garins
09.02.13
Kivar!
Žučoki izskatās šādi, tas ir viss, kas palicis pāri no pēdējā pirkuma. Viņi ir lēti un labi. Veikalos tādus vairs neesmu redzējis, tagad tikai tādi gludi.
garins, 9.februāris 2013, 21:59
garins
09.02.13
garins
09.02.13
Kivar!
Žučoki izskatās šādi, tas ir viss, kas palicis pāri no pēdējā pirkuma. Viņi ir lēti un labi. Veikalos tādus vairs neesmu redzējis, tagad tikai tādi gludi.
Žučoki izskatās šādi, tas ir viss, kas palicis pāri no pēdējā pirkuma. Viņi ir lēti un labi. Veikalos tādus vairs neesmu redzējis, tagad tikai tādi gludi.
garins
09.02.13
Šodien cope Gaujā no 9 30 līdz 14oo. Ņemšana starp snigšnas starplaikos,sākums 1 st. uz mazo mormišku ar motili- bezceris,bet pēc žučoka ar vībotnieku tāl ieta lēnām aizgāja. Brīžiem liku uz viena āķa dabīgo un uz otra mākslīgo balto vībotnieku. salasīju 350;300;3 x200,vēl mazāki,raudas arī bija uz žučoka. vairākiem batoniem noskrāpēju vaigus,jo ņēma ar vairākkārtēju pieskaršanos,ļoti uzmanīgi. Viens labs attāķējās pie ledus.kopā ~3kg.Tā snigšana ļoti traucēja,bija gari starplaiki,kad nu nekādi nevar'ēja nevienu izprovocēt. Bildes un Kivaram žučoka izskatu varbūt pirmdien,jo vads kaut kur noklīdis,varbūt sameklēšu.
qwyx
09.02.13
Mazais Baltezers, pārsvarā "zirga zobi" un sīkas raudeles. Zirga zobi pat uz bļitku. Ledus labs.
LIEZERIETIS8
08.02.13
Spēle tiešām laba,brīžiem likās,ka nekas neiznāks,bet pasaulē notiek arī brīnumi. Rītdien spiediens līmenī,jāizlaiž būs uz Gauju pārbaudīt vecos caurumus.Rīt atskaite.
garins, 8.februāris 2013, 22:59
ap kuru vietu tu gaujā biji ja nau dikti liels noslēpums
garins
08.02.13
Spēle tiešām laba,brīžiem likās,ka nekas neiznāks,bet pasaulē notiek arī brīnumi. Rītdien spiediens līmenī,jāizlaiž būs uz Gauju pārbaudīt vecos caurumus.Rīt atskaite.
ikarusvaditajs
08.02.13
hecs7; laimīgie dienas un datumus neskaita.
ikarusvadītaj; man nav tik liels braucamais,tomēr jābrauc pa kaut kādu ceļu,kaut līkukotu.Tagad hokejs,turpmāk būs vēl!
garins, 8.februāris 2013, 20:13
Spēle bija baigi labā, salikām čaļus.
Gaidu, ļoti interesanti bija palasīt.
Es rīt no rīta uz usmu.
Lai veicās.
asais0729
08.02.13
Šodien man pazīstamiem bracmaņiem var teikt,ka nulle.Es tonecopi simt procent saistu ar laika maiņu.
winstons
08.02.13
Dzelzi,biju svetdien Laidze uz paris stundam pie meniķa,tāds loms,ka kauns bij atskaiti likt:D
garins
08.02.13
hecs7; laimīgie dienas un datumus neskaita.
ikarusvadītaj; man nav tik liels braucamais,tomēr jābrauc pa kaut kādu ceļu,kaut līkukotu.Tagad hokejs,turpmāk būs vēl!
ikarusvadītaj; man nav tik liels braucamais,tomēr jābrauc pa kaut kādu ceļu,kaut līkukotu.Tagad hokejs,turpmāk būs vēl!
winstons
08.02.13
Moins! man te tāds jautājiens.. varbūt kāds no Talsu puses zin ko pateikt,ko veči copē uz Vilkmuižas ezera? pa nedēļu garām braukājot,vienu otru redz sēžam uz ledus..
ratins21
08.02.13
Šodien NINIERĪ TRĪS COPES uz dzīvo,viena 1,55 kg divas paņēma un pameta,atpūta laba.
hecs7
08.02.13
Tad jau sanāk, ka nobrauci tik 200m. :D
Baigi interesanti bija palasīties!
