Ekonomika un politika

Raih!
Vīrs un vārds, ja ieliksi sievas bildi te un man skaidrā prātā sacelsies, es izdzēsīšos pats no šejienes uz visiem laikiem.
:DDDDD

irseejs [16.08.19]: Čalis biški kaut ko sajaucis, laikam neviena spoguļa mājas nav :D

Patiesībā viņš pašam negribot sevi atkal apdirsa. Pēc fakta:
Kāds viņa pistam sakars ar politiku vai ekonomiku?
Un otrkārt, lai sākumā ieliek savas resnās govs -sievas bildi un tad padiskutēsim, cik ir jāizdzer, lai uz viņu saceltos.
:DDDD

Čalis biški kaut ko sajaucis, laikam neviena spoguļa mājas nav :D

raihs [16.08.19]: Missis krievija 2019 (tā blondā). "Skaista" kā pati krievija... Kāds parakstītos? Es toč nē, pat ja litrs būtu ribās...

Tā jau ir, ja zilo gājieni Rīgas ielās sirdij tuvāki.
:DDDD

Missis krievija 2019 (tā blondā). "Skaista" kā pati krievija... Kāds parakstītos? Es toč nē, pat ja litrs būtu ribās...

Mūžigam nīdeklim, cik viss mums slikti

apsveicami Bralit.tie "Mernieku laiki " sanak noteikti labak ka braliem Kaudzitem. isi un kodoligi.brackas pārāk daudz lieka bija sarakstijusi.ka atceros skola bija viss tas jalasa un vel sacerejumi jaraksta.tagad tikai atliek iet uz izdevniecibu.un neaizmirsti sanemt honoraru.interesanti vai tagad ari skola jalasa Mernieku laiki un jaraksta sacerejums? ja ja, tad tavs variants viniem ir Dieva davana. un atkal var iekaset piki par autortiesibam.

.

Cik liela forele brālīt? Nebija taimiņš? ;)

Foreļošana ir tāds fantāziju lidojums :). Klusums, džungļi, viens :D.. Man reiz dīvaini palika kurzemē (skrundas raj.), kad redzēju tik lielu sablīvejumu cūku rakumu, kādu savu mūžu nebiju redzējis. Un cūku uzbrukumi ir reāli! ;))

Facbooke, pēdējā laikā bezmaz vai katru nedēļu izmet video ar lāču video. Vai nu mobīlo ietekmē tā, vai tiešām viņi ir!
Par tiem sūdiem, anekdotē, lāčiem nepatīkot cilvēku sūdi, bet kur viņus ņemt, kad satiec? Neuztraucies uz to brīdi būs! :))

mjuniors, 14.augusts 2019, 23:43

:)))) Brīžiem aizdomājos forelējot kur dirsā likties ja lācis izlīztu no krūmiem.
p.s. pagāšnedēl noķēru savu lielāko foreli.

Facbooke, pēdējā laikā bezmaz vai katru nedēļu izmet video ar lāču video. Vai nu mobīlo ietekmē tā, vai tiešām viņi ir!
Par tiem sūdiem, anekdotē, lāčiem nepatīkot cilvēku sūdi, bet kur viņus ņemt, kad satiec? Neuztraucies uz to brīdi būs! :))

Jā, lāči jau paliek par biezu. Man šovasar ar apciemoja bišu stropus. Sākumā domāju, ka apgāzies, bet kad ieraudzīju rāmīšus sakostus palika tā jocīgi :)).

mjuniors, 14.augusts 2019, 23:32

!!! Man viens sēņotājs stāstīja ka ap Strenču pusi mežā esot saticies ar ķepaini. Tas esot tādu vīli paņēmis (lācis ne sēņotājs) ka koki lūzuši . Pats sēņotājs gandrīz apdirsies aiz bailēm. Domāju ka viņiem ir vairāk no mums bail nekā mums no viņiem.

Brālīt apsveicu ar atgriešanos! turpini.. :))

Tas ko iekopēju ir daudz interesantāk kā lasīt slimos murgus :))

Bralitis, 14.augusts 2019, 23:31

+++ piekrītu un nelasīju. Pilns internets ar tādiem "patiesības" meklētājiem.

Jā, lāči jau paliek par biezu. Man šovasar ar apciemoja bišu stropus. Sākumā domāju, ka apgāzies, bet kad ieraudzīju rāmīšus sakostus palika tā jocīgi :)).

