Ekonomika un politika

Par Latviju caur Krievijas prizmu.
https://pietiek.com/raksti/vadzis

vienmēr jau ir varianti pelnīt vairāk,izmācies piemēram par metinātāju,labu naudu maksā,protams jābūt labam metinātājam un būs jāiemācas vairāk nekā kursos māca.
Vēl ļoti labi apmaksāta prfesija ir auto elektriķis,tur gan jāmācas pavisam nopietni,bet 2000 eiro nopelnīt mierīgi,un pat nav jārukā 8h dienā

Raihs, un ko man ar to meiteni piektdienas vakarā no klubiņa darīt? Pie sievas vest? Bet ja nopietni, tad saproti pareizi. Es saku, ka kamēr esi jauns, tikmēr jārukā. Nu neviens jaunāks nepaliek. Visu mūžu ar sportu nodarbojos. Pēc garām pauzēm jūtu kā ir atgriezies formā. Līdz 25 gadiem tas bija nedaudz vieglāk. Bet par 600-700 eiro tu pat nevari atļauties aiziet uz klubiņu un nocopēt to meiteni... par atalgojumu iet runa. Tā lūk.

Paga... No cik gadiem tagad pensionēšanās vecums? :D

Īsta vīru profesija ir admins. Tev maksā un ir vara (protams neīsta) pār cilvēkiem. :)))

Ir vīri, un ir vīreļi, tā tas ir raih
:DDD

naloxon04 [22.07.20]: Abrakadabra, vecumam ir liela nozīme. Sevišķi jauniem cilvēkiem vajadzētu mācīties un strādāt labi atalgotos darbos. Protams, strādāt 30 gados par 600-700 eiro ir labāk nekā sēdēt uz pabalstiem vai strādāt par vēl mazāku algu. Tomēr es vēlos piebilst, ka jāsāk normāli dzīvot jaunībā, lai pusmūžā nav parādi hipotēkā vai kredīti līdz ausīm. Jāuzņemās atbildība, jo agrāk, jo labāk. Ar gadiem darbs vairāk nogurdina, kļūst tikai grūtāk, tāpēc jādomā laicīgi kā kaut ko iekrāt un izmaksāt hipotēku. Jaunam daudz vairāk enerģija un spēka, tāpēc jāmācās, jāpelna normāli. Manā skatījumā vajadzētu vismaz pusotru tūkstoti pelnīt, kaut gan man pašam ne vienmēr iznāk, jo tomēr man darbs nav pirmajā vietā kā tas bija agrāk. Man 27, bet citreiz domāju, ka vairs nav tā uzņēmība, kas bija 20-25 gados. Agrāk paspēju tik daudz, ka pats brīnos kā to visu dabūju gatavu. Agrāk visur skrēju, darbojos, bet tagad dodu priekšroku atpūtai ar ģimeni, copei un uzturu sevi formā. Laiks copei gan atliek arvien mazāk. Reizes divas mēnesī kaut kur aizbraucu.

27os gados gaudot par veciščumu kaulos un uzņēmības trūkumu, par to, ka izvēlies pabūt ar ģimeni piektdienās vakarā tā vietā, lai dotos uz kādu klubiņu nocepīt veceni(nu vismaz censtos) ??? Ak dies...

Vo, vo, pirms 20 gadiem visus lauku darbus paspēju + vēl studijas. Tagad tik daudz sakrājies nepadarītā. Bet skriet pa galvu, pa kaklu vairs nav ne gribēšanas ne īsti varēšanas. Tā mierīgi, bez steigas, ja iespējams.

