Morbidejs
28.09.13
Tikko no Lielupes Priedaines rajonā.
Nezīlēju kafijas biezumos un uzreiz devos uz savu ašuku vietu, kura vairākkārtīgi tieši no rīta devusi labus rezultātus.
Ilgi nav jāgaida - pirmais metiens un cope. Un tā apmēram 2 stundas - metiens, cope, metiens, cope, posmā no 10:00-11:00 copītes jau retākas un ne tik agresīvas.
Izmērs pašvaks - 100-250. Zinot, ka ašuks apakšā ir, nedaudz paeksperimentēju ar mānekļiem. Uzliku mazu vizulīti - ņem, bet realizācija krietni mazāka.
Liku arī prastas gumijas. Ņem, bet nerija iekšā kā ēdamās, taču realizācija tik un tā laba.
Ballist, tig tail, hoggy hog, tioga - visu ņem, taču bija manāmas atšķirības. Kamēr cope bija ļoti aktīva, darbojos ar 2.9 Tiogu. Līdz ko copīte sāka apsīkt, liku 2.4 tiogu un turpināju pumpēt ašukus.
Pašās beigas, kad copīte pavisam švaka bija, nostrādāja gumiju maiņa.
Interesants skats bija, kad, velkot kārtējo ašuku, pakaļ līdz augšai skrēja sugas brālis. Dusmīgi viņi bija. Tik dusmīgi, ka sanāca zem laivas. Varēja pāriet uz vertikālo copi, ko arī dažbrīd darīju. :)
Ir pienācis tas mirklis, kad saprotu, ka ēdamās gumijas nav nekāds 7. pasaules brīnums, bet vienkāršas, prastas gumijas nav zemē metamas.
Taču ir viena būtiska atšķirība - ēdamās, pat ja ašuku nedabūju piecirst, tiek ņemtas atkārtoti, kas nenotiek ar parastajām.
Saprotu, ka visiem tas sen zināms, bet pats uz savas ādas to nebiju pārbaudījis.
Diemžēl, liekot kātu, secināju, ka tievā posma savienojuma vieta ir traumēta. Un tad es atcerējos, kā pēdējo reizi ar ričuku devos mājup no copes, bija viens neveikls mirklis, kad kātu nejauši piedūru pie spieķiem. Uz tausti pārbaudot, neko nejutu, bet tā kā kāts bija čeholā, nemanīju, ka kāts tomēr traumēts.
Par laimi izdevās sastiķēt kopā un tomēr nepalikt bez copes.
Fakts ir skaidrs, bez tubusa neiztikt.
Bet par copi runājot, esmu ļoti apmierināts. Tā kā ašukus neņēmu, nezinu, cik kopā bija. 30-40.
Nezīlēju kafijas biezumos un uzreiz devos uz savu ašuku vietu, kura vairākkārtīgi tieši no rīta devusi labus rezultātus.
Ilgi nav jāgaida - pirmais metiens un cope. Un tā apmēram 2 stundas - metiens, cope, metiens, cope, posmā no 10:00-11:00 copītes jau retākas un ne tik agresīvas.
Izmērs pašvaks - 100-250. Zinot, ka ašuks apakšā ir, nedaudz paeksperimentēju ar mānekļiem. Uzliku mazu vizulīti - ņem, bet realizācija krietni mazāka.
Liku arī prastas gumijas. Ņem, bet nerija iekšā kā ēdamās, taču realizācija tik un tā laba.
Ballist, tig tail, hoggy hog, tioga - visu ņem, taču bija manāmas atšķirības. Kamēr cope bija ļoti aktīva, darbojos ar 2.9 Tiogu. Līdz ko copīte sāka apsīkt, liku 2.4 tiogu un turpināju pumpēt ašukus.
Pašās beigas, kad copīte pavisam švaka bija, nostrādāja gumiju maiņa.
Interesants skats bija, kad, velkot kārtējo ašuku, pakaļ līdz augšai skrēja sugas brālis. Dusmīgi viņi bija. Tik dusmīgi, ka sanāca zem laivas. Varēja pāriet uz vertikālo copi, ko arī dažbrīd darīju. :)
Ir pienācis tas mirklis, kad saprotu, ka ēdamās gumijas nav nekāds 7. pasaules brīnums, bet vienkāršas, prastas gumijas nav zemē metamas.
Taču ir viena būtiska atšķirība - ēdamās, pat ja ašuku nedabūju piecirst, tiek ņemtas atkārtoti, kas nenotiek ar parastajām.
Saprotu, ka visiem tas sen zināms, bet pats uz savas ādas to nebiju pārbaudījis.
Diemžēl, liekot kātu, secināju, ka tievā posma savienojuma vieta ir traumēta. Un tad es atcerējos, kā pēdējo reizi ar ričuku devos mājup no copes, bija viens neveikls mirklis, kad kātu nejauši piedūru pie spieķiem. Uz tausti pārbaudot, neko nejutu, bet tā kā kāts bija čeholā, nemanīju, ka kāts tomēr traumēts.
Par laimi izdevās sastiķēt kopā un tomēr nepalikt bez copes.
Fakts ir skaidrs, bez tubusa neiztikt.
Bet par copi runājot, esmu ļoti apmierināts. Tā kā ašukus neņēmu, nezinu, cik kopā bija. 30-40.
