brīvdienās kārtējo reizi pārliecinājos, ka cilvēkiem kkā švaki ar izdzīvošanas instinktiem. pie slokas tilta divi zemūdens mednieki bez bojām mierīgi peldējās. turpat garām nesājās ātrgaitas kuteris...daudz netrūka līdz maltajai gaļai, šaubos vai kāds uz kutera pārbraucot vispār pamanītu šmuci :)
Priedaines rajons.
Vakar ciemos atbrauca kolēģis. Uz asaru bara netikām. 2 ašuki, kārtējais breksis uz Tiogas un kolēģim zemmēra zandarts.
Nākamajā rītā (šorīt), iebraucot ar laivu Lielupē, sajūta kā ezītim miglā. Rīts skaists, bet kluss. Pēc pusotras stundas, kad bija pārbaudītas dažas vietas, centos uztrāpīt uz vietu, kur vienu rītu bija ašuku bars. Vieta nostrādāja - katrā metienā ašuki no 100 līdz 400. Tā kā bars apakšā bija, tad mēģināju visādus mānekļus. Kolēģis darbojās visu laiku ar 2.9 Tiogu, es sāku ar 2.4 Tiogu, tad vēzīti, Bagsiju un beigās arī lielo Tiogu. Ņēma visu, izņemot bagsiju. Copes bija, bet nerija iekšā. Kā jau biju paredzējis, cope kādā mirklī lēnām apsīka. Šad tad kāds uzsitiens/zivtiņa bija, bet lielais bars bija prom. Vietu iegaumēju, noteikti tur iegriezīšos vēl. Blakus laivā tika izvilkti 2 mazi zandarteļi, +/- mērs.
Interesants skats bija, kad kāds vīrelis, kas no laivas dročīja savu makšķeri (piedodiet, citādāk to raustīšanas procesu nevaru nosaukt) ieraudzīja, ka mēs velkam ašukus. Uzreiz bija klāt tieši tajā vietā, kur mēs metām, un sāka savu pīcku raustīt tur. Skats amizants. Labi, mēs jau tāpat grasījāmies doties, bet bija jūtams, ka ašuku bariņš tika pamatīgi iztraucēts, jo copes vairs nesekoja. Es arī nesēdētu vietā, kur kāds mēģina iedragāt manā miesā āķus. To visu nofilmēju, būs interesanti apskatīties.
Cope feina, principā varētu lasīt ašukus arī pa dienu, bet pietika ar to intensīvo pusstundu/stundu. Dažus paņēmu mājās uzcepšanai, pārējie peld tālāk.
Svētdien no 07.00 līdz 16.00 tika vilkti asari lielākais 600 gr. Norma pārpildīta, bet protams, ka atlaists.Tas viss uz light jig.
07.09 no 12-16 PM daži āšuki +zanders
Sorit gan velce gan dzigs un dropshots, gan pa zalem kantim ...ne piesitiena...tikai kautkas pa virsu lekaja baros - breksi?
Vienam slavam esot zanders ap 2kg tas pie majoriem..
Cope ap varkali nu nekada sorit.
Toties ir verts migla un lidz ar saullektu vienkarsi pa vizinaties pa upi...aj labi.
Velcēju ar diviem kātiem.Ne piesitiena.Garlaicība un nogurums dara savu.Motora monotonajā melodijā iesnaudos.Atveru acis,priekšā krūmi,bet visapkārt niedrājs.Vienu kātu satinu,ar aizķeršanos,bet viss okey.Otrs tāds bremzēts.Iznāk pacīnīties līdz tīram akvatorijam un tad arī otrs kāts padodas manām iegribām.Bet pasmagi!
Galā tīkls.
5 zandarti,2 līdakas,4 brekši un 2 līņi.
Reti veiksmīga cope.Ko vēl vairāk...
Lai Jums visiem ne asakas.
Domaaju ar laivu aizbraukshu paspiningot, zinaju vietu, kur lidakas vienmer lekaa, domaju izmeginaat veiksmi. Visu sataisu, braucu udenii - pamanu, ka uztveramais tiklinsh pa 20ls gandriz jauns ir pazudis... udenii iekrita, zaibiss. pus h meginaju vinju dabut araa ar vizuljiem , bet nesanaca. Talakas 3 stundas lidakas vnk ardijaas, dazas gandriz laivaa ieleca, bet man neviena nepiekeraas. Pienaca vakars, domaaju meginashu vel savu sacoku dabuut atpakalj no dzelmes. Jutu kaut kas smags galaa, O ! Ir mans sacoks vismaz atguuts :))) Bet nu spiningot es laikam galigi nemaaku :( Ka var neviena lidaka nepiekerties - nezinu. Meginaju lielus mazus manekljus, meginaju dzelmee, pusudenii pa virsmu. Leeni vilkt, atri vilkt, raustiit. U.t.t.
Kaut ko gan jau nepareizi daru.
Vakar ciemos atbrauca draugs. Ziemelis labi pūta, bet krastā jau nepaliksim. Apbraukājot dažas jaunas vietas kreisajā krastā, tika noķerti daži ašuki. Bars nebija, reljefs arī nesimpatizēja, tāpēc devāmies uz vietu, kur dažas dienas atpakaļ biju uz asariem uzsēdies un blakus zandartus vilka. Vieta nostrādāja. Pie laivas gan man, gan draugam pa +/- mēra zandartam norāvās. Copītes ir. Kārtējais brekšuks tika noķerts uz Tiogu. Var just, ka brekšu bars apakšā, jo visu laiku copītes un puņķi uz auklas. Ik pa laikam kāds ašuks iznāca, bet izmērs neiepriecināja, bars apakšā nebija. Vējš gan pūta labi, dažbrīd no enkura nonesa nost. Tad man paņēma labs zandarts, ko secināju pēc viņam raskturīgās spiešanas uz grunts, bet pusceļā nodila. Tajā pašā brīdī draugam paņem žanis. Nu smuks! Pirms devāmies upe, teicu, ka viņš noķers savu pirmo zandartu. Piepildījās. :) Izmērs un svars nav zināms, jo pēc fotosesijas devās savā stihijā. Izvilkām katrs vēl pa zandartiņam.