Tas ko iekopēju ir daudz interesantāk kā lasīt slimos murgus :))

Mērnieku laiki
By admin
I.daļa. Stāsts sākas ar to, ka vecenīte jeb krustmāte – Annuža aizved Lienas meitu Aniņu Gaitiņš uz skolu. Anna ir ļoti paklausīga un krustmāte viņu ir labi izmācījusi. Viņu ģimenes apgādnieks ir krustmātes dēls – Tenis.

Turpmākā romāna darbība noris pagātnē, kad Anna vēl nav piedzimusi un viņas māte – Lienīte ir pavisam maziņa. Uz ciematu pārceļas Ilzes seni tuvi draugi – Annuža un Tenis. Annuža parāda savu mazo audžu meitu – Lienīti, bet Annužas īstie bērni sen jau ir nomiruši. Oļiņš bija plikpauris, kuram bija ja


au aiz piecdesmit. Viņš dziedāja visās bērēs un tad arī saņēma kādu maizes kukuli. Savukārt Oļiņiete nepārtraukti tarkšķēja, viņai patika izrādīt savu mantu un izlikties turīgākai nekā viņa patiesībā ir. Vēl viens viņas trūkums bija aprunāšana.

Pienāca ražas novākšanas laiks, kad daudz jāstrādā uz lauka. Oļiņi uz lauka met kaudzes, bet savu dēlēnu Pēterīti, kuram aptuveni 6 gadi un mazo Trīnīti atstāj Annužas uzraudzībā. Līdzi viņa paņem arī savu audžumeitu un uzrauga abus zīdaiņus kopā. Stāvot uz kaudzes, Oļiņš pēkšņi ierauga, ka māja deg, tajā bija iespēris zibens. Oļiņš metās uz māju pusi, kuras jumts nu dega pilnās liesmās. Tur arī pie mājas gulēja Annuža bez samaņas. Izrādījās, ka viņa ir tikai noģībusi. Visi apkārtējie tikai stāvēja un neko nedarīja, tikai skatījās. Vienīgi Andrievs mēģināja mazināt liesmas. Kāds vēl teica, ka māju vispār nevajagot dzēst, jo tā ir Dievs licis, un par šādiem vārdiem dabūja pliķi pa ausi no Andrieva. Visi tā uztraucās, tā uztraucās, ka pilnīgi neko nedarīja. Tā nu māja nodega līdz pašiem pamatiem. Tikai pēdējā mirklī ļaudis mēģināja liet ūdeni, kaut ko glābt, bet nu jau bija par vēlu. Razultātā nodega ne tikai māja, bet arī mazā Trīnīte – Oļiņu meita.

Pēc 22 gadiem.. Annuža dzīvo pie Gaitiņiem – labiem, godīgiem ļaudīm. Liena jau ir pieaugusi jauna, skaista meita, kura patīk puišiem. Ta kā Annuža nespēja nosargāt Oļiņu meitiņu ugunsgrēka laikā, viņa labprātīgi nodod par audzēkni savu audžumeitu –Lienu Oliņiem. Darbībā iesaistās arī Prātnieks, kurš cer uz Lienu, taču Lienas attieksme ir pret viņu vairāk kā atturīga. Prātnieks ir jauns un turīgs (vismaz izliekas par tādu). Oļiņi izturas pret Prātnieku ļoti labi, jo cer, ka Liena kādreiz ar viņu apprecēsies. Lienā iemīlas arī Kaspars – vienkārš puisis bez jebkādas mantas.

Ilze bija ļoti dievbijīga un viņas vistuvākais cilvēks bija Annuža. Drīz vien Ilze mirst savā nāves gultā. Ilzes nāve satuvina Lienu un Kasparu – abi atzīstas mīlestībā, taču slēpj to un nevienam nesaka, kaut arī citi to drīz vien sāk nojaust.

