Ruu
24.09.12
baci internetaa bija video kaa var panjemt,aiz apakshzhoklja,protams pirkstus nebaazhot zhaunaas
Ruu
24.09.12
mihails
24.09.12
vakar no rīta līdz 14-00 Lielupē pie Iecavas ietekas džigojam .velcejam pludinājam...un par uz ziemas makšķerem uz blitkam....nekā /// vienigais kad pārgaju uz ēdamo gumiju - bija trīs copes uz džigu bet nepiecirtu. beigās aizpeldejam uz Iecavu - rezultātā uz Sipola šupiņu 3 līdakas divas zemmera - viena ok uz asaris ap 500 kg uz mikrodžigu . paldies municipaliem ... nebija vestes koleģim - izteica tikai mutisko brīdinājumu )))))
bacis
24.09.12
bijam ar kolegi sestdienas pecpusdiena Saukas ezera.braucam uz velci.pasa sakuma viens zemmers,pec tam klusums un kad jau saka satumst un likas ka neka vairs nebus sim panema lidaka 7,8 kg.sacoku nebijam panemusi,vel ap dzenskruvi aptinas,iekerusies ari knapi bij,bet pec vairakiem meginajumiem tomer laiva iecelu.nezka var iecelt tas padsmit kilogramigas un ja tu esi viens pats?
seinass
22.09.12
Man šodien piemajas ezera tikai 3 tadas ap 40 cm. un visas uz vienu gumiju.
gumija lupatas :(
gumija lupatas :(
mihails
22.09.12
šodien no paša rītalīdz 13-00 Jelgavā aiz pils ...fiders- 3 ašuki brekšu nav .. uzliu grunteni uz plesigiem ... 3 copes 1 zanduks - zemmers-amnestēts , viens asaris 300 gr .un viena laikam līdaka paņemusi jo maili nokoda ar visu āķi - pito ppavadiņu.. un viss laiks riebigs..
zobrats
22.09.12
Šodien 6 līdaciņas no kurām 2 mērs, pārējās turpina baroties. Tas sausajā Daugavā. Copes sadalījās uz pusēm - trīs uz rotiņa, trīs uz mazā džerkiņa.
jurists
20.09.12
Otiņ, raksti tu pa pirmmo, bet sataisi tos elektrības vadus sev virs galvas, a to skats kā kūtī.
otinjsh
18.09.12
Uzrakstīt jau visādi var. Bet, tā rūpīgāk paskatoties, ir bijuši tikai daži veiksmes stāsti. Tas pa zivīm.
Bet copēt vienmēr ir forši, un jo biežāk, jo foršāk. :)
o.
Bet copēt vienmēr ir forši, un jo biežāk, jo foršāk. :)
o.
Duglas
18.09.12
otinjsh, danke, es ar intresi lasu tavus stāstus un jasaka pamazām sliecos pārkāpt slinkumu un doties uz šo teiksmu vietu
otinjsh
18.09.12
Tas ir taj' pat ūdenī, par kuru mēs PM aprunājāmies. Kā arī visi pārējie patiesie stāsti, kas te man galerijā ir iemaldījušies. Nu, gandrīz visi!!
o.
o.
Duglas
18.09.12
otinjsh, kurā ūdenī viss šis patiesais stāsts (iz 16 zeptembra) notikas ?
kutis
18.09.12
Šodien biju Daugavā uz asariem no 9.00-11.00 ,normāla cope 20galvas,mērs iepriecina vidēji 30cm.Bija pāris zandartiņi bet tie ar mēru neiepriecināja.Strādāju uz mikrodžigu divus atstāju kādiem mutēs 6lb nanofīls neturēja gāja prom kā zemūdene ,nācās piegriezt bremzi lai nepaliktu bez auklas.Tas viss netālu no Buļļupes.
holmz
17.09.12
7dien pa dienu tas pats mazais piemajas ezers kurš te forumos dikti aprunāts. Tātad no 7:00-12:30 pieteicās divas lidakas, lielakā 1.6 un otra uz 1kg. Abas uz vobleriem, gumija vispar nesetradaja. Jasaka ka copē švaki, jo nekadas copes vispar nebija, abas kas pieteicās arī paņēma!
Vienigi ko novēroju - lidakai vederā bija daudz ikri, otra tapat. Vai tad viņam ikri jau vederā jau pirms ziemas?
K.
Vienigi ko novēroju - lidakai vederā bija daudz ikri, otra tapat. Vai tad viņam ikri jau vederā jau pirms ziemas?
