gapp - man domāt tālu ir jāprot mest, ja gribi noķert meženi, kas medī atklātā vietā un nav bieži gadījumi, kad tās pielaiž sev tuvu, tādēļ arī lieto kastmasterus, kas tālu lido, vai smagos rotiņus. Tālu vajag aizmest tad, ja nevari tikt klāt konkrētai vietai, bet zini, ka zivis tur ir. Ja runa ir par līdakām, tad metiena attālumam nav nekādas nozīmes. Domāju arī foreļotāji piekritīs, jo viņiem tīri fiziski nav kur tālu mest :D
gapp - to tu prasi Holbergam, viņš ir eksperts un zina kā izvilkt lielās līdakas. Es to nezinu. Ja viņš saka ka jāmet tālu, tad nestrīdēšos. Vienīgi paprasi, kurā vietā viņš spiningoja, kad bija jāmet tālu. Piemēram babītē, men lielākā līdaka paņēma zem laivas. Neizvilku - nebiju gatavs :D Ļīdakas ja uzmet tām uz galvas paņems gan tajā brīdī, kad māneklis iekritīs ūdenī, gan tad kad būsi ztvilcis mānekli līdz laivai. Reizēm pietiek mānekli uzvilkt tikai metru un līdaka paņem :D bet kā jau teicu, Holbergs ir eksperts, viņam prasi :D
mirtin, bet spiningošanas speciālists, Holbergs, ļoti bieži liek uzsvaru ne tikai uz mešanas precizitāti, bet arī attālumu. Veiksmīgam spiningotājam esot jāprot mest tālu. Kā tad īsti ir? Tas ir obligāti? Lielākās zivis, kas manā klātbūtnē izvilktas, ir pieķērušās metienos pie pašas laivas (pie zālēm) ne tālāk par 10 metriem.
berzs - ja tu spiningo ezerā no laivas, tad nav jēgas iebraukt klajā vietā un mētāt uz visām pusēm - ir jāmeklē zivis - vai nu pie zālēm, vai pie kantēm, vai bedrēs. Līdakas var 'būt arī nosacītos klajumos, ja apakšā ir kaut kādi slēpņi - vecas siekstas, zāles u.t.t. Piemēram Lielajā Baltezerā Kaiju sēklim apakšā ir zāles. Tur līdakas arī dzīvo. Bet pa virsu izskatās, kā vienkārši pliks ūdens. Ja gribi atrast zivis, klajās vietās - gremdē mānekli līdz dibenam un tausti gultni - tur kur norausi vizuli, tur arī ir potenciālā vieta kur plēsējiem slēpties.
berzs - iemetiena attāluma tikai tad ir nozīme, ja spiningo no krasta un vieta, kur plēsēji mitinās ir tālu prom - piemēram zāles, cerīgs līkums ar paceri, vai kante uz dziļumu. Tad ir jāaizmet ļīdz turienei. Ja spiningo no laivas, tad vienkārši met līdz vietai, kur var būt plēsoņas - ja uzvedīsies klusi, līdakas paņems zem laivas :D Galvenais ir izdomāt pareizo mānekli, un pareizi to pasniegt. Iemetiena attālumam nav nekādas nozīmes.
vieplis - elementāri - auklas šķērsgriezuma riņķa līnijas radiusa kvadrātu reizina ar pī 10 pakāpē, sareizina ar 100 meteim un izdala ar metienu summas kvadrātsakni mīnus auklas garuma attiecību pret spoles diametru trešajā pakāpē. Ja vēl sareizina ar pirmās līdakas zvīņu kopskaitu, kas izdalīts ar attāluma kvadrātu starp krūšu un anālo summu, mīnus sānu platumu krūšu spuras vietā, tad var precīzi izrēķināt, cik tālu ir jāmet konkrētajā dienā. Tad es nomēru attālumu, kas ir spoles roktura apgriezienu skaits reiz pieci, uzlieku stoperi un gandrīz katrā otrajā metienā ir zivs. Tikai jāņem vērā, ka tas attiecas uz vobleriem. Rotiņiem un gumijām ir mazliec cita formula. Mazliet grūtāk ir nomērīt atālumu no cerīgās vietas līdz laivai, tobiš, ja līdaka ir meldros, tad parasti aizbraucu līdz meldriem, aizmetu atmērīto attālumu prom no salas. tad braucu turp un metu atpakaļ uz niedrēm. Ļoti labi palīdz celtniecības lāzers, vai vecie armijas binokļi. Man to vecs padomju armijas ofiņš iemācīja. Viņš attālumu noteica ar binokli, kuram iekšā bija skala, pēc kuras varēja attālumu izmērīt:D Nekad bez 5 - 7 kg līdakas no Kaņiera laukā nebrauca. Viepli, vai esi izrēķinājis, kāds ir iemetiena atālums forelēm?
Esmu pavisam nesen sācis nodarboties ar spiningošanu, vai vārētu kāds padalīties kāds ir vidējais metiena attālums metros (piem. ķerot līdakas ezerā)? Saprotu, ka svarīga ir metiena precizitāte, bet notiekti, ka lielāka iespēja ka mānekli pamana ir ja tas ilgāk strādā.
mirtins
24.08.09