Beidzot ir atnākuši “mērnieku laiki”, ko visi sen jau ir gaidījuši. Mērnieks bija Feldhauzens. Kāds svešinieks vārdā Grabovskis, līdzīgs Feldhauzenam, nolemj sevi nodēvēt par mērnieku. Ar to arī sākas visas ciemata nelaimes. Pēc Ilzes bērēm Prātnieks lūdz Lienas roku viņas audžuvecākiem. Oļiņi protams bija par, jo tas bija izdevīgs darījums un Lienas nākotne būtu nodrošināta. Arī Švauksts (kāds jauneklis, kas izlikās par vācieti un runāja kropļotā vācu valodā) nebija vienaldzīgs pret Lienu. Annuža bija tā, kas atbalstīja Lienas un Kaspara attiecības. Prātnieks ar nolūku pasaka Tenim, lai viņš piemaksājot mērniekam, lai tas viņam nomēra lielāku zemes gabalu, ka tā tagad darot visi. Tenis sākumā negribēja un baidījās, taču piekrita. Prātnieks piekodināja mērniekam, lai, kad Tenis atnāk, lai to apcietina. Tā arī notika. Tiesa atņēma Tenim māju un zemi uz 1 gadu. Viņš gan nebija vienīgais, kas sēdēja cietumā par uzpirkšanu. Cietumā jau bija sasēdusies liela Čangalienas daļa. Mērnieks no dažiem pieņēma kukuļus, bet dažus iesēdināja cietumā. Drīz vien visus atbrīvoja, jo pēc nopratināšanas saprata, ka sanācis misēklis, tāpēc, ka visi apgalvoja, ka mērnieks jau bija nomērījis zemi, bet tagad nāk atkal. Pie vainas bija viltus mērnieks – Grabovskis, kas no tautas jau bija savācis daudz jo daudz kukuļus.

II daļa. Tenis un Kaspars dodas prom no majām, bet māja paliek Oļiņiem. Liena turpināja slepus tikties ar Kasparu, jo Oļiņiete aizliedza viņai tikties ar Kasparu Gaitiņu. Kādu dienu Liena devās pie kādiem Oļiņu radiem, pret ko Oļiņietei nebija nekādu iebildumu, viņa pat bija priecīga, ka viņa beidzot nedomā par Kasparu. Liena solījās atnākt otrdienas vakarā un ne ātrak. Kad otrdien viņas nebij un vēlāk arī, Oļiņiete sūtīja kādu cilvēku pie Annužas. Arī Annuža nebija redzēta. Uzreiz nāca prātā doma, ka viņas abas aizbēgušas pie Gaitiņiem. Neviens īsti nezināja, kur viņi apmetušies.

Zeme jau visur ir izmērīta. Slātavieši un čangalieši gatavojas svinībām par godu zemes izmērīšanai. Tiek gatavota runa, trenēti “bravo” saucieni, skaļi aplausi, kopdziesma utt. Aug nesaskaņas starp divu apgabalu (Slātava un Čangaliena) ļaudīm. Feldheuzens sūta Raņķi Čangalienā spiegot. Tur viņu iesauc par Reiboņu. Slātavieši sadomājuši, ka viņi ir baigi gudri un kaļ plānu kā apmānīt čangaliešus. Viņi nolemj, ka galdā sākumā liks parastus, ikdienišķus ēdienus, paši neēdīs, bet gaidīs, kad čangalieši pieēdīsies, un tad tikai, kad sāks nest gardākus un gardākus ēdienus, viņi ēdīs.

Pienākušas ilgi gaidītās svinības. Čangalieši ēda uz nebēdu, bet slātavieši tikai par to priecājās un paši neņēma ne kumosu mutē. Taču viņu plāns izgāzās, jo vēlāk nekādus ēdienus vairs nenesa. Svinībās slātavieši lielīja Slātavu, čangalieši – Čangalienu: kur krogi garāki, kapsēta līdzenāka, ceļi platāki utt. Izcēlās tādas kā sacensības. Pēc pasākuma Slātavā bija liels nemiers, jo viesības beigās atskanēja šāviens, visi skrēja ko kājas nes prom, atspīdēja uguns, kas aprija Prātnieka klēti ar daudzām mantām, daudz kas daudziem bija pazudis. Pazuda arī Slātavas un Čangalienas jaunie zemes ru


uļļi un Bisara divi zirgi. Nu sākās zagļu ķeršana.