K.
eziic
17.09.12
svētdien, no 7.00 - 13.00 5 mēri, 5 zemmēri, lielākās 60 un 58 cm uz vakariņām! :) pilnīgi tukši vēderi šamējām un tādas pakalsnas. Tas nelielā ezeriņā Vestienas pagastā.
otinjsh
16.09.12
"Kā es braucu voblās lūkoties!" Tā, apmēram, varētu piekārt birku pēc kārtējā manas copes izbrauciena.
Viss sākās, kā jau ierasts, ar piektdienu, tumsu, laivu, vēju un negribēšanu apvelties un noslīkt. Ne apvēlos, ne slīku, bet ar ehaloti ilgi braukāju neskaitāmās ezera kantes meklējumos. Kaut kas manā ķirbī bija sagājis īsajā un ne pa kam nesāk. Ar datčiku iepinos vienā lokālajā pudelē, tad pieenkurojos pie citas lokālās pudeles, un devos tālāk, pēc manas tābrīža saprašanas, R vierzienā: nav un nav, līdz aizdomīgi tieku pie dziļuma izmaiņām. Sabaroju tā pa šiko un dziedādams airējos uz māju pusi.
Ir 00:00 miegs vel nenāk, 4os jau nenāk, pus 6os vairs nenāk un zvempjos augšā, jo būs, takš. Sāli esmu iepircis veselu tonnu. Bet pindzeļu vietā, manās rokās nonāk mazais nazīts un groziņš. Tad manas kājas kādas 9 reizes ielec mežā, bet kur te voblas lai meklē? Nu labi, ja nav voblu, tad varbūt sēņu pietiks?! Bezmiegs mani iedzinis krūmos vel normālā krēslā, kad pa pazīstamiem gaileņu strēķiem jārāpo, lai kaut ko ieraudzītu: gan redzēju, gan griezu, arī no meža iznācu, bet no voblām vel aizvien ne smakas.
Nācās irties ka vien ezerā. A tur viļņi un zīriņi. Pudeli, savu, nemanu, jeb dzenājos pakaļ zīriņiem, galvu jauc, sāk pārņemt izmisums, līdz, pēc ~5h meklējumiem, tieku atalgots un varu nogruntēties varen netīkamā placītī, ko tumsā esmu izvēlējies. Tagad top skaidrs, ka esmu nošāvis gaužām šķībi.
Vīķes ķerties ne visai vēlējās, nācās audzināšanas darbus pie šamām veikt. Liekas, ka nedaudz izdevās. Pirmo ailzaižu peldēties labo, otru klibo. Uz labās kaut kas, pēc 10 minūtēm, sakustās, gaidu, tad vel sakustās, atkal gaidu, līdz aizkustās normālā tempā. Zliukt, ka iedodu šamai pa zobiem, ieķērās, nāca un tad stīvējās, bet kaulainās nāves vietā no dzīlēm savu knābi izbāza zaļā-knābainā asszobe, mono pavadiņš ir ieāķējies sānlūpā, malacis tāds- palicis vietā. Ar veiklu rokas vēzienu ieceļu precinieci laivā, bet pats ta precēties neesmu gatavs, tāpēc ieslogu to celibāta krātiņā.
Piešmorēju balto punktu ar gardumiem, kuru sastāvā ir gan dzirnavnieks Jēkabs, tārpinieks Allažu Miķelis, un čoms Vaņa no, amm, no salmkarpelandijas un univerkrāterijas. Uzpūtīgo Antonio, no kaimiņsātas "Pipariņi", vispār nepaņēmu līdz'. Pēdējā laikā sācis daudz dzert. Šo visu kokteilīti salādējot, zivtiņas ar nelika vilties un sāka kosties diezgan raiti. Uz balto Janku tā ne visai, bet, ja pievienoju nedaudz izsmalcināto sarkanvīnu, tad kodās divtiklabi.
Tumsa ar' neveica savas ierasti nelāgās korekcijas un zivtiņa turpināja lakt no saldenās nāves pudeles savas pēdējās mūža sekundes, līdz makšķernieks, pēc pāris āķu pazaudēšanas, 5 aliņiem un dižās šupošanās, saldi iemiga.
Pamodās tas no drudžainas skaņas, kas iedzīvojusies telefonā un saucās Juris. Kā iet, ka copējas? Es saku, ka labi guļas gan, bet kā copējas, nemāku teikt. Tikai paceļot tīkliņu tas palicis nepiedodami smags. Rūķīši rūpējas par samiegojušo makšķernieku. Juris nenoticēja.
