Aivars912
28.02.16
Biju nedēļu atpakaļ Lielupē,uz trim cilvēkiem 3 vēdzeles,katram pa viena ,divas smuki mēri,man knapmērs,bet tomēr izmetu arā,negribejās tik mazu priekš lielupes ņemt.
Aivars912
28.02.16
Kaspars7
28.02.16
Kads nezin kaa paslaik ir ar vedzelem? neesmu bijis no decembra sakuma.
Morbidejs
12.02.16
Paldies par labajiem vārdiem un padomiem. Ņemšu vērā. :)
Šeit dzīvošu vēl diezgan ilgu laiku, tā kā būs noteikti arī citi mēģinājumi.
Frāze par to, ka vēdzeles te ieceļo pirms nārsta, lika sameklēt informāciju par to, kad viņas nārsto. Janvāris - marts. Tad jau sanāk, ka jāturpina gaidīt kāda porcija ar ceļotājām, kas piestāj kādā bedrītē atpūsties uz mirkli un ieknābt kādu kumosu.
Šeit dzīvošu vēl diezgan ilgu laiku, tā kā būs noteikti arī citi mēģinājumi.
Frāze par to, ka vēdzeles te ieceļo pirms nārsta, lika sameklēt informāciju par to, kad viņas nārsto. Janvāris - marts. Tad jau sanāk, ka jāturpina gaidīt kāda porcija ar ceļotājām, kas piestāj kādā bedrītē atpūsties uz mirkli un ieknābt kādu kumosu.
Bralitis
12.02.16
Morbidej skaisti :) Tieši ar tavu upīti ir vislabākās atmiņas :) Bagātīga upe ar vēdzelēm . Tieši tur esmu noķēris savu lielāko . Protams lielās ieceļo pirms nārsta bet mēra un zemmēra ir daudz ķertas . Turpini un raksti - tu esi mūsējais :) Naktstārps tur bij ejošākais . No zivs gabaliņiem raudas kubiki kā krellītes uz āķa , un uz āķa spicītes raudas ādiņa lai plīvo straumītē.
daddy_j
12.02.16
Foršs pastāsts! Izlasīju ar lielu baudu!
...ienāca prātā, ka arī man sprīža garuma vēdzelēni L.Juglā, noķerti ķerot vēdzeles, sniedza daudz lielāku gandarījumu nekā 1.5kg vēdzele, kas noķerta kā piezveja ķerot vimbas :)
...ienāca prātā, ka arī man sprīža garuma vēdzelēni L.Juglā, noķerti ķerot vēdzeles, sniedza daudz lielāku gandarījumu nekā 1.5kg vēdzele, kas noķerta kā piezveja ķerot vimbas :)
kola
12.02.16
:)))))) it kā pats biju :)))
Klasiskā ļurbošana ir īsta mukšana no «civilizācijas». Āķis, šņore, svars, zvārgulis... pat copes veikalu nevajag.
Klasiskā ļurbošana ir īsta mukšana no «civilizācijas». Āķis, šņore, svars, zvārgulis... pat copes veikalu nevajag.
Morbidejs
12.02.16
Ar vēdzeļošanu esmu uz "Jūs", bet vēdzeļu copes romantika man patīk - tumsa, ugunskurs, zvaniņš fonā spīd, upīte čalo, caur galvu iziet dažnedāžādi varianti, KĀDA vēdzele var pēkšņi piepeldēt un apēst naktstārpu. :)
Tā sanāca, ka kādu laiku dzīvoju lauku mājā netālu no Misas. Ievācis informāciju, secināju, ka upē mīt vēdzeles, kas ir lieliska iespēja noķert pimro vēdzeli klasiskā manierē (tā uz džigu vasarā bija nejaušība). Neizpētīti ūdeņi, kuros iespējams mīt sapņu zivs - ko gan makšķerniekam vairāk vajag? Ekspedīcijas, lai izpētītu upi un atzīmētu galvā man šķietami vēdzelīgās vietas, nebija nemaz tik vieglas - priekšā applūdušas pļavas, grāvji un brikšņi, piesmelti zābaki un vairāki desmiti nostaigāti kilometri, bet pēc vairākiem piegājieniem tika noskatīta vieta, kur būs pirmais mēģinājums - plats līkums ar atstraumēm, acīmredzama bedrīte, apkārt krūmi un bebru sagāzti koki.