Ciemā atgriezās Liena, kura nu jau bija precējusies ar Kasparu. Visi par to tik mēļoja. Viņa ciemojās pie Oļiņiem, kuri viņu uzņēma ļoti auksti, bet Oļiņiete pat padzina viņu. Vienīgi Oļiņu tēvam bija žēl Lienas. Nākamajā dienā, kad Liena bijusi pie Oļiņiem, atbrauca Prātnieks, kurš pastāstīja, ka Kaspars ir aizbēdzis. Oļiņiete izsaka tādu domu, ka apzagšanu un klēts aizdedzināšanu varēja rīkot Kaspars. Vēlāk arī Annuža uzrodas ciemā, kuru pratina tiesā. Bet tikpat ātri viņa atkal aiziet no ciema, cik atnāk.

Kādu laiku Annuža jau gaida pārnakam Lienu un Kasparu, bet ne viens, ne otrs nenāk. Pēc kāda laika pārnāk uz būdu Liena – pavisam bāla un novārgusi, un tūdaļ pakrīt zemē. Tagad Annuža rūpējās gan par mazuli, gan par Lienu. Naudas nebija, dzīve nepavisam nebija salda.

Feldhauzens saņem zīmīti par ruļļu izpirkšanu. Viņš rīkojās ļoti viltīgi. Tā kā Grabovskis bija tik līdzīgs viņam, zagļi viņu n

. . .

Login
No account yet? Sign Up
Login with Facebook
or
Username / Email
Username / Email
Password
Password
Remember me I forgot my passwordLogin
ŠVAUKSTS.

Švauksts arī tiecas noliegt savu personību: buldurē vāciski, ģērbjas pilsētnieku drēbēs, sprauž acenes uz deguna un valkā baltus cimdus, tāpat kā Pietuks – piesavinās svešus izteikumus, domas, nesaprotamus vārdus un izteicienus.

Ar savu vācisko runāšanu un „gudriem” izteicieniem cenšas pievērst sev Lienas uzmanību, bet tā prot viņu smalki atraidīt, nepiemirsdama atjokot.

Kā mazs bērns Švauksts grābsta spožas lietiņas, jo viss ir zelts, kas spīd. Arvien meklē sev elkus, svešu prātu un spēku. Dzīvo ar apziņu, ka, lai kas arī dotajā brīdī bū


ūtu kungs un saimnieks, piem., mērnieks – tas ir labs, tas ir stiprs un to vajag visādi atdarināt. Īsts vergu pēcnācējs, kam iedzimta bijāšana pret stiprāko, pilnīgi vienaldzīgi, vai tas labs vai ļauns, prātīgs vai negudrs.

ĶENCIS.

No sākuma Ķencis atstāj itin mundra vecīša iespaidu, līdzīgi kā Tenis. Viņi abi jautras dabas cilvēki un reizēm dod interesantas, asprātīgas atbildes, bet ar to viņu līdzība arī beidzas. Ķencis mēdz pīties ar pasaules varenajiem: ar Prātnieku, Bisaru, Svērteli un Pietuku. Ķencis ir tāds kā Prātnieka rokaspuisis, cītīgs mērnieka un tā palīgu „apciemotājs”. Viņš arī bija pirmais no Čangalienas pagasta, kas brauca ar kukuļiem pie mērnieka uz Slātavu ciemos, kad vēl nenojauta, ka diena beigsies cietumā.

Prātnieka nelietībās Ķencis lielu lomu nespēlē, jo viņš pārāk vientiesīgs dižiem plāniem, bet viņš ir gana paklausīgs – tāpēc Prātnieks ielaižas ar viņu „darījumos”. Ķencis nav ļauns, bet gan aprobežots, tāds kam nemitīgi gadās visādas sīkas ķibeles un kļūdiņas, humoristiskais personāžs.

Viņa ticība ir maza blēdīša ticība – Dieviņam jāklausa, kārdinājumam jāmēģina pretoties, vakarā gar kapiem nestaigāt – tur nelāgas dvēseles klaiņo, viņa kaislība – šņabītis.

Dievu lūdz retos gadījumos, pie tam pats sev iestāstīdams, ka nevar jau Dievu bieži un par visādiem niekiem lūgt, neaizmirst arī ar lakatiņu sausās acis paberzēt, lai Dieviņš domātu, ka Ķencis tik sirsnīgi lūdzis, ka apraudājies.

