Zivnieks
05.01.11
Nu tākš...
vakardien ap 7:00 izrāpos no guļamvietas ar domu, ka pēc ilgiem laikiem beidzot tieku patirināt :)) pirmais, ko daru - ielienu cienītās X-masu dāvanā - dikti feinā termoveļā :))), tai uzšauju pa virsu norrfina virsēju kārtu un aidā vien dūm uz balkon uzvilkt :)) pēcāk jau apaunu kājas, paņemu visus pārējos pričendāļus "it kā" un aidā uz autobusa pieturu. Re ku šeku, jau esmu pie Ķīšezera tilta ar smaidīgu, apņemtības pilnu ģīmi!! pēc mazas rīta pastaigas jau esmu uz ledus, ārā vēl patumš, tāpēc nekur nesteidzos, taču liekot soli pa solim jau izdomāju dienas stratēģiju - ko, kā un kur. Nonāku savā pirmajā uzbrukuma punktā, noņemu vēl joprojām savu "vismīļāko" krievinieku no pleca, un aidā - pirmais lieliskais caurumu desmitnieks tiek piebeigts :)) lai izprastu precīzas dziļumu nianses nodomāju, ik pa pāris caurumiem ieziet ar to, kas peld kā mazā zivs, ko visā pasaulē ēd lielā zivs :DD bet ne šajos, ne arī visas dienas citos āliņģos, neviens tur lejā pat dvaku šamai virsū neuzpūta :(( nu neko darīt, vismaz zinu, ka vietu esmu atradis labu labo, jāsāk šancēt - straume nav, tātad kāda šķipsna motiļa nenāks par ļaunu - pāris caurumus iebaroju, un murmulis jau noskrien lejā....laiks rit savu ritējumu, bet copes kā nav tā nav :(( nonāku līdz "piebārstītajiem" caurumiem - jā cops aiziet, tikai galīgi ne tas ko gribēju - uzbrukumā ir atnākuši ķīšu bērneļi, kas rādās ļoti negausīgi un mierā neliekas....mainu vietu...kārtējie caurumi..kārtējie ķīši...šādā veidā tiek nomainītas kādas 7 vietas, bet ašuka copi vēl redzējis neesmu - tikai ķīši un ķīši....apnika....skatos ka uz krasta kants sēž bariņš ar čaļiem - it kā jau tā pat nemierīgi staigā riņķī, bet vismaz vienā točkā....nodomāju aizies palūkot...aizeju...ķīši...un plicīši....un atkal ķīši...nu nē, tas nav priekš manis - atkal dodos tālēs zilajās, kārtējāis carumu (nu jau 6-nieks, kā nekā krievinieks) :DD un sākam spēles - pirmajā caurumā smuki kaut kas uzguļās - ir!!! bet kārtējais ķīsis, tikai dikti smuks svara ziņā, laižam tālāk, skaists sardziņa pieturējiens, vēl skaistāks piecirtiens, bet....labs štengrulis atrāvās pa zobiem...žēl...strādājam tālāk, kad seko skaista, tipiska asara cope, spriedze palielinās, asinsspiediens aug, sirds dauzās, piecirtiens...IR!!! piekam nekāds mazais bērns, drusku cīniņā un jau ir uz ledus - skaista jūrnieka mamma - lielākā šosezon, (tikai neprasiet cik liela, ja prasīsiet tik un tā neteikšu, savādāk tie no ventišiem un ne tikai, sāks smieties) laižam steidzīgi murmuli lejā, bet čiš vien ira - nekā neira!!! ap to vietu sataisu pāris caurumeļus, kuros piesakās vēl divi smukuļi, bet tas arī viss...
kā MO vienā raidījumā izteicās - diena bija jauka, bet līdaka bij m**ka, tas gan šoreiz uz asariem attiecās :DDD
tā kā man nesanāca tikt pie pietiekoša ašuku loma, lai mājās pagatavotu, to kas iecerēts - tos 3 smukuļus amnestēju :))
p.s.
staigāšana pa ķīsi ok, tikai vietām izkrīt cauri pirmajai sniega-ledus kārtiņai, pārsvarā visur dubultais ledus (ja to irdeno šļuru tā var nosaukt), gandrīz vītnes biezumā, pie krasta pāris vietās uzrāvos uz trīskāršā ledus, kurš nekāds plānais neizrādijās - līdz urbja locījuma vietai :DD
Ne asakas!!
