Kā gāja copē (atskaites)?

Kas tā par zivi - norāviens???
Copes gan zinu. Pac arī esu noķēris. Vot :))))))

Šodien Daugavā 2 zandarti, viens norāviens un divas copes

visiem sveiciens!!!
esmu šeit "jaunais"...
gribējās paraudāties ..
arī pilnīgākais mazvērtības kompleks....
vakar Burtniekā , plnīgākā 0, uz 2 cilv.un 4 kātiem'
izpeldināju gandrīz vissus mānēkļus pat pašus bezcerīgākos....

Mēs bijām 2 ar Outland,laivu.un balto w busu.

Cik manīju tad, vienā laivā bija 3 vīri- 2 ar vestēm.

burtnieks.Nē nebiju gan,es biju sarkanā vestē.

Skrējējs Tu nebiji dzeltenā kombinzonā no Ezerpriedēm?

Man ar Tēvu ne copes ne zivis,Burtniekā.Dažiem bija ko nest krastā,un arī copītes esot bijušas.

advokaat_liidaci.Pēc savas pieredzes gan varu teikt,ka nav obligāti laikam jābūt samaitātam,lai labi ķertos vēdzeles.Ir labi lomi bijuši gan pilnmēnesī,kad mēness kā tāds prožektors debesīs,gan pilnīgi mierīgā un siltā laikā.Bet viens nu gan ir fakts,ka ar lielām vēdzelēm salacas upe nevar lepoties.Vismaz manos medību laukos lielāka par 1kg nav manītas vispār.Pārsvarā knapi mēri un daudz zemmēru.

Dīvaini ka Sagitario klusē !!!!!!!! Te jau klīst baumas par viņa lomu:)) Laikam nespēj vēl atgūties :)))
Apsveicu ar iespējams mūža lielāko zivi !!!!!!!

Ventā vakar pusi dienu pa diviem mēģinājam izspiningot kādu līdaku un arī uz dzīvo ēsmu . Bez rezultātiem ! 1 zemmērs un viss ! Nez kas pa lietu,jo arī iepriekšējā dienā tas pats - 1 zemmērs un viss ! :(

advokaatam liidacim:

Pats tur esmu ganījies 6 gadus pēc kārtas jebkurā brīvā brīdī.Ķera ir gandrīz vienmēr,arī ziemā,kad Salacas izteka ir vaļā, tur ir iespējams gūt labus lomus nebraucot uz pašu Burtnieku.viss notiek gan uz lieliem,gan uz maziem vobleriem,gumijām,rotiņiem,šūpiņiem.vēdzeles arī ņem labi,te neatklāšu,ko,kā bet tiešām labi.viss atkarīgs no veiksmes un eksperimenta.nezaudē ticību un brauc vēl.a parzinis bāzē,laikam Janka,ja viņš vēl strādā,ir normāls zēns,vienmēr bija patīkami patērzēt...ne asakas

Pēdējā ackaite - šeit - http://forum.miloveikals.lv/viewforum.php?id=3

A es atkal domāju, ka vaina nav mānekļos. Pirmkārt - ūdenstilpes pārzināšana, zivju paradumu pārzināšana, konkrētajā ūdenī, mānekļu pasniegšanas tehnika un tikai tad mānekļi..... Es gan neesmu eksperts un lielās ķert nejēdzu:D

Ziniet, veči, bet tālu jau līdz pilnīgai depresijai tajā momentā točna nebija...:) Vienīgais labums, ka redzēju veiksminieka mānekļus. Šo to no tā gan pagādāšu.

Gan jau visas mūsu lielās vēl tikai peld. Tāpēc kāts rokā, laivās iekšā un uz priekšu! Vēl jau rudens nav beidzies. Gan jau nākamnedēļ žors tik ies vaļā!

:) es jau tieshi par to "neļaut ieslīgt mazvērtības kompleksos un nezaudēt ticību savam makšķerēšanas stilam, saviem mānekļiem" domāju :) .