Nekādus lielos darbus „Mērnieku laikos” paveicis nav un no viņa tā īsti nekas nav atkarīgs, bet interesants tieši kā personāžs – atdzīvina visai smagi lasāmo romānu. Īpaši tas redzams, lasot slaveno „Ķenča lūgšanu”.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA:

* KAUDZĪTES MATĪSS UN KAUDZĪTES REINIS „MĒRNIEKU LAIKI”

Raķešdzinēja eksplozijā Krievijā gāja bojā pieci krievu kodolinženieri. Valdības kodolaģentūra "Rosatom" atzinusi, ka viņi veica ar kodoldegvielu darbināmā raķetes dzinēja izmēģinājumu, taču sīkāku informāciju nesniedza. Raidorganizācija BBC pēta, kāda ieroča izmēģinājumam Arktikā bija letāls iznākums.

Izmēģinājums tika veikts uz platformas Baltajā jūrā.

Krievija jau iepriekš veikusi spārnotās raķetes "Burevestņik" izmēģinājumus. Tomēr Krievijas amatpersonas neatklāja, kāda tehnoloģija tika izmēģināta 8.augustā.

Pēc eksplozijas apmēram 40 kilometru attālumā no izmēģinājuma vietas esošajā Severodvinskā tika fiksēta strauja radiācijas līmeņa paaugstināšanās. Radiācijas līmenis 16 reizes pārsniedzis normu, atzina Krievijas meteoroloģijas dienests. Tomēr neesot sasniegts tāds līmenis, kas apdraud cilvēku veselību.

Severodvinskas pašvaldība iepriekš paziņoja, ka radiācijas līmeņa paaugstināšanās esot ilgusi 40 minūtes, bet "Rosgidromet" minējis ilgāku periodu - divas ar pusi stundas.

Pieci mirušie kodolinženieri apglabāti Sarovā - slēgtajā pilsētā, kur tiek ražoti Krievijas kodolieroči. Tā atrodas apmēram 370 kilometru attālumā no Maskavas.

Neveiksmīgajā izmēģinājumā tika ievainoti vēl trīs inženieri, kuri atrodas slimnīcā, paziņoja "Rosatom".

Krievijas un Rietumu eksperti uzskata, ka visdrīzāk ceturtdien tika izmēģināta raķete "9M730 Burevestņik", ko NATO nosaukusi par "SSC-X-9 Skyfall". Krievijas autokrāts Vladimirs Putins raķeti pieminēja runā, ko 2018.gada martā teica Krievijas Federālajā sapulcē.

Krievijas eksperts un Londonas Karaliskā Apvienoto dienestu institūta (RUSI) pētnieks Marks Galeoti norāda, ka ar kodoldzinēju darbināmas raķetes radīšana ir tehniski ļoti sarežģīts process.

"Jāņem vērā sistēmas ātrums attiecībā pret svaru, kā arī risks, ka raķete savā ceļā varētu atstāt radioaktīvus izmešus. Šo jauno sistēmu aizsākumi meklējami padomju laikos - tagad tās izceltas no plaukta un tajās no jauna investēts," saka Galeoti.

Putins pērn sacīja, ka ar kodoldegvielu darbināmais dzinējs došot "Burevestņik" raķetēm "neierobežotu" darbības rādiusu.

Tomēr BBC norāda, ka 8.augusta neveiksmīgajā izmēģinājumā varētu būt bijis iesaistīts kāds cits ierocis, kas spēj nest kodolgalviņu. Raidorganizācija izceļ divus iespējamos variantus: Krievijas jaunā starpkontinentālā virsskaņas ballistiskā raķete "Cirkon", kas spējot astoņreiz pārspēt skaņas ātrumu, un zemūdens drons "Poseidon", ko varot palaist no zemūdenes.

Kas zināms par neveiksmīgo izmēģinājumu Krievijā?

Pieci mirušie kodolinženieri bija "elitāri" eksperti un "varoņi", kuri iepriekšējos izmēģinājumus esot veikuši "ārkārtīgi grūtos apstākļos", norādīja "Rosatom" amatpersona Valentīns Kostjukovs.

Viņš vada Sarovas kodolcentru - slepenu Aukstā kara laika veidojumu, kas atbildīgs par Krievijas kodolieroču arsenālu.