Turpinu zvilnēt ar cigāru zobos, un, pēc nākamajiem 3 aliņiem, atrubos līdz rīta gaiļiem. Attopos ar sausuma sajūtu, zivju palicis vel vairāk, bet kafija no termosa plok ātrāk kā ūdens līmenis siltumnīcā, kad esi ietrāpījis kurmja rakumos.
Rīts atnāca dikti skaists un skaidrā, bet pēc pāris superburbuļiem (laikam plēsēji) plinderi pārstāja kosties pilnībā. Šai naktij tāda lejupejoša, pie tam izteikta, košanās aktivitāte. Pareizi, svētdienās takš Dieva klausībā jāiet.
Tārpus piebeidzu pats, jo gribējās ātrāk uz mājām. Šmotkas un ieguļas cilvēks airos.
Krastā pēc loma ievērtēšanas uzglabājamā tīkliņā, pārskatu lomu, a ļeidaks vairs nav, tikai plinderi acis bola. Mazs, mazītiņš caurums atspoguļo sazvērestību, un pusotriniece ir parāvusi fraku, kamēr esmu visai rodņai izlielījies par debešķīgo guvumu.
Pareizi jau ir, kāda tad vobla no ļeidaka? Šogad aizlaidās, pagājušo gad, kad pažobelē biju iekāris, tā, tuvu pie gatavības, nozuda. Iesākumā turēju aizdomās kaķus, tad vārnas un kā trešo vainīgo- sievasmāti. Paliku pie sievasmātes.
Juris noķēra kārtējo Dižsūkājienu, citi, peldinot vardes, tika pie zušiem, un maniem lielBrekšiem (ne uz vardēm, gan).
A es varēšu saviem mazbērniem stāstīt, kā es, tajā zivīgajā 2012. gada septembrī, patukšoju zivju kambarus un iesālījos, kopā ar plinderiem, voblu toverī.
To pašu arī Jums vēlot,
otinjsh
PS Kad nāks gatavībā, izlasīšu pinkus, no voblas muguriņām, uz mielastu pieaicināsu tevi, bet pats atkan došos zemūdens zvīņaino badakāšu meklējumos.
PSS Kurzemes jūrmala lapkritī ir tikpat aktīva kā Peipus sniegkritī. Peipi esmu noprovējis, patīk. Uz Jūrmalu arī skatos, bet kurš kritīs ceļos un lūgs piedošanu ģimenes budžetam un laikam. Pagaidām atturēšos!
PSS Kamēr odi kožās, tikām pie barokļa ko štengrāku un saldāku var pievienot. Pārējā laikā pieturēšos pie gaļas ēdieniem.
Viss sākās, kā jau ierasts, ar piektdienu, tumsu, laivu, vēju un negribēšanu apvelties un noslīkt. Ne apvēlos, ne slīku, bet ar ehaloti ilgi braukāju neskaitāmās ezera kantes meklējumos. Kaut kas manā ķirbī bija sagājis īsajā un ne pa kam nesāk. Ar datčiku iepinos vienā lokālajā pudelē, tad pieenkurojos pie citas lokālās pudeles, un devos tālāk, pēc manas tābrīža saprašanas, R vierzienā: nav un nav, līdz aizdomīgi tieku pie dziļuma izmaiņām. Sabaroju tā pa šiko un dziedādams airējos uz māju pusi.
Ir 00:00 miegs vel nenāk, 4os jau nenāk, pus 6os vairs nenāk un zvempjos augšā, jo būs, takš. Sāli esmu iepircis veselu tonnu. Bet pindzeļu vietā, manās rokās nonāk mazais nazīts un groziņš. Tad manas kājas kādas 9 reizes ielec mežā, bet kur te voblas lai meklē? Nu labi, ja nav voblu, tad varbūt sēņu pietiks?! Bezmiegs mani iedzinis krūmos vel normālā krēslā, kad pa pazīstamiem gaileņu strēķiem jārāpo, lai kaut ko ieraudzītu: gan redzēju, gan griezu, arī no meža iznācu, bet no voblām vel aizvien ne smakas.
Nācās irties ka vien ezerā. A tur viļņi un zīriņi. Pudeli, savu, nemanu, jeb dzenājos pakaļ zīriņiem, galvu jauc, sāk pārņemt izmisums, līdz, pēc ~5h meklējumiem, tieku atalgots un varu nogruntēties varen netīkamā placītī, ko tumsā esmu izvēlējies. Tagad top skaidrs, ka esmu nošāvis gaužām šķībi.
