Peļņa tur ir fantastiska.... Alsungas ražotnes finanšu dati ir publiski pieejami...
Bet kā jau rakstīju, tur lielākais apjoms tiek pārstrādāts renģu un brētliņu un to atlikumu, kas rodas apstrādes cehos.
Nu par jūras grunduļu pārstrādi jau sen runā. Tikai ar tiem miltiem diži pelnīt nevarot, ar eļļu sanāk vairāk.
Domaataajs, 28.decembris 2017, 11:19
Īpašnieki ir vietējie....
Bute ķeras... paskatieties atskaites oktobrī....
Par bušu copi nākamajos gados - lielākais risks ir jūras grundulis....apēd bušu paiku.... man liekas, ka tas arī ir iemesls, kapēc jo tuvāk Liepājai, jo bute plānāka...jo tur šī invezīvā suga šobrīd ir ;oti daudz savairojusies....
Alsungā pārstrādā brētliņas un reņģes.Jauda ir niecīga priekš Latvijas zvejniekiem un cehs pieder ārzemniekiem kuri izmanto pašreizējo situāciju un maksā ļoti mazu cenu.Jaunie cehi pastiprinās konkurenci.Butes viņi negrib ņemt jo galvenā nauda nāk no eļļas kas butei ir maz,liela ķēpa-maza peļņa.Daudzums butei jūrā ir ļoti liels jo maz kuģu kuri to zvejo.Tam ka neķeras no krasta ir cits iemesls-kāds nezinu.
pukis, 28.decembris 2017, 13:06
[quote=510300]Čau visiem! Vajag palīdzību iegādāties jig kātu copei Norvēģijā no krasta/klintīm. Budžetā ap 350EUR, tests
Káts nav no dárgajiem.Nezin vai ir vérts térét tos 350Eu prastai mencai.
Búsi Norway,nopérc uz vietas komplektu,gandríz jebkurá palielá tirdzniecíbas centrá.
Pilkerus skaties,varbút LV iznáks léták,varbút ne.
Norway par 150g pilkeru,liekas,ka maksáju ap 11Eu
DSV, 28.decembris 2017, 13:58
Sveiks jau ir tāds komplekts, gribās kaut ko labāku tākā copē esam katras brīvdienas. Dzīvoju Sortlandē, tur stipri budžeta varianti tikai tirgojas.
[quote=510300]Čau visiem! Vajag palīdzību iegādāties jig kātu copei Norvēģijā no krasta/klintīm. Budžetā ap 350EUR, tests
Káts nav no dárgajiem.Nezin vai ir vérts térét tos 350Eu prastai mencai.
Búsi Norway,nopérc uz vietas komplektu,gandríz jebkurá palielá tirdzniecíbas centrá.
Pilkerus skaties,varbút LV iznáks léták,varbút ne.
Norway par 150g pilkeru,liekas,ka maksáju ap 11Eu
Alsungā pārstrādā brētliņas un reņģes.Jauda ir niecīga priekš Latvijas zvejniekiem un cehs pieder ārzemniekiem kuri izmanto pašreizējo situāciju un maksā ļoti mazu cenu.Jaunie cehi pastiprinās konkurenci.Butes viņi negrib ņemt jo galvenā nauda nāk no eļļas kas butei ir maz,liela ķēpa-maza peļņa.Daudzums butei jūrā ir ļoti liels jo maz kuģu kuri to zvejo.Tam ka neķeras no krasta ir cits iemesls-kāds nezinu.
Čau visiem! Vajag palīdzību iegādāties jig kātu copei Norvēģijā no krasta/klintīm. Budžetā ap 350EUR, tests aptuveni no 20-80g. Merķa zivs mencas. Spoli virsu kabināšu twinu sw5000.
Iepriekš paldies! Pagaidām noskatīts Favorite Shooter SHT-1002H, 20-60g.
Jāizvelk tas tralis pa to otro dīķa malu,tad jau būs...
Man te kādu laiku atpakaļ uzņēmīgie latvju zveinieki piedāvāja sadarbību.Man tik bij jāuzņem un jāparāda kur to zivju vairāk,šamie atbraukšot un pa nakti ar traļiem izkāsīšot,ar refrežiratoriem aizvedīšot.Ar doķiem viss būskārtībā...
Nu par jūras grunduļu pārstrādi jau sen runā. Tikai ar tiem miltiem diži pelnīt nevarot, ar eļļu sanāk vairāk.
Domaataajs, 28.decembris 2017, 11:19
Lai šādas ražotnes strādātu pilvērtīgi, nevis uz pusslodzi, ir vajadzīga produkcija. Cik tonnas zivju ir jānozvejo, lai ar atgriezumiem, pavēderītēm uz atgriezumiem, noslogotu ražotni uz pilnu jaudu?
Nu par jūras grunduļu pārstrādi jau sen runā. Tikai ar tiem miltiem diži pelnīt nevarot, ar eļļu sanāk vairāk.
Tā kā būs vien jāmauc pāri dīķim uz to Zviedru pusi...)