Āķa galā raudas un asara filejas gabaliņi, ugunskura gaismā tiek hipnotizēts zvaniņš, kurš visu laiku no straumes danco un rosina iztēli - varbūt tā bija cope? Bet cope tā arī nepienāk.
Otrais mēģinājums jau bija citā vietā, kas tika izvēlēta steigā, jo ierados neilgi pirms tumsas - pirmās vietas miniatūra versija. Ilgi gaidīju to pirmo copīti, zvaniņš aizdomīgi strauji raustījās. Es teiktu, ka tā copē ķīsis. Piecirtiens un! Čušs... Tas bija atgādinājums, ka makšķerēšanā sīkumu nav - pavadiņa pārplīsa mezglā, kuru biju nevīžīgi uzsējis. Visi svini bija aprauti, tāpēc nācās kabināt galā daudz čeburaškas, kuras veiksmīgi atstāju krūmā, kuram netiku nekādīgi klāt.
Bet viena cope jau viesa kaut kādas cerības.
Naktī no 10. uz 11. februāri notika ļoti ierasta šim laikam naktstārpu lasīšana. Februārim nekas neparasts. :) Varēja just, ka šie ir ļoti kūtri un uzmanīgi, bet kādus 10 salasīju. Visu laiku lija lietus, kas nemitējās arī nākamajā dienā, kas man radīja bažas, vai vispār varēšu ugunskuru uzturēt, jo visa malka pie upes būs slapja. Šoreiz mēģinu pavisam jaunu vietu, kas pēc principa ir tāda pati kā iepriekšējās - līkums pēc upes sašaurinājuma, kurā ir bedrīte.
Šoreiz galā naktstārps un asarīša fileja. Jau minūti pēc pirmā iemetiena zvaniņš strauji salecas, bet turpinājuma nav. Tas man vieš cerības, ka šovakar kaut ko noteikti noķeršu, jo vēl nav pat tumsa iestājusies. Jāpiemin, kā vēl aizvien līst, visa malka ir piesūkusies kā mārks, līdzi paņemtas sausās pagalītes izlīdz, kuras ļauj lēnām izžāvēt mitro malku. Secināju, ja malka ir mitra, to vajag uz ugunskura sagāzt labi daudz, jo vienā mirklī, kad tā visa kaudze būs izžuvusi, uguns būs pietiekami liela, lai ugunskurs degtu griezdamies.
Ik pa brīdim mani baida bebri, dauzot ar asti pa ūdeni. Zvaniņu visu laiku cilā straume - ja pirmajā reizē to cītīgi vēroju un pie katras kustības biju gatavs cirst, tad tagad rāmi sēdēju, nereaģējot uz viltus copēm. Un tad atskanēja maģiskā skaņa, kas katram vēdzeļu makšķerniekam droši vien ir kā simfonija dvēselei - zvaniņš iezvanījās. Brīdī, kad tas iezvanījās trešo reizi, cirtu, bet galā nekā nav. Hmmm... Otrajā reizē, kad iezvanījās zvaniņš, gan kaut kas galā uzsēdās, pēc svara neliels, bet jutu, ka kaut kāda kustība galā ir. Tā kā man nebija galvas luktura, tad nezināju, ko ieraudzīšu. Tad ugunskura gaismā ieraudzīju mazu vēdzelēnu, kurš ar savu badīgo muti centās iekampt nakteniekam - kad centos to atbrīvot no āķa, tas ļoti nikni apvija savu asti ap maniem pirkstiem. Varēja just, ka tā ir ļoti muskuļota zivs. Varbūt sprīža garumā bērnelis bija, bet tas nemazināja prieku, ka šī ir pirmā vēdzele, kuru noķeru tādā klasiskākā veidā.
