Kā gāja copē (atskaites)?

Veči jau kauč ko ķer bet pašam nav sanācis laika iemērkt tā kā sīkāk neko nepateikšu...zivis ir tikai jāķer....

par licenzi jau neiet runa protams ka japerk vienkarshi sogad vel tur nesmu izmegjinajis tadel grib zinat ka iet

tur vismaz zin pa ko maksa vismaz kartiba ir un musars nemetejas ka visas malas kur viss piekajas visiem

Nav jau svarīgi ko ķersi licenze jau tā kā tā jāpērk....

Nē nu var jau nepirkt ir jau pietiekami brīvo ūdeņu kur vairāk par karti nevajaga bet ūdeņi kas ir apsaimniekošanā bez licenzes nesanāk...

man vairak rubene intrese linji karpas nee

Kur taa doma slepjas ?? Tu noperc makseresanas karti , un vel + tev japerk kaut kada licenze ? Respektivi ienakumi no karsu tirdzniecibas ir pa isu - kaut kadiem terinjiem ! Bet inspektoru algam naudinjas nepietiek ! Kur tad paliek taa nauda - Simtiem tukstoshi !

Jānopērk licenze un jācopē......

sakiet kas ir dzirdets tagad pa rubenes dikiem pie Maza ansa

blitka,pie taas slokas cpf jau vispaar taada mirusii zona...

Lielupe..Slokas CPF...Zirgu sala...attīrīšanas iekārtas Slokā...no 8-13...uz dzīvo-0...divas nerealizētas copes bedrē pie Zirgu salas...uz spiningu-1 zandarts...pie garā mola...normāls mēra...tika atlaists līdz jūnijam lai uzēdās nedaudz...paņēma uz lielo dzeltenzaļo gumija velkot pa grunti ar uzsitieniem:):):) Ārā nāca ļoti viegli..tāda sajūta ,ka zandarts paģirains vai zinot ,ka atlaidīs..... pofigists:):):)
Ne asakas...lai veicās:):):)

Nabaga zivinieks! Te nu varu teikt vienu - ka neiet, tad pēc pilnas programmas.

vienreiz ar senci braucaam uz kiisiiti spiningot, visu sakraameejam laivaa motoru ierucinam un maucam, kaadus paaris km nobraucam tad tik atcoknijos ka vizulu kasti masiinaa aizmirsaam. un bija jau vakarpuse, taa kaa nedaudz sabojaaja copi. bet pie lidakas tiku :D

Kompis nobrukt ??:D

avtt
ar tādu domu, jau arī cenšos dzīvi dzīvot, un vakar pēc katras tādas "neveiksmes" jau arī nodomāju: "Ibio, nu kas vēl šodien var notikt" :D :D :D

zivnieks,tavs raksts vareetu pretendeet uz gada balvu "Kaa shodien negaaja copee"....:)

Zivniek,varētu jau izteikt līdzjūtību,abet'ās mans'i letiņpuik,tamdēļ manam palika jautri!
Zivniek,a reku šeku, varēja būt daudz "jautrāk"-pārlūzt airis,šķiltava genoht,ar cauriem zābakiem nostiepties pilnā augumā,alus no rokām izkrīt-saplīst,pēc tik "veiksmīgas"dienas ,guļot-sapnī pierasināt palagus...utt..!
;)))
Nekad nevar būt tik slikti,lai nebūtu vēl sliktāk!