Paldies par stāstu, nevis foruma topiku.
ikarusvaditajs, 8.februāris 2013, 17:23[/quote]
Štrunts par 200 metriem, arī stāsts ok, tik viņš ir atgriezies no nākotnes, no nākamās trešdienas, nju kas tur tuvumā brauc apurbt nākamtrešdien.
Baigi interesanti bija palasīties!
Paldies par stāstu, nevis foruma topiku.
ikarusvaditajs, 8.februāris 2013, 17:23[/quote]
Štrunts par 200 metriem, arī stāsts ok, tik viņš ir atgriezies no nākotnes, no nākamās trešdienas, nju kas tur tuvumā brauc apurbt nākamtrešdien.
ikarusvaditajs
08.02.13
Sveiki,copesmīļi! Nu beidzot esmu sadūšojies, no foruma „lūriķa” esmu kļuvis par foruma biedru. Labi pavadīta diena dod impulsu dalīties emocijās arī ar citiem.
Trešdienas rīts,13.02.13. Šodien izplānota brīvdiena, pamostoties pa logu redzu- snieg. Laikam būs sacūkota diena, taču plāns ir plāns. Ceļos, aunu kājas, ņemu štrumus, kas vienmēr gatavi stāv garāžā, kāpju auto un braucu. Brauciens īss ,dzīvoju tikai nieka 0,5km no Gaujas, taču modernā cilvēka slinkums-braucu. Redzu, ka pa piesnigušo meža ceļu zemie auto ir spārdījušies pa sniegu un salauztajām skujām, es tam visam droši peldu pāri. Līdz pašam krastam tikt nevaru, kājām arī jānoiet nieka 300m, taču drīz esmu klāt. Jāšķērso Gauja, jo mans līcis ir otrā pusē. Neviens labās vietas nav aizņēmis, rokās slēpju nūja, pamēģinu ledu, tas ir labs. Droši, bet prātīgi virzos uz nolikto mērķi, klāt esmu. Kāds varbūt pāris dienas atpakaļ saurbis caurumus, zem sniega tie nav aizsaluši, labi nav, bet mēģinu tajos pašos. Taupu nažus, jo Gaujas ledus varbūt smilšains ,negribas rīt skriet pie „daktera” Valda uz Valmieru pēc palīdzības. Mēģinu ar mazu kapara volframa skrotīti ,aukla 0.1mm,galā lieku pinku un 2 motiļus. Dziļums 1,5-2,5m. Jā dzīvība ir, mazas ēsmas raudiņas un neliels asarītis. Mainu vietas ik brīdi, urbju dažus caurumus, bet lielāka rezultāta nav. Mainu mormišķu uz žučoku, tas nelaimes brīžos vienmēr glābis no katastrofas. Brīžiem uznāk neliels sniegputenis, brīžiem saule pabāž vaigu aiz mākoņa, caurums ciet nesalst, strādāju kailām rokām, kad nav vēja, var iztaisnot muguru, nepārtraucot melnā svina zvēriņa danci. Pulkstenis rāda 11oo.Nolemju mēģināt bedres malā uz sēra, kur dziļums 1-1,5m,varbūt tur ganās mana mērķzivs- asars vai breksēns. Izurbju caurumu, pēc brītiņa plicēns un asarēns ap 150gr ir ārā. Izurbju vēl pāris caurumu , piesēžu uz kastes. Pēkšņi ceļot slepeno ieroci uz augšu ,jūtu ka viens lēni manu sardziņu pietur ,spiežot to uz leju, jā te nu viņš ir, patīkamā sajūta, ka 0.08mm