Pa to laiku lietu nomainīja sniegs, kurš sākumā izkusa, nokrītot uz zemes, bet pēcāk jau sāka noklāt zemi. Metru aiz ugunskura jau sāka veidoties ievērojama sniega kārta. Vakars turpinājās, klausoties bebru dusmās, ik pa brīdim piecērtot pa tukšo pēc kārtējās copes. Beigās secināju, ka tie noteikti ir tādi paši mazie vēdzelēni, kuri mēģina iekampt nakteniekā, taču kumoss par lielu viņiem. Kad ugunskuram sāka pietrūkt degviela, sapratu, ka jāmet miers, jo mājās pa tādu sniegu tikt arī nebūs viegli. Viss bija tā piesnidzis, ka sniegs zem kājām gurkstēja, nebija nepieciešams lukturis, lai redzētu, kur eju, jo bija tāds klasisks ziemas gaišums no sniega.
Jā, varētu teikt, ka viena sprīža gara vēdzelīte ir pilnīga izgāšanās, ņemot vērā, cik daudz kilometru ir nostaigāts, cik daudz stundas nosēdētas pie ugunskura, cik daudz litri ūdens no zābakiem izliets. Bet mantiskās vērtības un sēdēšanas četrās sienās nevar aizstāt to piedzīvojuma garšu un neziņu, ko sniedz daba un makšķerēšana.
Ne asakas!
Tā sanāca, ka kādu laiku dzīvoju lauku mājā netālu no Misas. Ievācis informāciju, secināju, ka upē mīt vēdzeles, kas ir lieliska iespēja noķert pimro vēdzeli klasiskā manierē (tā uz džigu vasarā bija nejaušība). Neizpētīti ūdeņi, kuros iespējams mīt sapņu zivs - ko gan makšķerniekam vairāk vajag? Ekspedīcijas, lai izpētītu upi un atzīmētu galvā man šķietami vēdzelīgās vietas, nebija nemaz tik vieglas - priekšā applūdušas pļavas, grāvji un brikšņi, piesmelti zābaki un vairāki desmiti nostaigāti kilometri, bet pēc vairākiem piegājieniem tika noskatīta vieta, kur būs pirmais mēģinājums - plats līkums ar atstraumēm, acīmredzama bedrīte, apkārt krūmi un bebru sagāzti koki.
Āķa galā raudas un asara filejas gabaliņi, ugunskura gaismā tiek hipnotizēts zvaniņš, kurš visu laiku no straumes danco un rosina iztēli - varbūt tā bija cope? Bet cope tā arī nepienāk.
Otrais mēģinājums jau bija citā vietā, kas tika izvēlēta steigā, jo ierados neilgi pirms tumsas - pirmās vietas miniatūra versija. Ilgi gaidīju to pirmo copīti, zvaniņš aizdomīgi strauji raustījās. Es teiktu, ka tā copē ķīsis. Piecirtiens un! Čušs... Tas bija atgādinājums, ka makšķerēšanā sīkumu nav - pavadiņa pārplīsa mezglā, kuru biju nevīžīgi uzsējis. Visi svini bija aprauti, tāpēc nācās kabināt galā daudz čeburaškas, kuras veiksmīgi atstāju krūmā, kuram netiku nekādīgi klāt.
Bet viena cope jau viesa kaut kādas cerības.
Naktī no 10. uz 11. februāri notika ļoti ierasta šim laikam naktstārpu lasīšana. Februārim nekas neparasts. :) Varēja just, ka šie ir ļoti kūtri un uzmanīgi, bet kādus 10 salasīju. Visu laiku lija lietus, kas nemitējās arī nākamajā dienā, kas man radīja bažas, vai vispār varēšu ugunskuru uzturēt, jo visa malka pie upes būs slapja. Šoreiz mēģinu pavisam jaunu vietu, kas pēc principa ir tāda pati kā iepriekšējās - līkums pēc upes sašaurinājuma, kurā ir bedrīte.
