Lielupe

Staļģenē pa visu dienu divas vimbas un viena smuka rauda...pa lielam cik ar pārējiem runāju, tad ķeršanas ātrums apmēram viena vimba 2-3 stundās....

Kāds var pastāstīt, kas notiek ar vimbu Jelgavas-Teteles rajonā?

Staļģenē ap pusdienlaiku kādas 12 mašīnas stāvēja izkaisītas pa visu krastu. Kā ar copi, man nav ziņu.

LSM portālā bija info,pats neesmu redzējis darbus dabā.Tur gan rakstija,ka pirmajā aprīlī beigšot.

Ē, nopietni? Padziļina grīvu? Ilgtermiņā tas jau labi. Vasarā ar eho pabraukāju un visur ap 4m dziļums. Pie A vējiem vispābā nav kur zivīm iemigrēt.

o.

www.kadastrs.lv - šeit var atrast ļoti precīzu informāciju par katru konkrētu vietu

(skaties karšu pārlūku)

gandrīz visi ceļi ir pašvaldības īpašums
un gandrīz visi krasti pie upem ir valsts īpašums, jo upes territorija ir valsts territorija

Llort, 30.marts 2017, 21:39

Ne vienmēr , es pat pats nezināju , taisot topogrāfiju mērnieks pateica ka man pieder puse no upes ar visiem krastiem .

gintsgg, 31.marts 2017, 13:26

Iemērīt ta iemēra - tikai kādas tiesības uz to upi un krastu ir. Tas ir tāpat kā pilsētā - redz zeme ir līdz braucamās daļas zaļajai nomalai - bet uz teritoriju aiz žoga un platu trotuāru tiesību nekādu - bet teritorija iemērīta kā tava. Un bez tā visa - ir vēl obligāti tā teritorija jātīra, jākopj, jāpļauj, sniegs no tā lielā trotuāra gar divām ielām jātīra, smiltiņa jākaisa, ja kāds župa apvēmies, arī tas ir jāsakopj :))) vai arī jāmaksā par sētnieku. Arī ja ziemā aizceļo uz siltām zemēm - sniegs ir jānotīra, citādi no municipālajiem saņem apsveikuma kvīti. Ja to tā pieņem kā normu - tad pie-upju, ezeru īpašniekiem arī jāliek pļaut zāli un tīrīt mēsli, un ja vēl kāds nostiepjas uz slidena krasta, vēl jāmaksā kompensācija.

Pie necopes varētu būt vainīga smilts smelšana upes grīvā,lai visādiem dibeniem pludmales smiltiņas atjaunotu.A par visādiem likumiem lūgums citās tēmās ,atbilstošajās, cepties.Te - par copi!

www.kadastrs.lv - šeit var atrast ļoti precīzu informāciju par katru konkrētu vietu

(skaties karšu pārlūku)

gandrīz visi ceļi ir pašvaldības īpašums
un gandrīz visi krasti pie upem ir valsts īpašums, jo upes territorija ir valsts territorija

Llort, 30.marts 2017, 21:39

Ne vienmēr , es pat pats nezināju , taisot topogrāfiju mērnieks pateica ka man pieder puse no upes ar visiem krastiem .

Vakar no 7ņiem, pirmā cope 10tos un realizēta, līdz 2viem vēl 2vas, svaiga tīģerene, baltais un ar barotavu.Valgundes puse.

Kembriks, 31.marts 2017, 08:30

Apmēram turpat vēlā pēcpusdienā nevienas vimbu copes, tik sīkie kaut ko pagrabināja. Veču pilns, pat leiši visu laiku lamājās, ka necopē, bet nevienam nekā...Straume arī bija ļoti minimāla

Vakar no 7ņiem, pirmā cope 10tos un realizēta, līdz 2viem vēl 2vas, svaiga tīģerene, baltais un ar barotavu.Valgundes puse.

To Alex -
ja ir aizdomās par nelegalo zīmi - vari prasīt satiksmes ministrijai informāciju

bet neaizmirsti, Rigā ari daudz kiegeļu - piem, ja iela ir vienvirziena

www.kadastrs.lv - šeit var atrast ļoti precīzu informāciju par katru konkrētu vietu

(skaties karšu pārlūku)

gandrīz visi ceļi ir pašvaldības īpašums
un gandrīz visi krasti pie upem ir valsts īpašums, jo upes territorija ir valsts territorija

Llort, 30.marts 2017, 21:39

Vienā vietā pie Daugavas pašvaldības ceļi, kāpēc uzlikts ķieģelis? Bija doma paķert zivis.

www.kadastrs.lv - šeit var atrast ļoti precīzu informāciju par katru konkrētu vietu

(skaties karšu pārlūku)

gandrīz visi ceļi ir pašvaldības īpašums
un gandrīz visi krasti pie upem ir valsts īpašums, jo upes territorija ir valsts territorija

Pie Staļģenes pagaidām švaki.

Cik es zinu 10m no krasta pieder valstij un ir visiem jābūt brīvi pieejamai. Par ceļiem ir diezgan interesanti, ja tas bija vienīgais piekļuves ceļš, tad laikam varēja braukt cauri un, ja kaut kas nepatīk var saukt mentus ārā. Vienreiz Kandavā tāds dusmīgs īpāšnieks aplauzās.

spinieris, 30.marts 2017, 11:09

Tu dzīvo pasakā.Lūk likumdošana.Izlasi nepaslinko.Ar zemes īpašnieku jādraudzējas.Vienīgis plus,ka īpašnieki pēc likuma nevar atteikt ,bet palūgt atļauju vajag............



9. pants. Tauvas josla

(1) Ar zvejas tiesību izmantošanu vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem ir nosakāma tauvas josla. Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.

