Ekonomika un politika

Tur jau tā lieta, ka šitādi glumi midžeti ir pilna pasaule. Kamēr runā aci pret aci, ir baigais pozitīvais, smaidīgais copmanīts.

A internetā aiz monitora pārvēršas par visīstāko mēsla gabalu. :(

bračka sūdiga tamiņa liecina pa smadzeņu bojājumiem:D

Esi esi bračiņ copējis. Kā gan es citādāk zinātu par tavu stroiku Siguldā. :)
Jo tur mēs tevi savācām un arī izlaidām. :)

Akmens_Viesis [1:45]: Tas bija pirms gadiem 6, piestāju Misā aprunāties ar copmaņiem. Nostaļģija parāva, paskatīt, kas mūsu vecās vietās sēž. Parunāju mierīgi, ar vietām padalījos. Viens no tās trijotnes pēc tam izrādījās šitais Martins, kurš joprojām to atceras un piepušķo internetā.

Pamazām jau nonāk līdz tam, ka negribas stāties, kad ceļmalā balso, un negribas ar nepazīstamu copmani upmalā runāt. To sauc par vecumu, nekas labs tas nav.Tā iet ka dzer. Un vēl labāk - ja pēc tam brauc. ;) Tu esi malacis. Ļoti gudri.
A midžets bija tā piekodies, ka iespējams arī neko neatcerās.

Es gan atceros visu. Arī to, ka maza bērna nelaimes krāsas audi benārtrauks bija tik pārpildīts, ka gāzās pāri.

Estēti internetā jūs esat ahūnie, atliek tikai vienu reizi dzīvē satikt, lai saprastu kas ir kas.

MartinsSi, 26.aprīlis 2018, 19:48

Tu , Urla ,Ar tevi neesmu ne reizi bijis kopā . Kur nu vēl autiņā un copē! Tik tupus cilvēkus ciest nevaru . Pētīju tavu foto no visām pusēm - nezinu tevi un negribu zināt.

Smuki apdirsa:)

raihs, 26.aprīlis 2018, 19:58

Citu ko gaidīt no cementnieka????

Smuki apdirsa:)

Akmens_Viesis [26.04.18]: Tas bija pirms gadiem 6, piestāju Misā aprunāties ar copmaņiem. Nostaļģija parāva, paskatīt, kas mūsu vecās vietās sēž. Parunāju mierīgi, ar vietām padalījos. Viens no tās trijotnes pēc tam izrādījās šitais Martins, kurš joprojām to atceras un piepušķo internetā.

Pamazām jau nonāk līdz tam, ka negribas stāties, kad ceļmalā balso, un negribas ar nepazīstamu copmani upmalā runāt. To sauc par vecumu, nekas labs tas nav.

Tā iet ka dzer. Un vēl labāk - ja pēc tam brauc. ;) Tu esi malacis. Ļoti gudri.
A midžets bija tā piekodies, ka iespējams arī neko neatcerās.

Es gan atceros visu. Arī to, ka maza bērna nelaimes krāsas audi benārtrauks bija tik pārpildīts, ka gāzās pāri.

Estēti internetā jūs esat ahūnie, atliek tikai vienu reizi dzīvē satikt, lai saprastu kas ir kas.

Brālīt, kas tad nu? Tu taču esi runīgs, vienmēr aizmizā kilometru uz augšu uz leju lai tik ar kādu parunātu. Reiz uz salas copējām, tas vispār bija izmisums, katrā aplī pie manis piestāja.

Akmens_Viesis, 26.aprīlis 2018, 11:29

Tas ir uz tās kur mēs divatā un pa nakti palikām ? Lielupē vai Daugavā ? Daugavā tu man pazudi zem ūdens kad leci no laivas ārā :)

Brālīt, kas tad nu? Tu taču esi runīgs, vienmēr aizmizā kilometru uz augšu uz leju lai tik ar kādu parunātu. Reiz uz salas copējām, tas vispār bija izmisums, katrā aplī pie manis piestāja.

Nabaga vates propogandas fotogrāfi- viņiem tak visu laiku jāmeklē punduri, lai varenais vadonis būtu visgarākais

Jā, ar gadiem mieru un klusumu gribas vājprātīgi. Lai neviens nezvana, nerunā... Man tas nespīd-es kaut kā pavēlu ar tiem bērniem esmu sācis- puikām 2 un 7 gadi... Bezcers

Labrīt . Man ar laikam jau uznāk mizantropiskās psihozes kad gribas kādu ielidināt upē kas traucē copes mieru .

Tas trakākais, ka tas pajols šobrīd lej betonu visdrīzāk vecāku sarunātā objektā, kur mums varētu būt kādreiz jāstaigā...

Vispār jau to sauc par mizantropiju. Skan krietni labāk, nekā "vecums" :)

Tas bija pirms gadiem 6, piestāju Misā aprunāties ar copmaņiem. Nostaļģija parāva, paskatīt, kas mūsu vecās vietās sēž. Parunāju mierīgi, ar vietām padalījos. Viens no tās trijotnes pēc tam izrādījās šitais Martins, kurš joprojām to atceras un piepušķo internetā.

Pamazām jau nonāk līdz tam, ka negribas stāties, kad ceļmalā balso, un negribas ar nepazīstamu copmani upmalā runāt. To sauc par vecumu, nekas labs tas nav.

Bralitis [14m]: Martins pamatīgi samelojās par to pālī copēšanu. Neesam mēs ar Akm ar viņu kopā copējuši ... un kur nu vēl koduši . Nekādi nevarējām atcerēties tādu būtni.Varbūt manījāt kādu tumšu stāvu steigšus lavāmies uz krūmiem ar piecdesmitnieku rokā?

raihs, 25.aprīlis 2018, 23:53

Nē ,bij tikai vienā vēdzeļu copē viens kaifariks kas iznira no meža un atnāca sildīties pie ugunskura.Uz jautājumu kā tu te uzradies ? Viņš teica ka pastaigājies pa mežu ( 1.00 naktī ) ,nedaudz nosalis ,ieraudzījis ugunskuru un atnāca pie mums. Uztinām pa kāsim un tā mēs trijatā tur sēdējām. Tad viņš iegāja mežā bet mēs aizbraucām uz mā.

Oi gadās tak visādi. Pirms vairāk kā 20 gadiem ar esmu copēs/dropēs daudz grēkojis, īpaši tajās agra pavasara vēdzeļu un vimbu donku ākstībās, kad pēc copes tik vien atminies kā pļēgurošanu pie ugunskura. Pirms pāris gadiem vienā palielā tusā nosēžas pretī nepazīstams tips un sāk klārēt, atceries kā mēs tālajā 9?.gadā kopā copējām Mēmelē, gandrīz noslīkām un nosalām, lija visu nakti, nevarēja iekurt uguni u.t.t. Es tik māju ar galvu, izliekos ka šamo atceros, bet nu ne vella. Pēc tam jautāju radagabalam pie kura bija tuss un ar kuru kopā toreiz bijām copē, un izrādās ka man tiešām amnēzija, tas tips bija. Es pat esot izglābis šamo no noslīkšanas ledainajā pārplūdusajā Mēmelē, kad šams ķēmā velkot zakidušku gāzies upē..

Bralitis [25.04.18]: Martins pamatīgi samelojās par to pālī copēšanu. Neesam mēs ar Akm ar viņu kopā copējuši ... un kur nu vēl koduši . Nekādi nevarējām atcerēties tādu būtni.

Varbūt manījāt kādu tumšu stāvu steigšus lavāmies uz krūmiem ar piecdesmitnieku rokā?