Šoreiz galā naktstārps un asarīša fileja. Jau minūti pēc pirmā iemetiena zvaniņš strauji salecas, bet turpinājuma nav. Tas man vieš cerības, ka šovakar kaut ko noteikti noķeršu, jo vēl nav pat tumsa iestājusies. Jāpiemin, kā vēl aizvien līst, visa malka ir piesūkusies kā mārks, līdzi paņemtas sausās pagalītes izlīdz, kuras ļauj lēnām izžāvēt mitro malku. Secināju, ja malka ir mitra, to vajag uz ugunskura sagāzt labi daudz, jo vienā mirklī, kad tā visa kaudze būs izžuvusi, uguns būs pietiekami liela, lai ugunskurs degtu griezdamies.
Ik pa brīdim mani baida bebri, dauzot ar asti pa ūdeni. Zvaniņu visu laiku cilā straume - ja pirmajā reizē to cītīgi vēroju un pie katras kustības biju gatavs cirst, tad tagad rāmi sēdēju, nereaģējot uz viltus copēm. Un tad atskanēja maģiskā skaņa, kas katram vēdzeļu makšķerniekam droši vien ir kā simfonija dvēselei - zvaniņš iezvanījās. Brīdī, kad tas iezvanījās trešo reizi, cirtu, bet galā nekā nav. Hmmm... Otrajā reizē, kad iezvanījās zvaniņš, gan kaut kas galā uzsēdās, pēc svara neliels, bet jutu, ka kaut kāda kustība galā ir. Tā kā man nebija galvas luktura, tad nezināju, ko ieraudzīšu. Tad ugunskura gaismā ieraudzīju mazu vēdzelēnu, kurš ar savu badīgo muti centās iekampt nakteniekam - kad centos to atbrīvot no āķa, tas ļoti nikni apvija savu asti ap maniem pirkstiem. Varēja just, ka tā ir ļoti muskuļota zivs. Varbūt sprīža garumā bērnelis bija, bet tas nemazināja prieku, ka šī ir pirmā vēdzele, kuru noķeru tādā klasiskākā veidā.
Pa to laiku lietu nomainīja sniegs, kurš sākumā izkusa, nokrītot uz zemes, bet pēcāk jau sāka noklāt zemi. Metru aiz ugunskura jau sāka veidoties ievērojama sniega kārta. Vakars turpinājās, klausoties bebru dusmās, ik pa brīdim piecērtot pa tukšo pēc kārtējās copes. Beigās secināju, ka tie noteikti ir tādi paši mazie vēdzelēni, kuri mēģina iekampt nakteniekā, taču kumoss par lielu viņiem. Kad ugunskuram sāka pietrūkt degviela, sapratu, ka jāmet miers, jo mājās pa tādu sniegu tikt arī nebūs viegli. Viss bija tā piesnidzis, ka sniegs zem kājām gurkstēja, nebija nepieciešams lukturis, lai redzētu, kur eju, jo bija tāds klasisks ziemas gaišums no sniega.
Jā, varētu teikt, ka viena sprīža gara vēdzelīte ir pilnīga izgāšanās, ņemot vērā, cik daudz kilometru ir nostaigāts, cik daudz stundas nosēdētas pie ugunskura, cik daudz litri ūdens no zābakiem izliets. Bet mantiskās vērtības un sēdēšanas četrās sienās nevar aizstāt to piedzīvojuma garšu un neziņu, ko sniedz daba un makšķerēšana.
Ne asakas!
andris56
11.02.16
Jāzina kāda grunts(akmeņi, siekstas,smiltis). Pa smilti, lai pārvietojas, bet ja ķeras, tad labāk lielāku svaru lai stāv uz vietas.Svaru jāmaina pēc straumes, pamatauklas diametra(jo tievāks, jo mazāks straumes spiediens). Ja norausi kādu kg svinus, tad sapratīsi:))) Ne asakas!!!
