Peipusa ezers

Ivoperam taisniiba

Piekrītu Ivoperam.

Pēc hļebuška:))) Kur ta pats, ka nerādās? Vai sēkli, kas apm. 5 km no krasta atradāt?

Seedoo, jā, bet viņš gāja uz Krieviju :-))

peipusniek, vai skrējējs bij ar tevīm?

Sestdiena. Kodavere. Apmēram 2-2,5 km no krasta. Dziļums 8,4 m. Pirmajā caurumā viens zupas asarēns un ķīsis, otrajā caurumā nulle. Tad pārgāju kādus 300 m pa kreisi pie torosa un tur arī paliku. Vislabākā cope no 10-tiem līdz vieniem, pēc tam ar lūgšanos. Interesanti, ka asars ņēma stāvošu apm. sprīdi no grunts.

Rezultāts - 11,5 kg skaistu asaru, dažas raudas. Asara izmērs tiešām priecē.

Ļoti labi sevi parādīja tā horizontālā mormiška, kas te iepriekš bija ielikta - tāda maza "melone" ar āķi vienā galā, sienama līdzīgi kā balansieris.

Nezinu gan- Kisi un mazie asareeni keras visu laiku :D

eerglis-/ izklausās pēc pasaciņām, jo vakar omedu simtiem automašīnu jau ap 13-14oo galīgi tukšā evakuējās no ezera. Paši izmēģinājāmies GPS iezīmētās vietas no 14. km līdz 3.km, kur pāris dienu iepriekš bija labi lomi. Šoreiz tikai daži asari un skatījāmies kā arī pārēji pie saviem caurumiem meditē un ar rokām neviens neplātās. Skaidrs, ka negaidītā laika maiņa no liela sala uz pēkšņu sniegputeni atņēma apetīti ne vien asariem, bet arī sērkociņa garuma ķīšiem, kurus, kā zināms ir liela bauda ar mormišku vilkt no 10 metru dziļuma.

Skaidrs, paldies par info!

asars bija jāmeklē, bija daudz, bet jāatrod. Man paveicās nosēdos uzreiz uz asaru bara un no viena āliņģa arī vilku.
plaisā asaru nebija.

nezinu kur veda tur braucu :D vidējais, pēc runām 7 km

Un ja nav noslēpums , kāds attālums no krasta???

mustvee , kur FH veda tur braucu :D

ērglim cepums, izskatās ka tev gājis vislabāk , no pagaidām ziņojušajiem:))) Pa kuru pusi ņēmies?

sīkāka atskaite būs vēlāk, tas ta lai udzītu asumu :D

vakar peipuss dāvāja 17 kg, īpašus asarus. sīko nebija, 6 kīši parējie asari, kas liek aukklai dziedāt :)

man ar lomkas :D nākoš brīvdien laidīšu! ja pa nakti paliksi robiņi nocels neuztraucies un sodiņu samaksāsi :D
jābrauc luciferus pavilkt :D

Vakar, sestdien, Peipusā. Gatavojāmies, gatavojāmies, kā aizbraucam, tā atkal nekā. Stipri līdzīgs laiks kā 1.janvārī.
Piedzīvojums- nekad nebiju braukusi pa ledu ar mašīnu. Skats varens- tiešām no rīta kā dzīvības ceļš. Tikai- nez vai tik gluds kā Brīvības iela.
Man bija žēl to, tā varu teikt, mažīnu, kas tika atdauzītas un sadauzītas pret neredzamajiem ledus gabaliem.
Nevienas ziņas nerādīja, ka būs tāds putenis un tik straujš temperatūras kritums. Mašīnas pēdas tūlīt tika aizpūstas. Sniga. Lēni braukt nevar, jo tad iebuksēsi, bet ātri braucot var uztriekties kādam neredzamajam torosam. To saku tāpēc, ka, braucot ārā, redzējām ne vienu vien plstamasas gabalu mētājamies pa ledu. Mums arī kaut kas vienā bedrē atsitās.
Par copi. Bijām kopā 3 kompānijas (zg, mēs un Andzuks ar Asari un Spiritu) Sākums apm 3km no krasta Kallastē likās- nu tā, bet kaut kas būs...- lielajiem speciem Spiritam un Andzukam ņēma. Bija prieks skatīties par skaistajiem asariem. Es pat dabūju "īsto" mormišku, bet nekā- pa kādam asarim, pa kādai raudai. Bet arī "speciem" prieks bija īss. Tad nolēmām braukt kaut kur dziļāk. Aizbraucām kaut kur apm. 7km. Pilnīgi nekā.
Braucām atpakaļ. Gan barojām, gan mainījām mormiškas, nu, ļoti negribīgi ņēma. Nekad nebiju redzējusi- pa kādai raudai, pa kādam asarim. Tikko nosvērām- 3kg. Cilvēku bija ļoti daudz, bet es neredzēju visapkārt, ka kāds būtu ļoti vilcis.
Nost braucot, sniegs bija jau krietni biezs, bija žēl mašīnu. Ne vienu vien dzirdēju, ka iestidzis, iegrimis u.t.t.
Laikam tomēr Viktora pakalpojumi ir lētāki, kā mašīnas remonts. Bet brauksim jau atkal.
Zivjumīle

Man šorīt sākās lomkas ....

skrejejs ar kadu auto biji kodavere.
pa 4 cilvekiem labi ja kadus parus kilogrums salasijam(asarus) raudas jau keras, bet ar negribigi