Vairāk kā mēnesi nācās iztikt bez copes, bet nu, beidzot, visas štelles tika sakārtotas un šodien aizšāvu līdz mīļajam Babītes ezeram :) Bērni jau labu laiku prasīja atvest mājās kādu zivtiņu un, jāatzīst, ka arī pats biju paspējis noilgoties pēc kraukšķigi uzceptajiem asarīšiem un līdaciņas. Sāku ar asaru medībām, jo bērniem un Dačukam tie dikti garšo, turpināju ar līdaciņu meklēšanu. Lielās zaļsvārces ceļā man netrāpījās, bet cope bija tīri prīmā - asari rīta pusē labi reaģēja uz virsmas mēnekļiem un copmaņi zina, ka šāds copes veids ir īpaši interesants, jo bieži vien uzbukums jau tiek pamanīts laicīgi un tikai tad seko blieziens pa roku. Kopā piemānīju 5 līdaciņas (55, 58, 61, 64, 73 cm). Tusnīgākie svītrainie palaidņi un divas madāmas atbrauca uz mājām, pārējie turpina uzņemt tauciņus. Konstatēju, ka gan asari, gan līdakas jau ar ikriem. Visiem vieglu darba nedēļu, copmaņiem ne asakas! ;)