Nu tad tā..
vakar pēc ļoti smagas un grūtas darba dienas, domāju uz pāris stundiņām uztaisīt mazu relaxu un aizšaut līdz Daugavai ašukus paganīt. Sākums jau skaists - ar ratiem solīdi ielaidu laivu iekšā kanāliņā, iekāpu iekšā, iedarbināju motorīti un aizbraucu līdz vietai kur ganās mailītes. ar ļoti lielām mokām sakasīju pārdesmit vīķes un pāris raudiņas, tad atkal iedarbināju motorīti un devos tālāk uz Daugavu, braucot ataisīju aliņu un jau sāku baudīt dzīvi, kad nonācu galā sapratu, ka vilnis deizgan pamatīgs, bet nu nekas....uzliku pirmo maili uz āķa ielaidu iekšā un sāku taustīties pēc pāris minūtēm pirmais zandarts ārā, iedevu buču un paldies par uzmanību, tad beidzot arī pirmais ašuks tāds uz gramiem 500, tā lēnā gaitā vazājoties izvilku vēl divus zandartus, bijā vēl kādas 4 nerealizētas copes un pie laivas notinās tāds dikti smuks zandarta eksemplārs, nodomāju, ka nekas, gan jau jūnijā vēl tiksimies. Ar pacilātu dvēseles sajūtu iedarbināju motorīti, nobraucu kādus metrus piecus, pēkšņi motors raitā palecienā palecās augšā un sāk nelabi rūkt - skaidrs skrūvei šifti norāvu, paskatos, ibio tāds smuks puspuvis baļķēns, tieši zem ūdens virsas peldās un kā reiz viņā man vajadzēja trāpīt. Protams rezerves šiftes līdzi nav - superīgi, nodomāju es un devos uz laivas priekšu un ķēros airiem klāt. Jā, tas jau bija piemirsies kā ir tik lielus gabalus ar airīšiem rukāt. nepagāja ne stunda, ka arī galā esmu nonācis, pieķēdēju laivu ratiem un dodos klāt pie vinčas, lai šamo vilktu atpakaļa garāžā, sāku vilkt un dzirdu blīkšķi pamatīgu - joptvaju sliedes, kas zem ūdens izdomājušas paiet katra uz savu pusi un pakaļējie riteņi ratiem vairs uz tiem neatrodas (paldies ledutiņam, kas ir drusciņ pamainījis stiprinājumus), nu ko, nodomāju es, un ķeros atkal klāt vinčai, ar domu, ka līdz sausumam jau vajadzētu dabūt arī pakaļas ratus tāpat bez sliedēm, sākumā jau iet feini, bet tad baigais debesu švirķšķis un vinčai trose pušu, vienkārši perfekti, nodomāju es, un domāju zvanīt kādam čomam lai atskrien palīgos laivu kaut kā būdā iemocīt, a re ku šeku telefonam bača tukša - pasakaini, nodomāju es un apsēdos, aizpīpēju cigareti, nospļāvos un sāku trosi kaut kā montēt atkal klāt, to it kā izdarīju, tad vilku kājās garos gumijniekus, zināju, ka tie cauri, bet nedomāju, ka tik ļoti, bridu iekšā aukstais ūdentiņš smuki dzesē potītes un tā ar vien augstāk un augstāk, bet kaut'kā laivu uz sliedēm uzmocīju, un tad ar tādām maiguma jūtām (cik nu tās vēl bija palikušas) devos atkal pie vinčas, šoreiz paldies Dievam, laiva būdā dabūta. bet re ku šeku ārā jau stipri tumš, nu neko devos mājā, ar vēl trīs reizes briesmīgāku garastāvokli nekā no tās izgāju! A gadījies kur ne elektrība nava visā mājā ............. šito pukntu vietā piesaucu visas mātes utt, aizgāju pie leduskapja atvēru aliņu, pasēdēju pie svecītes un gāju gulēt!!! Tā vietā lai rītā varētu solīdi doties pacopēt, varēšu visu dienu taisīt n-tos remontdarbus...paldies par uzmanību....pļac!

Es atkal sakarā ar to sama pārdošanu... Tēvs stāstīja, ka 30-jos gados Latgales zemniek,i ja esot ezerā noķēruši līdaku 10 kg un lielāku, neesot vis to pašpatēriņam lietojuši, bet veduši uz pilsētu un tālāk uz Rīgu. Tur pavāri, meistari pratuši ādu novilkt un kungiem delikatesi pagatavot. Esot ļoti labi maksāts, un kā gan citādi, ja ar zirdziņu uz vienu galu vien vesela diena jābrauc bija...

Nezinu vai grūbas var ūdens tārpu pārsist.Vienīgais-ja barība ir labāka(garšīgāka) par ēsmu-tad jau pats vainīgs!