Bralitis
11.02.16
Cik gr svina jāliek uz vēdzelēm ja makskere Lielupe? Rit brauksu uz copi ,neesmu nekad viņas ķēris
snaple, 11.februāris 2016, 19:18
ja liela straume sākot no 50 gr un uz augšu.Citreiz pat ar 150 gr ir par maz bet tas Gaujā . Ja straume vienmērīga tad taisi staigājošo grunteni. Tas nozīmē nelielu svinu 20-50 gr Met straumē lai slīd pa straumi kamēr apstājas. Parasti to daru ja ir ļoti švaka cope .Ēsma ceļo gar grunti kaitinot guļošās vēdzeles :) Svins atradīs pats vietiņu kur apstāties. Parasti tās vietiņas arī ir vislabākās- bedrītes,akmeņi utt. Ja straume piestumj svinu pie krasta tad liec smagāku svinu lai apstājas pēc pastaigāšanās .
snaple
11.02.16
Cik gr svina jāliek uz vēdzelēm ja makskere Lielupe? Rit brauksu uz copi ,neesmu nekad viņas ķēris
sushnjaks
10.02.16
ir bijushi pazinjas,ir knapmerinji jaunie,un merinji vecie:)tas zem Aizkraukles hes
vitenahemots
06.02.16
Tiko no copes. Beidzot atklāju sezonu no krasta Ķegumā, ātrāk nekādi nesanāca, tad bija sals pa traku, ta darbi un nedarbi...! Rezultātā trīs mēra ļurbiņas ap 40cm., viens kurkulis amnestēts!
Skatījos, veči velcē arī sezonu jau atklājuši! Salīdzinot ar iepriekšējām brīvdienām, kad ledus bija pat uzsalis zem HESa, tad, tagad, cik varēja redzēt, ledus no HESa līdz Ciemupei nokusis pa tīro...! Ūdens dzidrs, bez duļķa un sanešiem.
Labdien!
Vai nevarētu pastāstīt iesācējam kā copē vēdzeles konkrēti pie ĶEGUMA(kāda ir copes tehnika) . Pats esmu no Tīnūžiem.
vitenahemots, 30.janvāris 2016, 21:53
jurinieks, 2.februāris 2016, 15:31
Tā pat, kā citur upē! Ja iesācējs, var neslinkot, un patīt filmiņu atpakaļ Copeslietas.lv- vēdzeles! Apskatīt tēmu daudzu gadu šķērsgriezumā, cope, copes laiks, copes veidi, ēsma...!?
Bet vispār, vēdzelei, līdzīgi, kā butei, īpašu tehniku nevajag, ēsma, arī līdzīga...!!?
Protams, ir jau arī "smalkie" varianti, bet tas ne katram...! Un ne vienmēr....!
vitenahemots, 6.februāris 2016, 19:07
Vitenahemots, kad iebrauksi ciemos?:)))
guntarskl, 6.februāris 2016, 20:07
Ciemos, kur...!?
guntarskl
06.02.16
Tiko no copes. Beidzot atklāju sezonu no krasta Ķegumā, ātrāk nekādi nesanāca, tad bija sals pa traku, ta darbi un nedarbi...! Rezultātā trīs mēra ļurbiņas ap 40cm., viens kurkulis amnestēts!
Skatījos, veči velcē arī sezonu jau atklājuši! Salīdzinot ar iepriekšējām brīvdienām, kad ledus bija pat uzsalis zem HESa, tad, tagad, cik varēja redzēt, ledus no HESa līdz Ciemupei nokusis pa tīro...! Ūdens dzidrs, bez duļķa un sanešiem.
Labdien!
Vai nevarētu pastāstīt iesācējam kā copē vēdzeles konkrēti pie ĶEGUMA(kāda ir copes tehnika) . Pats esmu no Tīnūžiem.
vitenahemots, 30.janvāris 2016, 21:53
jurinieks, 2.februāris 2016, 15:31
Tā pat, kā citur upē! Ja iesācējs, var neslinkot, un patīt filmiņu atpakaļ Copeslietas.lv- vēdzeles! Apskatīt tēmu daudzu gadu šķērsgriezumā, cope, copes laiks, copes veidi, ēsma...!?
Bet vispār, vēdzelei, līdzīgi, kā butei, īpašu tehniku nevajag, ēsma, arī līdzīga...!!?