(2) Tauvas josla gar jūras piekrasti ir norobežojama ar speciālām zīmēm, zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.

(3) Gar upēm un ezeriem tauvas josla nav jānorobežo ar speciālām zīmēm; zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.

(4) Tauvas josla gar mākslīgi izbūvētiem kanāliem, hidrotehniskām būvēm un citām būvēm uz ūdens (mākslīgi izbūvēta tauvas josla) nosakāma saskaņā ar šo būvju plāniem. To uztur un apsaimnieko attiecīgie īpašnieki (lietotāji).

(5) Piekrastes zemes īpašniekiem ir tiesības lietot tauvas joslu, ciktāl šīs tiesības neierobežo šis likums, citi likumi un normatīvie akti.

(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:

1) kājāmgājējiem;

2) zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei;

3) robežapsardzībai;

4) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;

2) laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;

3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;

4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie robežas ūdenstilpēm — arī valsts robežas režīma prasības. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošana atļauta, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu.

(9) Dabiskās tauvas joslas platums ir:

1) gar privāto ūdeņu krastiem — 4 metri;

2) gar pārējo ūdeņu krastiem — 10 metru;

3) gar jūras piekrasti — 20 metru.

(10) Zemkopības ministrija tauvas joslas platumu zvejas vajadzībām un Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments — kuģošanas vajadzībām var noteikt arī šaurāku vai platāku, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 40 metrus.

(11) Mākslīgi izbūvētās tauvas joslas platums tiek noteikts attiecīgās būves plānā.

(12) Tauvas joslas platums tiek skaitīts:

1) gar upju un ezeru lēzeniem krastiem — no normālās ūdenslīnijas;

2) gar upju un ezeru kraujiem krastiem — no krasta nogāžu augšmalas, turklāt tauvas joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze;

3) jūras piekrastē — no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.

(13) Piekrastes pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās zvejas tiesību izmantošanai un kuģošanai (ja tāda tur atļauta) tauvas joslu lieto, ievērojot tādus pašus noteikumus kā neapdzīvotās vietās, bet, ja krastmalas apbūvētas ar ēkām tādā mērā, ka nav iespējams izmantot visu šā panta devītajā daļā noteikto platumu, gar ūdeņu krastu atstājama tik plata tauvas josla, lai nodrošinātu ērtu braukšanu pa krastu, ja nepieciešams, izvērtējot atsevišķi katru konkrēto apbūvi.

(14) Atsevišķos gadījumos, kad pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās izbūvē mākslīgās piekrastes, attiecīgo pašvaldību uzdevums ir ierīkot zvejas tiesību izmantošanas (ja tāda tur atļauta) un kuģošanas (ja tāda tur atļauta) vajadzībām ērti pieejamās vietās un piebraucamo ceļu tuvumā tauvas joslas vietā piemērota garuma un platuma piestātnes un uzturēt tās labā stāvoklī un lietošanai derīgas.

(15) Ja dabiski mainās ūdenslīnija, atbilstoši jaunajai ūdenslīnijai mainās arī tauvas josla. Gadījumos, kad upes gultni groza ar mākslīgiem regulēšanas darbiem, ja nepieciešams, zemes gabali jaunām gultnēm un tauvas joslai atsavināmi uz vispārēja pamata saskaņā ar nekustamās mantas piespiedu atsavināšanas normām.

(16) Šā panta noteikumi neattiecas uz ostas teritoriju, kuras robežas noteiktas saskaņā ar "Likuma par ostām" 3.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 17.02.2000., 18.10.2001., 19.06.2003., 30.09.2004., 09.10.2008., 01.12.2009. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.

Kads zina vai vimba jau nem svetes upe blakus tuskiem?

Vai kāds zina, kādi noteikumi reglamentē ceļa zīmju izlikšanu uz ceļiem?
aldis64, 30.marts 2017, 09:59

Ja ir vēlme pakašķēties tad uz priekšu - patvaļīgi uzstādīt ceļazīmi - pat savā īpašumā vispār ir aizliegts "patvaļīga satiksmes organizēšana", drīkst uzstādīt informatīvu zīmi "privātīpašums" papildus raksti nav reglamentēti - tādi kā "šaus, glabā bez mācītāja utt". Fotogrāfē zīmi, raksti koordinātes un dod iekšā municipāļiem. Pilsētā viņi reaģē ļoti ātri, kā lauku teritorijās nav zināms.

Pa mesliem runajot visadiem .... Uzvara,salakas, uz ledus nevar vairs zivi nomest ja nesi koslajamas tabaksa cienitajs pedejie ledi tas ir vaks benaru paradize. Un vel dirs ka viss ir piesarnots butes plankumainas raudas melniem punktiem pasi jau vanigi neviens cits tur nenak un nemet mums zem kajam .. Lai veicas ....

Dabiskās tauvas joslas platums ir:

1) gar privāto ūdeņu krastiem — 4 metri;

2) gar pārējo ūdeņu krastiem — 10 metru;

3) gar jūras piekrasti — 20 metru.

Cik es zinu 10m no krasta pieder valstij un ir visiem jābūt brīvi pieejamai. Par ceļiem ir diezgan interesanti, ja tas bija vienīgais piekļuves ceļš, tad laikam varēja braukt cauri un, ja kaut kas nepatīk var saukt mentus ārā. Vienreiz Kandavā tāds dusmīgs īpāšnieks aplauzās.

spinieris, 30.marts 2017, 11:09

Tu slikti zini , 10 metri ir ūdenstilpnes aizsargjosla un tā pieder zemes īpašniekam un nevienam citam , tas ir privātīpašums , un nevienam nav tiesību to pārkāpt , tavas josla ir 4 metri .