aukliņa strinkšķ starp pirkstiem un tas pumpē un pumpē. Prātīgi, prātīgi vecīt! Labi, ka spole nebija piespiesta, tā nočīkst piecirtiena brīdī, labi ka roka aizmirsusi straujos Peipusa vēzienus,te tā nevar. Pēc brīža ap 350 gr. batoniņš ir uz ledus, laižu atkal lejā, kā ceļu uz augšu,tā kārtējais piespiediens, pēc īsas prātīgas dancināšanas ūdens caurumā pulsē, galva āŗā un tas spārdās uz ledus, pēc izmērā nedaudz lielāks, tad vēl viens 350 gr. Fiksi laižu atkal lejā, jā, uzreiz ir kārtējais ņēmiens, taču „tas” ir stiprāks par mani ,nedaudz papumpējot, tas ar visu žučoku peld jūrās tālajās. Trīcošām rokām meklēju rezerves, mēģinu ievērt mata resnuma auklu tievajā caurumā, bet kaut kas nav kā vajag, brilles no uztraukuma aizsvīst, izrādās viens meistars aizlējis ar krāsu caurumu, otrs ir bijis par slinku mājās sagatavot rezerves krājumus. Pēdējos nopirku Valkā par 25 sant. gabalā, ar cietiem melniem āķīšiem, ņēmu visu partiju 30gb ,jo pie labas copes ik reizi 2-3 aiziet līdz ar zivi, jo auklai jābūt 0.08-0.09, sviniņš resnākai ir par knapu. Pēc ~ 20 min. esmu atkal gatavs. Mēģinu, bet nekā. Blakus caurumos ar nekā. Mamma laikam aizvedusi visu bērnu pulku kaut kur citur. Riskēju izbojāt kluso copi, netālu urbju vēl 2 caurumus, varbūt tur būs. Mēģinu, bet nekā.
Pulkstenis nedaudz pēc 13 oo. Mēģinu iebarot, metu motiļus 3 zivīgākajos caurumos. Mēģinu vēl .Mugura stīva sēžot. Vēja nav, jāmēģina pilnā stāvā. Ceļot žučoku pie ledus, liekas ,ka tas jau caurumā, jūtu lēnu spītīgu stiepienu uz leju, jā tas jau ir labs, nožvankst spolīte, „tas” paiet lejā ,bet es to prātīgi mēģinu valdīt. Šis stiepiens ar ir labs. Kad asaris ( mājās nosverot 480gr.) uz ledus, sirds nespēj negavilēt. Ātri laižu lejā un prātīgi ceļot augšā pie ledus paņem vēl 2 gb. ~350gr.Saprotu,ka pie motiļu galda ledus līmenī tie ir!!! Atkal ir cope, jūtu ,ka ir tas lielākais. Te iestājas krahs, žučoka āķis lūzt, kad asars pievadīts pie apakšējā ledus riņķa un sāk riņķa danci. Sienu jaunu, bet ir par vēlu, tie ir prom .Mēģinu vēl 1 st. bet nekā. Jānāk citu reizi .Kopā ap 4kg. Tīrot zivis, konstatēju, ka mammām vēderā bez ikru maisiem, kuņģos ir mazās raudiņas un mailītes, tātad vēl ēd!
garins, 8.februāris 2013, 17:07
Tad jau sanāk, ka nobrauci tik 200m. :D
Baigi interesanti bija palasīties!
Paldies par stāstu, nevis foruma topiku.
garins
08.02.13
Sveiki,copesmīļi! Nu beidzot esmu sadūšojies, no foruma „lūriķa” esmu kļuvis par foruma biedru. Labi pavadīta diena dod impulsu dalīties emocijās arī ar citiem.
