nav vecs, tie bebri tur ir, regulaari tika redzeeti apgrauzti koki utt. un jaucot otro aizsprostu pa gabalu noveerots arii saimnieks. es arii zinu ka vini uzcel no jauna un to neapsaubu, bet soreiz nekaa neuzceela.
nu ja iet runa par krāsošanu, tad ko Jūs domājat par sarkanā krāsā nokrāsotiem āķiem?
Normāli atklāju sezonu kompaanijaa ar ZG ... Piirsings, slimniica, anesteezija un zviegshana ne pa jokam:) Bildes galerijaa:D
Mikucis: Es rotiņus pie upes piekrāsoju ar ūdensizturīgo marķieri, kādu laiku turās, nost var dabūt ar ko grādīgāku copes noslēgumā.
Nu tad 100% tas ir vecs dambis, kur bebri vairs nedzīvo! Ja ir laiks, protams ir jānojauc kaut vai dēļ lejteces dzīvības uzturēšanas. Tomēr parasti arī ir dambju kaskādes pat pa 10-15 dambjiem 1-2km garumā!
Bandito - es uz taas upes esmu nojaucis 2vus dambjus. pirmais nebija atpakal vietaa arii ne peec paaris meneshiem. par otro runaajot, biju tur pec apmeram nedelas, arii nebija uzbuveets no jauna. kaa ir tagad nezinu, kad buushu uz vietas nocekoshu situaaciju.
Es kā mednieks varu teikt tā - Jūs variet tos dambjus kaut ar zemi nolīdzināt, bet tas ir pāris dienu max jautājums, līdz dambis būs iepriedkšējā līmenī... Palīdz tikai, ja noārda dambi un iznīcina bebrus tur!
gribēju teikt kāds! :D
varētu padalīties ar ieteikumiem, un pēc tam lapiņu rotiņam nolakotu. ko teiksiet?
sveiki, jūs nēesat paši mēģinājuši krāsot savus rotiņus, es tagad iedomājos ka varētu izmēģināt nopirkt metāla krāsu, un rotiņus teiksim mossca un tās lapiņas piekrāsot pa savam prātam, jo teiksim melnu mosscu es nēsmu redzējis!!!
varbūt kāda var padalīties ar ieteikumiem!!
Cik laikam zinu, tad mayby pirms 100gadiem Latvijas teritorijā ielaida vienu bebru pārī un tagad jau ir 100000!
Interesanti!
Sulla,
Upespērlenes vairojas tikai un vienīgi ar foreļu starpniecību. Tāpat upespērlenes var dzīvot tikai tīrā TEKOŠĀ ūdenī. Tās stāvošā ūdenī (bebru uzpludinājumos) mirst.
Lai pērlenē izveidotos pērle, jāpaiet vismaz 50 gadiem, kas nozīmē tās dzīvi bez bebra klātbūtnes mazajās upēs.
sulla es kaut kur lasiju ka pirms Ulmanjlaikiem bebrs neesot Kurzemee bijis
Sulla sava taisniiba tur ir, par tiem bebriem runaajot. es arii biezi spiningoju vienaa taadaa mazaa upiitee kurai bebri uzceelushi dambi. 2011 gada karstajaa vasaraa tur copeeju un ar čomu uzgajam to dambi. paskats diezgan briesmiigs, zem dambja praktiski vairs nekadas straumes, uudensliimenis kritiski zems, un par gaisa daudzumu uudenii seit lieki runaat, kad aaraa +/- 30 graadi. vareej redzeet mazu zivtinu barus kas lien uudensvirspusee peec gaisa, un atradu arii beigtu veedzeli taadu paari pa 30cm. zem dambja spiningojot protams nebija ne copes. saakumaa taa arii nesaprataam kapeec tik mazs uudenslimenis, jo parasti arii siltaas vasaraas tur bija diezgan ok un zivis neslaapa. uzgajam tad to dambi, virs damja liimenis pamatiigs, un arii pashu "saimnieku redzejaam" soreiz redzot kas notiek zem dambja, nolikaam spiningus un kartiigi nojaucaam to padariishanu.
nomads> bebrs LV tagadējā teritorijā bija plaši izplatīts vairākas tūkstošgades pēc ledus laikmeta, līdz 19. gs. 2. pusē tika pilnīgi izmedīts vērtīgās kažokādas kā arī tauku un smaržas dziedzeru sekrēta dēļ. Bet sākot ar 1927. gadu bebrs Latvijā tika pamazām reintroducēts. Iespējams agrākos laikos cilvēks tik ļoti neierobežoja bebra dabisko ienaidnieku(vilki, arī lāču vēl bija daudz) skaitu, tāpēc ar pastāvēja lielāks līdzsvars un to skaits atsevišķās vietās nebija tik liels. Bet arī pašlaik bebrs ir tik daudz cik daba tam ļauj savairoties, tobiš cik daudz tam pietiek ēdamā. Un jāņem vērā ka bebri necieš pārapdzīvotību un vecie jaunos dzen prom no savām teritorijām. Mums vienkārši liekas ka bebri ir pārāk daudz, jo cilvēks jau visu uzskata par savu īpašumu, gan upes un katru koku..
Jā un un pāris manās mazākajās upēs mēra foreles vasarā ir noķeramas tikai bebra uzpludinājumos. Piemēram Kanādā jaus sen pētnieki pierādījuši foreļu atkarību no bebru klātbūtnes, īpaši mazajās upītēs kas ziemās izsalst līdz gultnei. Un tikai bebra dīķu dziļumos tām ir patvērums.
Pirms simts gadiem cilvēku bij desmit reiz mazāk un tiem nebija šimano kātu...,un bebri kaut arī ir baigie svoloči,tomēr zivīm postu nenodara...
sulla par ekosistēmu:
ņemot vērā ka gadus trīssimts atpakaļ pērles no upespērlenēm bija tā laika Latvijas eksportprece, bebri tolaik nedzīvoja mazajās upēs un to kopumā bija krietni mazāk.
AndrisG> jā tikai cilvēks jau vairākus pēdējos gadsimtus nav upju ekosistēmas sastāvdaļa. Nu vismaz pie mums, kaut kur Sibīrijā vai Aļaskā protams ir savādāk ar jurtu cilvēkiem :) Cilvēks pārtiek no apsētiem laukiem un mājlopu ganāmpulkiem, zivis no upes ir tikai tāda nieka "uzkoda". Un tieši tāpēc cilvēks var atļauties tik nevērīgi izturēties pret mazo upju ekosistēmām, piesārņo tās, ceļ hesus, izcērt mežus krastos, bagarē un meliorē un visbeidzot katastrofāli samazina zivju skaitu. Ja cilvēka dzīve būtu atkarīga no mazo upju ihtiofaunas, ticiet man attieksme būtu kardināli atšķirīga..
Piekrītu visam sullas teiktajam,bet sulla, vai tad arī pirms 100gadiem cilvēki nevilka ārā no upes pilnus murdus ar zivīm? Tad jau vien zivis bija kā iztikas avots, nevis izprieca!
Sullam piekrītu. Labāk ķert zaļsvārces.Es foreles visas atlaižu, tas ir lielāks kaifs