Protams, ir jau arī "smalkie" varianti, bet tas ne katram...! Un ne vienmēr....!
vitenahemots, 6.februāris 2016, 19:07
Vitenahemots, kad iebrauksi ciemos?:)))
vitenahemots
06.02.16
Tiko no copes. Beidzot atklāju sezonu no krasta Ķegumā, ātrāk nekādi nesanāca, tad bija sals pa traku, ta darbi un nedarbi...! Rezultātā trīs mēra ļurbiņas ap 40cm., viens kurkulis amnestēts!
Skatījos, veči velcē arī sezonu jau atklājuši! Salīdzinot ar iepriekšējām brīvdienām, kad ledus bija pat uzsalis zem HESa, tad, tagad, cik varēja redzēt, ledus no HESa līdz Ciemupei nokusis pa tīro...! Ūdens dzidrs, bez duļķa un sanešiem.
Labdien!
Vai nevarētu pastāstīt iesācējam kā copē vēdzeles konkrēti pie ĶEGUMA(kāda ir copes tehnika) . Pats esmu no Tīnūžiem.
vitenahemots, 30.janvāris 2016, 21:53
jurinieks, 2.februāris 2016, 15:31
Tā pat, kā citur upē! Ja iesācējs, var neslinkot, un patīt filmiņu atpakaļ Copeslietas.lv- vēdzeles! Apskatīt tēmu daudzu gadu šķērsgriezumā, cope, copes laiks, copes veidi, ēsma...!?
Bet vispār, vēdzelei, līdzīgi, kā butei, īpašu tehniku nevajag, ēsma, arī līdzīga...!!?
Protams, ir jau arī "smalkie" varianti, bet tas ne katram...! Un ne vienmēr....!
Pukacis
05.02.16
No krācēm lidz jumarai viss tiks. Limenis jau diez ko liels neiskatijas. Šodien varbūt pamēģināšu
okots
05.02.16
Ledus vēl nekur nav izgājis. Aizej līdz Daliņiem un līkumiem pirms krācēm. Katru dienu tur eju. Vakar vēl točn bija ledus.
Ķert jau var mēģināt, tikai tādā straumē - ar 200gr svinu :)
Ķert jau var mēģināt, tikai tādā straumē - ar 200gr svinu :)
Pukacis
04.02.16
Gaujā pie Valmieras ledus izgajis, varbūt kāds ir jau mēģinājis ko ķert, varbūt notiek kas ar vedzelem vai vimbam
jurinieks
02.02.16
Tiko no copes. Beidzot atklāju sezonu no krasta Ķegumā, ātrāk nekādi nesanāca, tad bija sals pa traku, ta darbi un nedarbi...! Rezultātā trīs mēra ļurbiņas ap 40cm., viens kurkulis amnestēts!
Skatījos, veči velcē arī sezonu jau atklājuši! Salīdzinot ar iepriekšējām brīvdienām, kad ledus bija pat uzsalis zem HESa, tad, tagad, cik varēja redzēt, ledus no HESa līdz Ciemupei nokusis pa tīro...! Ūdens dzidrs, bez duļķa un sanešiem.
Labdien!
Vai nevarētu pastāstīt iesācējam kā copē vēdzeles konkrēti pie ĶEGUMA(kāda ir copes tehnika) . Pats esmu no Tīnūžiem.
vitenahemots, 30.janvāris 2016, 21:53
jurinieks
02.02.16
Tiko no copes. Beidzot atklāju sezonu no krasta Ķegumā, ātrāk nekādi nesanāca, tad bija sals pa traku, ta darbi un nedarbi...! Rezultātā trīs mēra ļurbiņas ap 40cm., viens kurkulis amnestēts!
Skatījos, veči velcē arī sezonu jau atklājuši! Salīdzinot ar iepriekšējām brīvdienām, kad ledus bija pat uzsalis zem HESa, tad, tagad, cik varēja redzēt, ledus no HESa līdz Ciemupei nokusis pa tīro...! Ūdens dzidrs, bez duļķa un sanešiem.
vitenahemots, 30.janvāris 2016, 21:53