Trešdienas rīts,13.02.13. Šodien izplānota brīvdiena, pamostoties pa logu redzu- snieg. Laikam būs sacūkota diena, taču plāns ir plāns. Ceļos, aunu kājas, ņemu štrumus, kas vienmēr gatavi stāv garāžā, kāpju auto un braucu. Brauciens īss ,dzīvoju tikai nieka 0,5km no Gaujas, taču modernā cilvēka slinkums-braucu. Redzu, ka pa piesnigušo meža ceļu zemie auto ir spārdījušies pa sniegu un salauztajām skujām, es tam visam droši peldu pāri. Līdz pašam krastam tikt nevaru, kājām arī jānoiet nieka 300m, taču drīz esmu klāt. Jāšķērso Gauja, jo mans līcis ir otrā pusē. Neviens labās vietas nav aizņēmis, rokās slēpju nūja, pamēģinu ledu, tas ir labs. Droši, bet prātīgi virzos uz nolikto mērķi, klāt esmu. Kāds varbūt pāris dienas atpakaļ saurbis caurumus, zem sniega tie nav aizsaluši, labi nav, bet mēģinu tajos pašos. Taupu nažus, jo Gaujas ledus varbūt smilšains ,negribas rīt skriet pie „daktera” Valda uz Valmieru pēc palīdzības. Mēģinu ar mazu kapara volframa skrotīti ,aukla 0.1mm,galā lieku pinku un 2 motiļus. Dziļums 1,5-2,5m. Jā dzīvība ir, mazas ēsmas raudiņas un neliels asarītis. Mainu vietas ik brīdi, urbju dažus caurumus, bet lielāka rezultāta nav. Mainu mormišķu uz žučoku, tas nelaimes brīžos vienmēr glābis no katastrofas. Brīžiem uznāk neliels sniegputenis, brīžiem saule pabāž vaigu aiz mākoņa, caurums ciet nesalst, strādāju kailām rokām, kad nav vēja, var iztaisnot muguru, nepārtraucot melnā svina zvēriņa danci. Pulkstenis rāda 11oo.Nolemju mēģināt bedres malā uz sēra, kur dziļums 1-1,5m,varbūt tur ganās mana mērķzivs- asars vai breksēns. Izurbju caurumu, pēc brītiņa plicēns un asarēns ap 150gr ir ārā. Izurbju vēl pāris caurumu , piesēžu uz kastes. Pēkšņi ceļot slepeno ieroci uz augšu ,jūtu ka viens lēni manu sardziņu pietur ,spiežot to uz leju, jā te nu viņš ir, patīkamā sajūta, ka 0.08mm aukliņa strinkšķ starp pirkstiem un tas pumpē un pumpē. Prātīgi, prātīgi vecīt! Labi, ka spole nebija piespiesta, tā nočīkst piecirtiena brīdī, labi ka roka aizmirsusi straujos Peipusa vēzienus,te tā nevar. Pēc brīža ap 350 gr. batoniņš ir uz ledus, laižu atkal lejā, kā ceļu uz augšu,tā kārtējais piespiediens, pēc īsas prātīgas dancināšanas ūdens caurumā pulsē, galva āŗā un tas spārdās uz ledus, pēc izmērā nedaudz lielāks, tad vēl viens 350 gr. Fiksi laižu atkal lejā, jā, uzreiz ir kārtējais ņēmiens, taču „tas” ir stiprāks par mani ,nedaudz papumpējot, tas ar visu žučoku peld jūrās tālajās. Trīcošām rokām meklēju rezerves, mēģinu ievērt mata resnuma auklu tievajā caurumā, bet kaut kas nav kā vajag, brilles no uztraukuma aizsvīst, izrādās viens meistars aizlējis ar krāsu caurumu, otrs ir bijis par slinku mājās sagatavot rezerves krājumus. Pēdējos nopirku Valkā par 25 sant. gabalā, ar cietiem melniem āķīšiem, ņēmu visu partiju 30gb ,jo pie labas copes ik reizi 2-3 aiziet līdz ar zivi, jo auklai jābūt 0.08-0.09, sviniņš resnākai ir par knapu. Pēc ~ 20 min. esmu atkal gatavs. Mēģinu, bet nekā. Blakus caurumos ar nekā. Mamma laikam aizvedusi visu bērnu pulku kaut kur citur. Riskēju izbojāt kluso copi, netālu urbju vēl 2 caurumus, varbūt tur būs. Mēģinu, bet nekā.