Kostjukovs nosauca bojāgājušo vārdus un amatus. Izmēģinājumā dzīvību zaudēja programmatūras speciālists Aleksejs Vjušins, vecākais elektroinženieris Jevgeņijs Korotajevs, zinātnisko izmēģinājumu komandas vadītājs Vjačeslavs Lipševs, izmēģinājumu inženieris Sergejs Pičugins un zinātnisko izmēģinājumu departamenta vadītāja vietnieks Vladislavs Janovskis.

Krievijas Aizsardzības ministrija sākotnēji paziņoja, ka 8.augusta incidentā esot bijis iesaistīts šķidrās degvielas raķešu dzinējs un ka tajā esot gājuši bojā divi cilvēki. Vēlāk "Rosatom" atklāja, ka tas tomēr esot bijis ar kodoldegvielu darbināms dzinējs, bet nelaimes gadījums noticis uz platformas jūrā.

Inženieri bija beiguši izmēģinājumu, kad pēkšņi dzinējs eksplodējis, iesviežot uz platformas esošos vīriešus ūdenī.

Drīz pēc tam Severodvinkskā tika novērots straujš radiācijas līmeņa pieaugums, pēc kā iedzīvotāji vietējās aptiekās masveidā izpirka jodu. Krievija šonedēļ pēc vairāku dienu vilcināšanās apstiprināja, ka šāds rādītāju pieaugums esot fiksēts.

Tikai šonedēļ Arhangeļskas apgabala Ņenoksas ciema iedzīvotājiem piedāvāts uz laiku evakuēties, kamēr Krievijas aizsardzības ministrija šajā vietā veiks noteiktus pasākumus, vēsta RFE/RL.

Iedzīvotāju evakuācija ir paredzēta trešdienas, 14. augusta rītā, kad viņus ar speciālu vilcienu nogādās "drošā attālumā".

Pirms izmēģinājuma Krievijas Aizsardzības ministrija izsludināja, ka Dvinas līcis - vieta, kur atrodas Ņenoksas poligons - kļūs par slēgto zonu, kurā tiks apturēta civilo kuģu satiksme. Šādu statusu zona saglabās līdz septembra sākumam.

Norvēģijas arktiskā apgabala ziņu portāls "Barents Observer" ziņo, ka 9.augustā zonā esot atradies Krievijas specializētais kuģis "Serebrijanka", kas paredzēts kodolatkritumu savākšanai un uzglabāšanai.

Izskanējuši pieņēmumi, ka kuģis uz turieni tika nosūtīts, lai neveiksmes gadījumā savāktu radioaktīvos atkritumus. Taču tas varētu būt arī drošības pasākums, lai nepieļautu raķešu degvielas noplūšanu ūdeņos, kur vietējie dodas makšķerēt.

Ko gaidīt no Krievijas militārajām tehnoloģijām?

"Pastāv liela skepse par to, vai "Burevestņik" jebkad ieraudzīs dienas gaismu," norāda Galeoti.

Viņš atgādina, ka Krievijas bruņoto spēku izstrādātās raķetes "Bulava" izmēģinājumi arī vairākus gadus bija neveiksmīgi.

"Cirkon" un "Poseidon" ir sarežģītāki projekti. "Poseidon" zemūdenes dronam jau ir izveidots prototips.

Tomēr "Poseidon", tāpat kā "Burevestņik", izskatās pēc "apokaliptiskajiem" ieročiem, kuriem reāls lietojums visdrīzāk būtu tikai kodolkara gadījumā, uzsver Galeoti.

Krievijas valdības laikraksts "Rosijskaja Gazeta" nodēvējusi "Burevestņik" par "atmaksas ieroci". Ar šādu frāzi nacisti savulaik apzīmēja V-2 raķetes, ko Otrā pasaules kara laikā izšāva uz Lielbritāniju.

Avīze rakstīja, ka "Burevestņik" varētu tēmēt uz atlikušajiem ļoti nozīmīgajiem ienaidnieka infrastruktūras objektiem pēc tam, kad pretinieka teritoriju jau būtu sasniegušas starpkontinentālās ballistiskās raķetes.

Galeoti norāda, ka pēc Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma (INF) izjukšanas ASV koncentrēšoties uz vidēja darbības rādiusa ieroču arsenāla attīstīšanu. "Krievijas bruņotie spēki vēlas šādas militārās spējas, jo viņi nobažījušies arī par Ķīnu," saka Galeoti.

