Foreles

Gaujiniek, Komunists to drošvien Tev neteica.
Pēc bildes Tu diezvai pateiksi, tas bija taimiņš vai strautene, viņi ir par 99% vienādi.

Tur jau bija lielie taimji ;) es jau par mazuļiem gribu uzzināt. Eh kā ziņkārība mani māc....:D

re, kur pa TV rādija, ka Līgatnes upelē entuziasti ar rokām pār dambi taimjus cēla:)

Ludzu ja kadam ir varat ielikt viengadiga taimja,lasa un strautenes bildi? Sava upite dabuju kkadu mazinju ap 13cm pumpaino-bet atpazit nevareju-tads tumshi zilgans melniem un sarkaniem punktiem-taukspura ari bija...Bildi diemzhel nedabuju ,nebija lidzi ar ko nofochet :(

Sorry, bet nu kaut kaa neper taa zivtinja un vinjas kjershana :) Savs kaifs gan jau ka ir....

Jus ixtioligi - slaukat putas nost un laižat uz copi - Stinte ari ir lašveidigo sugas pārstave C&R

Sulla, kaa te var ielikt foto? Labpraat ielikshu vienu foto, ko muusu ihtiologu pulcinjsh varees analizeet ar putaam uz luupaam :D

Shii protams ir forele un kaa to var sajaukt, nezinu, bet, kas Tev teica, ka 1,5kg gaisha zivs nevareeja buut taiminjsh? Vieniigi, ja Tu vinju kjeeri arii virs kaada nepaarvarama shkjeershlja, kuru nevaru iedomaaties lielaa Gaujas pietekaa (iznjemot Braslu) Vasaraa shad tad gadaas upiitees taiminji un tas nav briinums. Es kjerot taiminjus daudz reiz esmu nokjeeris strautenes, bet ne reizi nav licies, ka taa vareetu buut strautene.. Nav man laikam gadijies tik spilgts piemeers... Ja traapiisies, ielikshu bildi un luugshu padomu :) Pagaidaam 15 gadu laikaa nav gadijies taads exemplars :)

Man patīk tie forelisti :)) Ārā -30 bet miera nav :)))

ZipBaits> tikai nevajag, mūsu upēs ļoti viegli var sajaukt strauteni ar taimi un pat 20gadus ķerot foreles ne reizi vien nonākt tupikā, kad nesaproti ko pašlaik turi rokā ;) Lūk viena tāda:

Neviena sarkanā punkta ar baltu kanti, tikai melnie raibumi. Ja tādu izvilktu upē kurai tieša saikne ar jūru, tad droši vien būtu pārliecināts ka taimis. Bet redz lai arī izvilkta Gaujas nelielā pietekā, bet virs liela dzirnavu dambja kurš pastāv jau no pirmskara laikiem un taimiņiem desmitiem gadu nav nekāda iespēja nokļūt virs aizsprosta. Nav dzirdēts ka kāds arī tur būtu ielaidis taimju mazuļus. Un šādas dīvainās foreles virs veciem aizsprostiem man trāpījušās 3 gabalas. Lielākā 1,5kg jau krietni lielākā Gaujas pietekā. Tā bat bija gaiša un sudrabaini pelēka, slaida mātīte vasaras vidū.

tev taisnība. Kad biju jauns un pirmās reizes kontaktēju ar zvejniekiem, buja termins Somu laši. Un man nepieleca uzreiz...

Punkts buus kaut kad naakotnee, kad buus kaads ar attieciigu izgliitiibu shajaa jomaa PIERAADIJIS vienu - pareizo teoriju. ;) Esmu jau gana lasijis un gana runaajis ar cilveekiem, kam it ka buutu jaazin, bet 100% nevar teikt neviens. Katraa zinjaa, sajaukt LV upee nokjertu taiminju ar strauta foreli arii jaabuut talantam :D Pagaajshgad traapijaas slaida varaviiksnene ap 1,5kg Gaujaa un tad arii vareeja izsmieties, jo teoriju bija daudz. Jauna suga, Spiidiigais, Neliels lasiitis un taa taalaak :D Vareeja izsmieties par satraukumu un paarlieciibu viiru sejaas :D

Paldies Emka un Vanem.Domāju,ka beidzot šīm domstarpībām pielikts punkts.

Jā un piekrītu Vanemam, ka pēc zvīņas var noteikt (līdzīgi kā pēc koka gadu joslas) jūrinieci no starutenes, jo barības bāze ir pavisam cita, kā arī augšanas temps un attīstība.

ZipBaits, rakstā jau minēju arī Zviedrijas piemēru par "ezera foreli" , uzpludinājumi ir plaši, barības bāze arī, kas būtībā ir salīdzināms ar būšanu jūrā. Augšanas tempi pavisam citi un liela daļa no foreļu mazuļiem atgriežas tajā pašā uzpludinājumā un turpina it kā jūras foreles attīstības ceļu, iegūstot savādāku eksterjeru, bet zivs ir viena :)

tu nedomā, bet paklausies onkuli, kurš zin. Augšanas temps forelei upē un forelei (taimiņam jūrā) ir ļoti atšķirīgs. Attiecīgi veidojas atšķirīga izmēra augšanas zonas, kuras nelielā palielinājumā labi var atšķirt. Skandināvijas piemērs- nu palasies kaut kur par ekoloģiskajām formām- kadreiz dalīja 3ās- S. trutta fario, S. trutta trutta, S. trutta lacustris.
Nedomā, meklē informāciju un lasi.

Nedomaaju, ka peec zviinjas ko vareetu pateikt, njemot veeraa, ka ihtiologi tikai izvirza teorijas par strauta foreles un taiminja radnieciibu. Es gan arii domaaju, ka taa ir viena suga, kuras parstaavji meedz izveeleeties dazhaadas dziivesvietas.. Piemeeram, skandinaavijaa esmu nokjeeris ezeraa kuram nav ne mazaakaa sakara ar juuru izteiktu taiminju, jo nav sarkanas pumpas nevienas. Tai pashaa ezeraa kriitoshajaas upees ir pilns ar tiem pashiem taiminjiem, tikai ar sarkanu pumpu ;)

Paldies ka paskaidrojat :)

Tā tad,katras foreles zvīņa jāsūta uz laboratoriju,lai nteiktu,vai neesi pārkāpis MN.

elementāri pēc zvīņas var pateikt vai zivs bijusi jūrā.