Burtniekā līdaku mazuļus nelaidīs

Burtniekā līdaku mazuļus nelaidīs – un tas ir pareizi: ezerā turpināta ūdensaugu pļaušana nārsta vietu uzlabošanai.

Burtnieka ezerā jau sesto gadu veikti apjomīgi darbi, lai uzlabotu plēsīgo zivju dabisko nārstu. Matīšu pagasta piekrastē šogad pabeigta daļēja ūdensaugu joslas pļaušana un izvākšana 7 hektāru platībā. Šādu zonu atbrīvošana ir būtiska, lai līdakas varētu veiksmīgi nārstot un mazuļiem būtu labvēlīgi attīstības apstākļi.

Lai arī makšķerēšanas un zvejas kopējā ietekme uz plēsīgajām zivīm ezerā ir jūtama, pētnieku secinājums ir skaidrs: Burtniekam nav nepieciešama mākslīgi audzētu līdaku mazuļu papildus ielaišana. Gan līdaka, gan zandarts šeit dabiski nārsto ļoti labi, un mazuļu daudzums ezerā ir pietiekams. Tāpēc resursu saglabāšanas ziņā daudz vērtīgāk ir rūpēties par nārsta biotopu kvalitāti, nevis mākslīgi papildināt populāciju.

Ūdensaugu pļaušanu, atbilstoši publiskā iepirkuma rezultātiem, īstenoja IK “DARZAVARDE” Valsts Zivju fonda atbalstītā projekta Nr. 25-00-S0ZF02-000016 “Zivju dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana un nārsta vietu atjaunošana Burtnieka ezerā 2025. gadā” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 16 685,90 EUR, no kuriem 13 515,58 EUR sedz Valsts Zivju fonds, bet 3170,32 EUR – pašvaldības līdzfinansējums.

Stipras un dabiski atjaunojošās plēsīgo zivju populācijas ir pamats labai copei – un Burtnieks šajā ziņā joprojām ir viens no Latvijas pieprasītākajiem ezeriem. Tas piesaista gan vietējos makšķerniekus, gan sportistus no visas Latvijas, kā arī viesus no ārzemēm. Ezerā norit licencētā makšķerēšana un rūpnieciskā zveja, un zivju resursi ir būtiska vietējās kopienas daļa – gan pārtikā, gan uzņēmējdarbībā. Tieši tāpēc rūpes par dzīvotņu kvalitāti ir ilgtermiņā vienīgais pareizais un efektīvais risinājums.

Publicitātes foto