No satelīta uzņemtās fotogrāfijās redzams, ka Ķīnā Šeņdžeņas pilsētas sporta kompleksā izvietoti, pēc visa spriežot, bruņu transportieri un citi Ķīnas paramilitārās Tautas bruņotās policijas transporta līdzekļi, kas tiek interpretēts kā Pekinas draudi vērst arvien lielāku spēku pret demokrātijas atbalstītāju protestiem netālajā Honkongā.

Attēli, kas iegūti no uzņēma " Maxar" satelīta "WorldView", redzami 500 vai pat vairāk transporta līdzekļi, kas izvietoti iepretim Honkongas ostai Šeņdžeņas līča sporta centra stadionā vai tam līdzās.

Ķīnas oficiālie mediji vēsta, ka manevri Šeņdžeņā plānoti iepriekš un tiem nav nekāda sakara ar Honkongas protestiem. Tiesa gan, pēdējās norises notiek neilgi pēc Pekinas brīdinājuma, ka Honkongas protestos vērojami "terorisma asni".

ASV izlūkdienesti uzskata, ka Ķīnas valdība uz robežu ar Honkongu pārvieto karaspēku, tviterī pavēstīja ASV prezidents Donalds Tramps.

"Visiem vajadzētu būt mierīgiem un drošiem," uzsvēra Tramps.

Pekina līdz šim nav vēlējusies sūtīt policijas vai armijas vienības no kontinentālās Ķīnas uz Honkongu vai arī mobilizēt Honkongā dislocēto Tautas atbrīvošanas armijas garnizonu, lai apspiestu protestus.

Pekina, pēc visa spriežot, apzinās, ka šādi soļi grautu Honkongas kā drošas un stabilas, investīcijām labvēlīgas vietas reputāciju, turklāt tas būtu apliecinājums, ka arī 22 gadus pēc bijušās Lielbritānijas kolonijas nodošanas Ķīnai Pekinai nav izdevies iemantot Honkongas 7,3 miljonu iedzīvotāju labvēlību.

Protestus Honkongā sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, protesti pārauguši plašā kustībā, pieprasot Pekinai pārtraukt centienus mazināt demokrātiju Honkongā un veikt demokrātiskas reformas.

Pagājušajā naktī Valgas apkārtnē noķerts viens no diviem Pleskavas lāčiem, kuri jau labu laiku nelika mieru apkārtnes iedzīvotājiem. Mēģinājumi izsekot lāčus ilga vismaz pusotru nedēļu, kamēr viens no tiem beidzot iemidzināts kādā fermā Kulli ciemā, ziņo "Postimees".

„Noķertais dzīvnieks pēc iemidzināšanas ir pamodies, viņa veselības stāvokli pārbaudījis veterinārārsts un atzinis to par labu esam. Tagad ķepainis nogādāts Tallinas zooloģiskajā dārzā”, pavēstījis Igaunijas Vides dienesta par medībām atbildīgais pārstāvis Aimars Rakko. Turpmākās darbības ar notverto lāci būs saistītas ar dzīvnieka pārvešanu atpakaļ uz Krieviju.

Tallinas zooloģiskajā dārzā Proša kādu laiku uzturēsies karantīnas zonā, kamēr būs sagatavoti dokumenti viņa pārvešanai uz Krieviju. Lai lācis arī turpmāk nenāktu atpakaļ pie cilvēkiem, Krievijā tam tikšot meklēta nomaļāka dzīves vieta Komi Republikā.

Par otra lāča atrašanās vietu jau kādas divas nedēļas nekas nav zināms.

Igaunijas Vides departaments izteicis pateicību vietējiem iedzīvotājiem, kas ar izpratni izturējušies pret centieniem lāci sagūstīt, kā arī vietējiem medniekiem un veterinārārstam, kas palīdzējuši to izdarīt.

Jau ziņots, ka lāči Poļa un Proša Igaunijas-Krievijas robežu šķērsoja jūnija beigās, un pēc tam tie bieži manīti apdzīvotās vietās Valkas un Valgas apkārtnē. Fakts, ka abi ķepaiņi nav gluži no meža nākuši, bija skaidri saprotams pēc dzīvnieku ausīs iestiprinātajām dzeltenajām numura zīmēm. Pleskavas lāči bija manīti arī pie Rūjienas.