Torpeda, ja gribi , var arī tā. Bet citu rezultāti var arī neļaut ieslīgt mazvērtības kompleksos un nezaudēt ticību savam makšķerēšanas stilam, saviem mānekļiem. Katrs par citiem spriež pēc savas samaitātības pakāpes, pēc savas pieredzes.:))

Nekas tā neiepriecē, kā ziņa, ka citiem iet/ir gājis vēl sūdīgāk.. :)) ...

Īsa atskaite par atvaļinājumu pagājušajā nedēļā.

Pagājušajā pirmdienā sasēdāmies mašīnā un laidām lielo līdaku un zandartu medībās uz burtnieku. Likās ka viss ir OK, motorene pasūtīta, vizuļi, polšs un zacene somā, bet par laika apstākļiem nospļauties.

Tā nu otrdienas rītā optimisma pilni lecām Vecates laivu bāzes piedāvātajā transportā un ezerā iekšā. Kamēr kuģojām pa Salacu, paralēli izmētājām visus līcīšus. Rezultāts 0. UN tad notika sliktākais - savu zivīgāko vizuli nolēmu palaist uz velci. Tas kaut kur ieķērās un aukla pušu bija.

Sākās mērena panika. Laiks sabojājās, izlijām un neko tā arī nenoķērām. Ārā braucot vismaz priecēja fakts, ka bāzes darbinieks arī par citu kolēģu lomiem neko diži neizteicās. Tātad - necope, bet par vobleru gan žēl.

Vakarā aizlaidām uz Valmieru pie radiem apsildīties un pa nakti atpakaļ uz vēdzelēm. Arī tad daba par mums tikai ņirgājās - ja pa dienu reizes piecas lietu dabūjām bezmaz katrā ezera stūrī, tad vakarpusē varējām tikai lūgties, lai laiks pasliktinās, jo, kā zināms ļurbenieks ķeras pilnīgā nelaikā. Tā vietā pār mūsu galvām rotājās mēness, izgaismodams Salacas pretējo krastu gluži kā dienā. Loģiski, pie tāda prožektora uz nopietnu copi nebija ko cerēt. Rezultāts - viena mēra vēdzele. Nospļāvāmies un braucām atpakaļ uz Valmieru.

Kaut arī pamatīgi vīlušies par absolūto necopi iepriekšējā dienā, radām sevī spēkus kāpt laivā arī otrā dienā, lai gan izskanēja viedoklis par mājā braukšanu. Cīnoties pašiem ar sevi, iepriekšējā dienā saķerto klepu, iesnām un jau manāmo nogurumu sēdāmies laivā un laidām ezerā.

No rīta laivu bāzes darbinieks pastāstīja, ka it kā viens vecis izvedis no ezera piecas līdakas. Ķēris uz mazu zilu voblerīti. Drudžaini meklējām pa somām vajadzīgo mānekli, bet tā arī neko līdzīgu neatraduši izlīdzīejāmies ar to kas bija, bet vēl vēlāk pārgājām uz palielām gumijām. Rezultāts - viena ņemamā līdaka.

Braucām ārā jo ZB no necopes, izsalušā dibina un iepriekšējā dienā pabojātās veselības darīja savu. Bet, ko mēs konstatējam krastā - izbrauc viena veiksminieku laiva. Vienam vecim 5 ņemamās, bet otram - 7,5 kg zaļsvārce.

Tajā brīdī man vienkārši gribējās spini krūmos mest un diegt uz veikalu pakaļ polšam.

Bet neko - apsveicu kolēģi un pa starpu aplūkoju mānekļus. Secinājums - nekad neklausiet to, ko jums stāsta bāzes darbinieks. Paļaujieties vienmēr paši uz sevi. Tāpēc tā vietā lai makšķerēšanu atmestu uz visiem laikiem, es īstenošu absolūto bruņojuma modernizācijas programmu - jebšu iepirkšu lielos voblerus.

Nu vot tāds bija mans atvaļinājums.

Loģiski, ka sīvie neder. Bet var parastos sagrieztus pirms tam bišku pamērcēt pienā vai vājā etiķūdenī.
Tu saki, ka vieplis ir kā pieci zirgi?
Hmmm. Būs kādreiz jāizmanto!