Pulkstenis nedaudz pēc 13 oo. Mēģinu iebarot, metu motiļus 3 zivīgākajos caurumos. Mēģinu vēl .Mugura stīva sēžot. Vēja nav, jāmēģina pilnā stāvā. Ceļot žučoku pie ledus, liekas ,ka tas jau caurumā, jūtu lēnu spītīgu stiepienu uz leju, jā tas jau ir labs, nožvankst spolīte, „tas” paiet lejā ,bet es to prātīgi mēģinu valdīt. Šis stiepiens ar ir labs. Kad asaris ( mājās nosverot 480gr.) uz ledus, sirds nespēj negavilēt. Ātri laižu lejā un prātīgi ceļot augšā pie ledus paņem vēl 2 gb. ~350gr.Saprotu,ka pie motiļu galda ledus līmenī tie ir!!! Atkal ir cope, jūtu ,ka ir tas lielākais. Te iestājas krahs, žučoka āķis lūzt, kad asars pievadīts pie apakšējā ledus riņķa un sāk riņķa danci. Sienu jaunu, bet ir par vēlu, tie ir prom .Mēģinu vēl 1 st. bet nekā. Jānāk citu reizi .Kopā ap 4kg. Tīrot zivis, konstatēju, ka mammām vēderā bez ikru maisiem, kuņģos ir mazās raudiņas un mailītes, tātad vēl ēd!
Trešdienas rīts,13.02.13. Šodien izplānota brīvdiena, pamostoties pa logu redzu- snieg. Laikam būs sacūkota diena, taču plāns ir plāns. Ceļos, aunu kājas, ņemu štrumus, kas vienmēr gatavi stāv garāžā, kāpju auto un braucu. Brauciens īss ,dzīvoju tikai nieka 0,5km no Gaujas, taču modernā cilvēka slinkums-braucu. Redzu, ka pa piesnigušo meža ceļu zemie auto ir spārdījušies pa sniegu un salauztajām skujām, es tam visam droši peldu pāri. Līdz pašam krastam tikt nevaru, kājām arī jānoiet nieka 300m, taču drīz esmu klāt. Jāšķērso Gauja, jo mans līcis ir otrā pusē. Neviens labās vietas nav aizņēmis, rokās slēpju nūja, pamēģinu ledu, tas ir labs. Droši, bet prātīgi virzos uz nolikto mērķi, klāt esmu. Kāds varbūt pāris dienas atpakaļ saurbis caurumus, zem sniega tie nav aizsaluši, labi nav, bet mēģinu tajos pašos. Taupu nažus, jo Gaujas ledus varbūt smilšains ,negribas rīt skriet pie „daktera” Valda uz Valmieru pēc palīdzības. Mēģinu ar mazu kapara volframa skrotīti ,aukla 0.1mm,galā lieku pinku un 2 motiļus. Dziļums 1,5-2,5m. Jā dzīvība ir, mazas ēsmas raudiņas un neliels asarītis. Mainu vietas ik brīdi, urbju dažus caurumus, bet lielāka rezultāta nav. Mainu mormišķu uz žučoku, tas nelaimes brīžos vienmēr glābis no katastrofas. Brīžiem uznāk neliels sniegputenis, brīžiem saule pabāž vaigu aiz mākoņa, caurums ciet nesalst, strādāju kailām rokām, kad nav vēja, var iztaisnot muguru, nepārtraucot melnā svina zvēriņa danci. Pulkstenis rāda 11oo.Nolemju mēģināt bedres malā uz sēra, kur dziļums 1-1,5m,varbūt tur ganās mana mērķzivs- asars