Kādā mirklī pamanīju ko dīvainu pie laiva - kaut ko apaļu un tumšu, kas vienā mirklī pazuda. Vēlāk jau tuvāk laivai parādījās. Beigu beigās sapratu, ka ronis. Biju dzirdējis, ka viņi mēdz tur būt, nu arī dzīvē redzēju.
Visas copes uz 2.4 Tiogu. Šodien laidīšu uz to pašu vietu.
P.S. Bildes albūmā.
Kopš nopirku pīto un dažas gumijas, 4 dienas biju Lielupē. Jā, tā ir manta, ja džigo. Pavisam cita domāšana un copes izjūta. :)
Ja neskaita vakardienas vakaru, kad kopā bija ne vairāk kā 10...15 sitieni, tad pārējās reizēs neskaitāmi ņēmieni. Sanāca ar laivu pabraukāties un labāk izprast Lielupes reljefu Priedainē, vismaz paostīt gaisu. :)
Pa šīm dienām ašuki līdz 200 g, kādi 75% nodilst - kāts par cietu, kas man jālabo tuvākajā nākotnē. Viens tuvu mēram zandarts. Un 2 brekši, kas, starpcitu, ļoti aktīvi ņem mazās gumijas, ko var spriest pēc dīvainajām copēm un puņķiem uz auklas.
Šodien posmā no 10 līdz 11 man blakus tika izvilkti 5 mēra zandarti. Vietu iegaumēju, piestrādāšu tur. :)
Paldies Kraft, ka saslimdināja mani ar šo slimību, džigošanu. :)
Šodien pāris stundās četri ašuki uz mailīti un vairākas nerealizētas copes.Meženes un-vai sapali(kā raksta par Ventu) plosās,līdakas barojas gar zāļu un lēpju kantīm.Pagāšnedēļ vienam vīram trāpījusies līdaka pāri par 7kg.Tas zem Kalnciema.
vakar un šodien izskrēju copi pabaudīt, vakar 2 asarīši un viena zemmēra līdaķele, a šodien viena mēra līdaka un vairāki shodi... tas viss uz ēdamgumiju no krasta, Jūrmalas pusē...;)
Pēc sešiem vakarā aizskrēju uz Lielupi, vajadzēja nolaist tvaiku. Saķēru mikrobus, spraudu uz āķa un skatījos uz spicītēm. Sistēma vienkārša - pie pamatauklas trīsacu griezulis, zemāk īsā pavadā svins, sānos gara pavada, +/- 8. nr āķis. Mēģināju gan astē, gan caur lūpu. Metu, cik tālu var. Ik pēc 10 minūtēm pietinu klāt, kamēr esmu ticis pie krasta kants. Pēc kādas stundas uz vīķi pirmais ašuks ap simts, pēcāk nerealizēta cope. Saule jau pie horizonta, slīd aiz kokiem. Vakars silts, patīkams. Super!
Kādas 15 minūtes pēc saulrieta uz vienu no makšķerēm tesiens. Viens, otrs, pie trešā cērtu. Jūtu, ka gala kas lielāks par 100 gramiem. Tāda situācija, ka pamataukla 0.18 mono, pavada arī 0.18, tāpēc visu daru lēnām, mierīgi, baudu cīņu. Ļauju kātam amortizēt zivs rāvienus. Parādās krastā, uzmet kūleni - līdaka. Nē, zandarts! Sirsniņa sāk drebēt. Paņemu aiz galvas un skatos neaprakstāmi skaistu zivi. Pielieku pie kāta, lai saprastu, vai ir mērā - snuķis nedaudz pāri līdakas mēram. Kamēr veicu fotosesiju, pamanu, ka otrs kāts ar plici galā driblē. Galā ašuks. Man bija vienalga, kas notiek pēc tam, jo savu pirmo mēra zandartu mūžā izvilku. :) Lielupei pateicu "paldies", aizvācot citu makšķernieku atstātos mēslus. Mājās lente uzrādīja 51 cm, svari 1 kg. Šobrīd jau ir pagatavots un dziest.
Piedodiet par "palagu", zinu, ka nav nekas dižs, bet pirmais mēra zandarts ir kas īpašs. :)
Paldies upei un zandartam.
P.S. Tīrot zivi, sapratu, kāpēc to sauc par kaulģīmi.
Bilde albūmā.
Tonis-> es jau ta sapratu, pagajusjo gad labi sanaca paris uz jigu izmanit, a sjogad nevaru vinjas atrast... A savu mezjeni dabuju uz mazo Husky jerk...
Meisters,
līdakas siltajā ūdenī paliek kūtras un turās dziļumā,šamās komfortabli jūtas līdz 17-18 grādiem,bet lielajām(tas ir ĻOTI lielām)patīk pavisam vēss ūdens,ar retiem izņēmumiem,protams...:)
Es divas gab ap jurmalu uz mazaako tiogu panjeemu. Vienigi nesanaak talais metiens :)
kkas
12.09.13
