskaites oktobrī....
Par bušu copi nākamajos gados - lielākais risks ir jūras grundulis....apēd bušu paiku.... man liekas, ka tas arī ir iemesls, kapēc jo tuvāk Liepājai, jo bute plānāka...jo tur šī invezīvā suga šobrīd ir ;oti daudz savairojusies....
Alsungā pārstrādā brētliņas un reņģes.Jauda ir niecīga priekš Latvijas zvejniekiem un cehs pieder ārzemniekiem kuri izmanto pašreizējo situāciju un maksā ļoti mazu cenu.Jaunie cehi pastiprinās konkurenci.Butes viņi negrib ņemt jo galvenā nauda nāk no eļļas kas butei ir maz,liela ķēpa-maza peļņa.Daudzums butei jūrā ir ļoti liels jo maz kuģu kuri to zvejo.Tam ka neķeras no krasta ir cits iemesls-kāds nezinu.
pukis, 28.decembris 2017, 13:06
RinaldsV, 28.decembris 2017, 16:17
Kā sapratu,iespējams zini atbildi.
No kuras zivs ir vairāk eļļas-saldūdens vai jūras?
Vai vienkārši brutāli, paņemsim 300 gr plici un brētliņas tajā pat svarā?
Brusis, 28.decembris 2017, 16:45
Es šobrīd vados pēc tā, ko reiz dzirdēju pa radio. Nu atsevišķam uzņēmumam varbūt, ka tā tas arī ir.
Domaataajs, 28.decembris 2017, 16:43
Īpašnieki ir vietējie....
Bute ķeras... paskatieties atskaites oktobrī....
Par bušu copi nākamajos gados - lielākais risks ir jūras grundulis....apēd bušu paiku.... man liekas, ka tas arī ir iemesls, kapēc jo tuvāk Liepājai, jo bute plānāka...jo tur šī invezīvā suga šobrīd ir ;oti daudz savairojusies....
Alsungā pārstrādā brētliņas un reņģes.Jauda ir niecīga priekš Latvijas zvejniekiem un cehs pieder ārzemniekiem kuri izmanto pašreizējo situāciju un maksā ļoti mazu cenu.Jaunie cehi pastiprinās konkurenci.Butes viņi negrib ņemt jo galvenā nauda nāk no eļļas kas butei ir maz,liela ķēpa-maza peļņa.Daudzums butei jūrā ir ļoti liels jo maz kuģu kuri to zvejo.Tam ka neķeras no krasta ir cits iemesls-kāds nezinu.
pukis, 28.decembris 2017, 13:06
RinaldsV, 28.decembris 2017, 16:17
Nu par jūras grunduļu pārstrādi jau sen runā. Tikai ar tiem miltiem diži pelnīt nevarot, ar eļļu sanāk vairāk.
Domaataajs, 28.decembris 2017, 11:19
Alsungā pārstrādā brētliņas un reņģes.Jauda ir niecīga priekš Latvijas zvejniekiem un cehs pieder ārzemniekiem kuri izmanto pašreizējo situāciju un maksā ļoti mazu cenu.Jaunie cehi pastiprinās konkurenci.Butes viņi negrib ņemt jo galvenā nauda nāk no eļļas kas butei ir maz,liela ķēpa-maza peļņa.Daudzums butei jūrā ir ļoti liels jo maz kuģu kuri to zvejo.Tam ka neķeras no krasta ir cits iemesls-kāds nezinu.
pukis, 28.decembris 2017, 13:06
[quote=510300]Čau visiem! Vajag palīdzību iegādāties jig kātu copei Norvēģijā no krasta/klintīm. Budžetā ap 350EUR, tests
Káts nav no dárgajiem.Nezin vai ir vérts térét tos 350Eu prastai mencai.
Búsi Norway,nopérc uz vietas komplektu,gandríz jebkurá palielá tirdzniecíbas centrá.
Pilkerus skaties,varbút LV iznáks léták,varbút ne.
Norway par 150g pilkeru,liekas,ka maksáju ap 11Eu
DSV, 28.decembris 2017, 13:58
Nu par jūras grunduļu pārstrādi jau sen runā. Tikai ar tiem miltiem diži pelnīt nevarot, ar eļļu sanāk vairāk.
Domaataajs, 28.decembris 2017, 11:19
Par butenieku aprindās apspriestajiem pēdējo gadu sliktajiem plekstu lomiem ticama atbilde rodama Jaunajā Makšķernieka gadagrāmatā Pētera Klagiša rakstā "Par ko klusē VVD" (45.lpp.). Kvintesence - kopš 2013.g. plekstu nozveja palielinājusies no 200-500 t/g, kas bija kā piezveja līdz 1500-2000 t/g. Atklāta arī jaunā zivju miltu rūpnīca Alsungā. Tā pieņem un pārstrādā miltos jebkuru zivju daudzumu. Plekstu zvejai nav noteikts limits, licencētie zvejnieki drīkst nozvejot neierobežotu šo zivju daudzumu. Par nozvejotām plekstēm viņi valstij samaksā simbolisku summu - 2,85 Eur par tonnu. Diemžēl VVD pienācīgi nekontrolē pat to zivju nozvejas limitus, kuriem tādi ir, kur nu vēl "ārpus likuma" esošo plekstu nozveju. Tā saimniekojot plekstu koncentrācija Latvijas zonā pēdējos gados ir pamatīgi noplicināta! - tā P.K.
krokuss, 27.decembris 2017, 23:56
Par butenieku aprindās apspriestajiem pēdējo gadu sliktajiem plekstu lomiem ticama atbilde rodama Jaunajā Makšķernieka gadagrāmatā Pētera Klagiša rakstā "Par ko klusē VVD" (45.lpp.). Kvintesence - kopš 2013.g. plekstu nozveja palielinājusies no 200-500 t/g, kas bija kā piezveja līdz 1500-2000 t/g. Atklāta arī jaunā zivju miltu rūpnīca Alsungā. Tā pieņem un pārstrādā miltos jebkuru zivju daudzumu. Plekstu zvejai nav noteikts limits, licencētie zvejnieki drīkst nozvejot neierobežotu šo zivju daudzumu. Par nozvejotām plekstēm viņi valstij samaksā simbolisku summu - 2,85 Eur par tonnu. Diemžēl VVD pienācīgi nekontrolē pat to zivju nozvejas limitus, kuriem tādi ir, kur nu vēl "ārpus likuma" esošo plekstu nozveju. Tā saimniekojot plekstu koncentrācija Latvijas zonā pēdējos gados ir pamatīgi noplicināta! - tā P.K.
krokuss, 27.decembris 2017, 23:56