Vīķes ķerties ne visai vēlējās, nācās audzināšanas darbus pie šamām veikt. Liekas, ka nedaudz izdevās. Pirmo ailzaižu peldēties labo, otru klibo. Uz labās kaut kas, pēc 10 minūtēm, sakustās, gaidu, tad vel sakustās, atkal gaidu, līdz aizkustās normālā tempā. Zliukt, ka iedodu šamai pa zobiem, ieķērās, nāca un tad stīvējās, bet kaulainās nāves vietā no dzīlēm savu knābi izbāza zaļā-knābainā asszobe, mono pavadiņš ir ieāķējies sānlūpā, malacis tāds- palicis vietā. Ar veiklu rokas vēzienu ieceļu precinieci laivā, bet pats ta precēties neesmu gatavs, tāpēc ieslogu to celibāta krātiņā.
Piešmorēju balto punktu ar gardumiem, kuru sastāvā ir gan dzirnavnieks Jēkabs, tārpinieks Allažu Miķelis, un čoms Vaņa no, amm, no salmkarpelandijas un univerkrāterijas. Uzpūtīgo Antonio, no kaimiņsātas "Pipariņi", vispār nepaņēmu līdz'. Pēdējā laikā sācis daudz dzert. Šo visu kokteilīti salādējot, zivtiņas ar nelika vilties un sāka kosties diezgan raiti. Uz balto Janku tā ne visai, bet, ja pievienoju nedaudz izsmalcināto sarkanvīnu, tad kodās divtiklabi.
Tumsa ar' neveica savas ierasti nelāgās korekcijas un zivtiņa turpināja lakt no saldenās nāves pudeles savas pēdējās mūža sekundes, līdz makšķernieks, pēc pāris āķu pazaudēšanas, 5 aliņiem un dižās šupošanās, saldi iemiga.
Pamodās tas no drudžainas skaņas, kas iedzīvojusies telefonā un saucās Juris. Kā iet, ka copējas? Es saku, ka labi guļas gan, bet kā copējas, nemāku teikt. Tikai paceļot tīkliņu tas palicis nepiedodami smags. Rūķīši rūpējas par samiegojušo makšķernieku. Juris nenoticēja.
Turpinu zvilnēt ar cigāru zobos, un, pēc nākamajiem 3 aliņiem, atrubos līdz rīta gaiļiem. Attopos ar sausuma sajūtu, zivju palicis vel vairāk, bet kafija no termosa plok ātrāk kā ūdens līmenis siltumnīcā, kad esi ietrāpījis kurmja rakumos.
Rīts atnāca dikti skaists un skaidrā, bet pēc pāris superburbuļiem (laikam plēsēji) plinderi pārstāja kosties pilnībā. Šai naktij tāda lejupejoša, pie tam izteikta, košanās aktivitāte. Pareizi, svētdienās takš Dieva klausībā jāiet.
Tārpus piebeidzu pats, jo gribējās ātrāk uz mājām. Šmotkas un ieguļas cilvēks airos.
Krastā pēc loma ievērtēšanas uzglabājamā tīkliņā, pārskatu lomu, a ļeidaks vairs nav, tikai plinderi acis bola. Mazs, mazītiņš caurums atspoguļo sazvērestību, un pusotriniece ir parāvusi fraku, kamēr esmu visai rodņai izlielījies par debešķīgo guvumu.
Pareizi jau ir, kāda tad vobla no ļeidaka? Šogad aizlaidās, pagājušo gad, kad pažobelē biju iekāris, tā, tuvu pie gatavības, nozuda. Iesākumā turēju aizdomās kaķus, tad vārnas un kā trešo vainīgo- sievasmāti. Paliku pie sievasmātes.
Juris noķēra kārtējo Dižsūkājienu, citi, peldinot vardes, tika pie zušiem, un maniem lielBrekšiem (ne uz vardēm, gan).
A es varēšu saviem mazbērniem stāstīt, kā es, tajā zivīgajā 2012. gada septembrī, patukšoju zivju kambarus un iesālījos, kopā ar plinderiem, voblu toverī.
To pašu arī Jums vēlot,
otinjsh
PS Kad nāks gatavībā, izlasīšu pinkus, no voblas muguriņām, uz mielastu pieaicināsu tevi, bet pats atkan došos zemūdens zvīņaino badakāšu meklējumos.
PSS Kurzemes jūrmala lapkritī ir tikpat aktīva kā Peipus sniegkritī. Peipi esmu noprovējis, patīk. Uz Jūrmalu arī skatos, bet kurš kritīs ceļos un lūgs piedošanu ģimenes budžetam un laikam. Pagaidām atturēšos!
PSS Kamēr odi kožās, tikām pie barokļa ko štengrāku un saldāku var pievienot. Pārējā laikā pieturēšos pie gaļas ēdieniem.
