Babīte. Es kā ezera nezinātājs šodien izdomāju aizbraukt paskatīties, kas labs ķeras. Galu galā bija jāpiestrādā pie bigbait prasmēm. Liels pārsteigums, ka ezers vidū ļoti daudz ūdensrozes un lielākajā daļā pacopēt nav iespējams. Vēlāk rudenī viss izskatās citādi. Vairākas stundas nomētāju gumijas un džerkus, bet tikai vienu reizi līdaka izrādīja interesi - atnāca līdz laivai, apgriezās un ar mutuli bija prom. Pēc tam vēl uznāca kārtīgs lietus. Labi, ka pērkons un zibens aizgāja kaut kur gar malu... Dodoties uz bāzes pusi, pamanīju vienu cerīgu klajumu, kurā nolēmu uzkavēties. Izvēlējos džerku un sāku mētāt, tad sajūtu, ka kaut kur aizķēries - piecērtu tā kārtīgi, lai izrautu no zālēm. Bet par pārsteigumu pēc sekundes parādās svece un ir skaidrs, ka tās nav nekādas zāles. Tā kā sačoks nebija līdzi, nācās pacīnīties, kamēr dabūju zaļsvārci laivā. Šoreiz personīgais rekords 89cm, 4.8kg. Nākošo lielo apsolos atlaist, bet šo tēvu dienā aizvedu parādīt bērniem. Ne asakas!