vakardien ap 7:00 izrāpos no guļamvietas ar domu, ka pēc ilgiem laikiem beidzot tieku patirināt :)) pirmais, ko daru - ielienu cienītās X-masu dāvanā - dikti feinā termoveļā :))), tai uzšauju pa virsu norrfina virsēju kārtu un aidā vien dūm uz balkon uzvilkt :)) pēcāk jau apaunu kājas, paņemu visus pārējos pričendāļus "it kā" un aidā uz autobusa pieturu. Re ku šeku, jau esmu pie Ķīšezera tilta ar smaidīgu, apņemtības pilnu ģīmi!! pēc mazas rīta pastaigas jau esmu uz ledus, ārā vēl patumš, tāpēc nekur nesteidzos, taču liekot soli pa solim jau izdomāju dienas stratēģiju - ko, kā un kur. Nonāku savā pirmajā uzbrukuma punktā, noņemu vēl joprojām savu "vismīļāko" krievinieku no pleca, un aidā - pirmais lieliskais caurumu desmitnieks tiek piebeigts :)) lai izprastu precīzas dziļumu nianses nodomāju, ik pa pāris caurumiem ieziet ar to, kas peld kā mazā zivs, ko visā pasaulē ēd lielā zivs :DD bet ne šajos, ne arī visas dienas citos āliņģos, neviens tur lejā pat dvaku šamai virsū neuzpūta :(( nu neko darīt, vismaz zinu, ka vietu esmu atradis labu labo, jāsāk šancēt - straume nav, tātad kāda šķipsna motiļa nenāks par ļaunu - pāris caurumus iebaroju, un murmulis jau noskrien lejā....laiks rit savu ritējumu, bet copes kā nav tā nav :(( nonāku līdz "piebārstītajiem" caurumiem - jā cops aiziet, tikai galīgi ne tas ko gribēju - uzbrukumā ir atnākuši ķīšu bērneļi, kas rādās ļoti negausīgi un mierā neliekas....mainu vietu...kārtējie caurumi..kārtējie ķīši...šādā veidā tiek nomainītas kādas 7 vietas, bet ašuka copi vēl redzējis neesmu - tikai ķīši un ķīši....apnika....skatos ka uz krasta kants sēž bariņš ar čaļiem - it kā jau tā pat nemierīgi staigā riņķī, bet vismaz vienā točkā....nodomāju aizies palūkot...aizeju...ķīši...un plicīši....un atkal ķīši...nu nē, tas nav priekš manis - atkal dodos tālēs zilajās, kārtējāis carumu (nu jau 6-nieks, kā nekā krievinieks) :DD un sākam spēles - pirmajā caurumā smuki kaut kas uzguļās - ir!!! bet kārtējais ķīsis, tikai dikti smuks svara ziņā, laižam tālāk, skaists sardziņa pieturējiens, vēl skaistāks piecirtiens, bet....labs štengrulis atrāvās pa zobiem...žēl...strādājam tālāk, kad seko skaista, tipiska asara cope, spriedze palielinās, asinsspiediens aug, sirds dauzās, piecirtiens...IR!!! piekam nekāds mazais bērns, drusku cīniņā un jau ir uz ledus - skaista jūrnieka mamma - lielākā šosezon, (tikai neprasiet cik liela, ja prasīsiet tik un tā neteikšu, savādāk tie no ventišiem un ne tikai, sāks smieties) laižam steidzīgi murmuli lejā, bet čiš vien ira - nekā neira!!! ap to vietu sataisu pāris caurumeļus, kuros piesakās vēl divi smukuļi, bet tas arī viss...
kā MO vienā raidījumā izteicās - diena bija jauka, bet līdaka bij m**ka, tas gan šoreiz uz asariem attiecās :DDD
tā kā man nesanāca tikt pie pietiekoša ašuku loma, lai mājās pagatavotu, to kas iecerēts - tos 3 smukuļus amnestēju :))
p.s.
staigāšana pa ķīsi ok, tikai vietām izkrīt cauri pirmajai sniega-ledus kārtiņai, pārsvarā visur dubultais ledus (ja to irdeno šļuru tā var nosaukt), gandrīz vītnes biezumā, pie krasta pāris vietās uzrāvos uz trīskāršā ledus, kurš nekāds plānais neizrādijās - līdz urbja locījuma vietai :DD
Ne asakas!!