vai breksēns. Izurbju caurumu, pēc brītiņa plicēns un asarēns ap 150gr ir ārā. Izurbju vēl pāris caurumu , piesēžu uz kastes. Pēkšņi ceļot slepeno ieroci uz augšu ,jūtu ka viens lēni manu sardziņu pietur ,spiežot to uz leju, jā te nu viņš ir, patīkamā sajūta, ka 0.08mm aukliņa strinkšķ starp pirkstiem un tas pumpē un pumpē. Prātīgi, prātīgi vecīt! Labi, ka spole nebija piespiesta, tā nočīkst piecirtiena brīdī, labi ka roka aizmirsusi straujos Peipusa vēzienus,te tā nevar. Pēc brīža ap 350 gr. batoniņš ir uz ledus, laižu atkal lejā, kā ceļu uz augšu,tā kārtējais piespiediens, pēc īsas prātīgas dancināšanas ūdens caurumā pulsē, galva āŗā un tas spārdās uz ledus, pēc izmērā nedaudz lielāks, tad vēl viens 350 gr. Fiksi laižu atkal lejā, jā, uzreiz ir kārtējais ņēmiens, taču „tas” ir stiprāks par mani ,nedaudz papumpējot, tas ar visu žučoku peld jūrās tālajās. Trīcošām rokām meklēju rezerves, mēģinu ievērt mata resnuma auklu tievajā caurumā, bet kaut kas nav kā vajag, brilles no uztraukuma aizsvīst, izrādās viens meistars aizlējis ar krāsu caurumu, otrs ir bijis par slinku mājās sagatavot rezerves krājumus. Pēdējos nopirku Valkā par 25 sant. gabalā, ar cietiem melniem āķīšiem, ņēmu visu partiju 30gb ,jo pie labas copes ik reizi 2-3 aiziet līdz ar zivi, jo auklai jābūt 0.08-0.09, sviniņš resnākai ir par knapu. Pēc ~ 20 min. esmu atkal gatavs. Mēģinu, bet nekā. Blakus caurumos ar nekā. Mamma laikam aizvedusi visu bērnu pulku kaut kur citur. Riskēju izbojāt kluso copi, netālu urbju vēl 2 caurumus, varbūt tur būs. Mēģinu, bet nekā.
Pulkstenis nedaudz pēc 13 oo. Mēģinu iebarot, metu motiļus 3 zivīgākajos caurumos. Mēģinu vēl .Mugura stīva sēžot. Vēja nav, jāmēģina pilnā stāvā. Ceļot žučoku pie ledus, liekas ,ka tas jau caurumā, jūtu lēnu spītīgu stiepienu uz leju, jā tas jau ir labs, nožvankst spolīte, „tas” paiet lejā ,bet es to prātīgi mēģinu valdīt. Šis stiepiens ar ir labs. Kad asaris ( mājās nosverot 480gr.) uz ledus, sirds nespēj negavilēt. Ātri laižu lejā un prātīgi ceļot augšā pie ledus paņem vēl 2 gb. ~350gr.Saprotu,ka pie motiļu galda ledus līmenī tie ir!!! Atkal ir cope, jūtu ,ka ir tas lielākais. Te iestājas krahs, žučoka āķis lūzt, kad asars pievadīts pie apakšējā ledus riņķa un sāk riņķa danci. Sienu jaunu, bet ir par vēlu, tie ir prom .Mēģinu vēl 1 st. bet nekā. Jānāk citu reizi .Kopā ap 4kg. Tīrot zivis, konstatēju, ka mammām vēderā bez ikru maisiem, kuņģos ir mazās raudiņas un mailītes, tātad vēl ēd!