Abrakadabra, vecumam ir liela nozīme. Sevišķi jauniem cilvēkiem vajadzētu mācīties un strādāt labi atalgotos darbos. Protams, strādāt 30 gados par 600-700 eiro ir labāk nekā sēdēt uz pabalstiem vai strādāt par vēl mazāku algu. Tomēr es vēlos piebilst, ka jāsāk normāli dzīvot jaunībā, lai pusmūžā nav parādi hipotēkā vai kredīti līdz ausīm. Jāuzņemās atbildība, jo agrāk, jo labāk. Ar gadiem darbs vairāk nogurdina, kļūst tikai grūtāk, tāpēc jādomā laicīgi kā kaut ko iekrāt un izmaksāt hipotēku. Jaunam daudz vairāk enerģija un spēka, tāpēc jāmācās, jāpelna normāli. Manā skatījumā vajadzētu vismaz pusotru tūkstoti pelnīt, kaut gan man pašam ne vienmēr iznāk, jo tomēr man darbs nav pirmajā vietā kā tas bija agrāk. Man 27, bet citreiz domāju, ka vairs nav tā uzņēmība, kas bija 20-25 gados. Agrāk paspēju tik daudz, ka pats brīnos kā to visu dabūju gatavu. Agrāk visur skrēju, darbojos, bet tagad dodu priekšroku atpūtai ar ģimeni, copei un uzturu sevi formā. Laiks copei gan atliek arvien mazāk. Reizes divas mēnesī kaut kur aizbraucu.

Te gan prasās pateikt katra viedokļa teicēja vecumu. Liktenīgie teksti "a kas mums vairāk atlicis" diez vai būs saprotami 30 gadniekiem, kam pastrādāt kaut vai par salīdzinoši nelielu algu copes veikalā 1-3 gadus vismaz kaut kā nostabilizēs dzīvi.

Kā jokojot saka viens paziņa: Kas mums vairs atlicis- slimības, ciešanas un nāve.

BrunoL, 22.jūlijs 2020, 21:13

a kas liedz aiziet kaimiņieni paspaidīt:)

Ja cilvēks daudz maz pragmātiski darbojies, tad ar pensiju nedaudz virs NG piedāvājuma var iztikt. Bērni pie vietas, pārtikuši un cik nu pašam.
Kā jokojot saka viens paziņa: Kas mums vairs atlicis- slimības, ciešanas un nāve.

Bet Kātiņa viens no uzdevumiem ir teikt (jā, tieši vienkārši teikt) tā, lai mēs neieslīgtu totālā depresonā. Vai tad tas nav sabiedribas vadības viens no mērķiem? Pat ja ir ļoti slikti, censties morāli uzlabot fīlingu, lai viss neaiziet sūduvētrā?

Paklausoties kātiņu, vis šķiet kā šokolādē! :)

abrakadabra [22.07.20]: Ko tu ar to gribi teikt?

Nu tā diemžēl sanāks- ja tev nebūs ražīgās dzīves laikā uzkrātu iekrājumu/ienākumu, vai gādīgu bērnu, tad, pat ja būsi godīgi maksājis sociālos nodokļus, pensijas gados tevi gaida baigā *irsa...

Ko tu ar to gribi teikt?

Nejau Vakareiropas un Skandināvijas tautām labklājību un sociālās garantijas kāds uz spožas paplātes pasniedza.
Tas viss ir sūri un grūti izcīnīts.
Uzdziedam- Liku bēdu zem akmeņa un ceram uz Laimes lāci. Tik, vecumdienās nabaga tarba garantēta.

Mazs padoms. Visi mani paziņas, kuri šitajā COVID krīzē padirsa darbu, raiti šobrīt strādā celtniecībā. Aptuveni, 50-70 eur dienā uz rokas. Nav būtiski vai pelēki vai nepelēki. Tas ir 1000-1400 EUR uz rokas. Un viņi NAV pieredzējuši būvniecībā.

Vēlme saņemt uz rokas 1400 nozīmē ka bruto alga ir ap 2000, bet darba devējam tā izmaksās 2400. Utopija pašlaik pārdevējiem.

Skatos daži jauc vēlamo algu ar reālajām algām darba tirgū. Kā arī bruto ar neto algu jauc.