Par butenieku aprindās apspriestajiem pēdējo gadu sliktajiem plekstu lomiem ticama atbilde rodama Jaunajā Makšķernieka gadagrāmatā Pētera Klagiša rakstā "Par ko klusē VVD" (45.lpp.). Kvintesence - kopš 2013.g. plekstu nozveja palielinājusies no 200-500 t/g, kas bija kā piezveja līdz 1500-2000 t/g. Atklāta arī jaunā zivju miltu rūpnīca Alsungā. Tā pieņem un pārstrādā miltos jebkuru zivju daudzumu. Plekstu zvejai nav noteikts limits, licencētie zvejnieki drīkst nozvejot neierobežotu šo zivju daudzumu. Par nozvejotām plekstēm viņi valstij samaksā simbolisku summu - 2,85 Eur par tonnu. Diemžēl VVD pienācīgi nekontrolē pat to zivju nozvejas limitus, kuriem tādi ir, kur nu vēl "ārpus likuma" esošo plekstu nozveju. Tā saimniekojot plekstu koncentrācija Latvijas zonā pēdējos gados ir pamatīgi noplicināta! - tā P.K.
krokuss, 27.decembris 2017, 23:56
Pie šī vēl jāpiebilst,ka tūliņ būs vaļā vēl divas miltu fabrikas.Un vēl ,neviens neceltu šīs fabrikas,ja nebūtu garantētas izejvielas,līgumi,vienošanās,īsāk peļņa.Ar ko,un kas rakstīts,informācijas nav.
Saistībā ar šo,domāju arī top dižpētījumi par balto zivju pārpilnību un nepieciešamību to ķert ar vadiem.
www.db.lv/razosana/part...rupnica-460570
www.tvnet.lv/financenet/no..._miltu_rupnicu
www.talsuvestis.lv/lv/zinas/popr...ju-parstradei/
Bēdīgi.Tā kā Pravieša minētās ''vēderšļūcējas'',iespējams devās nevis uz nārsta vietām,bet uz miltu fabriku.Nāksies izvērtēt bušu copes iespējas Igaunijā.
Nu nav Tev taisnība.... vismaz par Alsungu. Viņi pat grunduli negrib pieņemt, jo šobrīd, kad krievijas tirgus ciet, pietiek viņiem ar reņģi un brētliņu, kur produkta gala iznākums daudz labāks.... un zvejniekiem tā bute nemaz tik interesanta nav - zema cena, liela ķēpa...
Par butenieku aprindās apspriestajiem pēdējo gadu sliktajiem plekstu lomiem ticama atbilde rodama Jaunajā Makšķernieka gadagrāmatā Pētera Klagiša rakstā "Par ko klusē VVD" (45.lpp.). Kvintesence - kopš 2013.g. plekstu nozveja palielinājusies no 200-500 t/g, kas bija kā piezveja līdz 1500-2000 t/g. Atklāta arī jaunā zivju miltu rūpnīca Alsungā. Tā pieņem un pārstrādā miltos jebkuru zivju daudzumu. Plekstu zvejai nav noteikts limits, licencētie zvejnieki drīkst nozvejot neierobežotu šo zivju daudzumu. Par nozvejotām plekstēm viņi valstij samaksā simbolisku summu - 2,85 Eur par tonnu. Diemžēl VVD pienācīgi nekontrolē pat to zivju nozvejas limitus, kuriem tādi ir, kur nu vēl "ārpus likuma" esošo plekstu nozveju. Tā saimniekojot plekstu koncentrācija Latvijas zonā pēdējos gados ir pamatīgi noplicināta! - tā P.K.
krokuss, 27.decembris 2017, 23:56
Par butenieku aprindās apspriestajiem pēdējo gadu sliktajiem plekstu lomiem ticama atbilde rodama Jaunajā Makšķernieka gadagrāmatā Pētera Klagiša rakstā "Par ko klusē VVD" (45.lpp.). Kvintesence - kopš 2013.g. plekstu nozveja palielinājusies no 200-500 t/g, kas bija kā piezveja līdz 1500-2000 t/g. Atklāta arī jaunā zivju miltu rūpnīca Alsungā. Tā pieņem un pārstrādā miltos jebkuru zivju daudzumu. Plekstu zvejai nav noteikts limits, licencētie zvejnieki drīkst nozvejot neierobežotu šo zivju daudzumu. Par nozvejotām plekstēm viņi valstij samaksā simbolisku summu - 2,85 Eur par tonnu. Diemžēl VVD pienācīgi nekontrolē pat to zivju nozvejas limitus, kuriem tādi ir, kur nu vēl "ārpus likuma" esošo plekstu nozveju. Tā saimniekojot plekstu koncentrācija Latvijas zonā pēdējos gados ir pamatīgi noplicināta! - tā P.K.
Paziņas bija, rezultāts nekāds, plaukstiņas un lapiņas. Sajūta tāda, kā nebūtu bijis. Skaidrs viens lielās jau ir ceļā uz nārsta vietām......90 km. taču vajag nolauzt tādai vēderšļūcējai uz vienu pusi, tas nav joks.
Vēl šogad rādās, ka vēji pūtīs un tik kaut kur Mazjūrā varēs eksperimentēt.
Filozofēs.Nemiers dīda,tas pasākums jau vairāk brīvā laika pavadīšanai.Kaut kur jau laidīšu,vēl nezinu kad,kur.
Ko šodien runās plekstes ziemas copes pārstāvji par pēdējo dienu panākumiem. Laiks laikam ļoti piemērots izaicinājumam. Ēdu šorīt žāvētu jūras asari un protams visas domas atkal par copi, neko darīt tāda ir tā slimība.....
Pēc manas pieredzes, mencas var atrast no aprīļa līdz decembrim, bet labākie lomi ir no maija līdz jūlijam. Personīgi man labākie lomi - jūlijā. Kādreiz arī Pāvilostā veda makšķerniekus jūrā, bet tagad neesmu redzējis.
RinaldsV
28.12.17
