Pabijām uz ūdens arī mēs,laiks likās labs.
Reāli lielos ignorē.lai gan vienā vietā uz 28cm gumijas viens knapais mēģināja aplaizit.
Uz mazajiem un vidējiem manekliem kopā ap 15gab no kurām 2vas varbūt mērā.50-55cm.
Zivis izkaisītas pa visu ezeru no jumta līdz varkaļu liegumam.
pāris stundas bigbaits un jerks, 0 copes.
labi kaut kads mazais iekoda draugam jaunā gumijā, bet to par copi es nesaucu
Šodien uz 54 copmaņiem 6 līdakas /JMB mači/
renoks4 [17.10.20]: Kā šodienas skaistajā laikā veicās Babītē? Lomiem vajadzēja būt..
Bezvējš. Tiem kam jautāju visiem švaki, vai 1 (nez vai mēra) vai ne-1. Vienam uz dzīvo esot asari. Pašam uz lieliem daiktiem nekas, uz mazām gumijām kādi 3 zemmēri, izgājieni kādi 10, bet nekas iespaidīgs. Sakarā ar bezvēju uz saulīti toties visi bija saskatījušies līdakas, lielas un mazas
Kā šodienas skaistajā laikā veicās Babītē? Lomiem vajadzēja būt..
VilnisL [18m]: Davis-Di [Vakar]: Davis-Di
Tu citreiz pamēģini vienkāršāk !:)...
https://lv.wikipedia.org/wiki/Korel%C4%81cija
snipiens, 15.oktobris 2020, 21:18
O0
Tev atsauce ir uz statistikas nozīmi, pamatā korelācija apzīmē saikni starp divām vai vairāk lietām, līdz ar to manā skatījumā vārds lietos pareizā kontekstā, jo konvenciālā lauksaimniecībā izmanto slāpekli ar nitrātiem un arī fosfātus, kas ir ūdenī šķīstoši minerālmēsli, jeb augu barības vielas, kas ar notekūdeņiem nonāk grāvjos, grāvji ietek upēs kā Lielupe un to pietekās un tad jau ūdens tiek līdz Babītes ezeram, kur spēj arī nosēsties - un ja ūdenī ir daudz augu barības vielu tad tas izraisa eitrofikāciju, jeb ūdens augu kā aļģu pastiprinātu vairošanos un ūdens kvalitātes samazinājumu.
Praksē spiests lietot un strādāt ar dažāda veida korelācijām tiesa gan citā jomā, līdz ar to bieži lietots vārds, protams varēju lietot citu/s :))
Kas attiecas uz Babītes ezeru patreiz man zināmās šodienas atskaites ir skumjas, lai arī laiks likās labs un līmenis ezerā sācis celties.Kā Norčam Lielupē!dabuja kko??
Willy, 15.oktobris 2020, 21:55
Vai tad viņš arī tur pa Gātes galu savus ķieģeļus mētā? Tur pie Gātes ietekas Lielupē citi bliezēji ir manīti arī.Ķieģeļus nemanīju...lielas gumijas zivis,saucas bb!;)kāti visi skanīgi!:D
Willy, 16.oktobris 2020, 21:02
tavi komentāri gan reti neskanīgi.
VilnisL [16.10.20]: Davis-Di [Vakar]: Davis-Di
Tu citreiz pamēģini vienkāršāk !:)...
https://lv.wikipedia.org/wiki/Korel%C4%81cija
snipiens, 15.oktobris 2020, 21:18
O0
Tev atsauce ir uz statistikas nozīmi, pamatā korelācija apzīmē saikni starp divām vai vairāk lietām, līdz ar to manā skatījumā vārds lietos pareizā kontekstā, jo konvenciālā lauksaimniecībā izmanto slāpekli ar nitrātiem un arī fosfātus, kas ir ūdenī šķīstoši minerālmēsli, jeb augu barības vielas, kas ar notekūdeņiem nonāk grāvjos, grāvji ietek upēs kā Lielupe un to pietekās un tad jau ūdens tiek līdz Babītes ezeram, kur spēj arī nosēsties - un ja ūdenī ir daudz augu barības vielu tad tas izraisa eitrofikāciju, jeb ūdens augu kā aļģu pastiprinātu vairošanos un ūdens kvalitātes samazinājumu.
Praksē spiests lietot un strādāt ar dažāda veida korelācijām tiesa gan citā jomā, līdz ar to bieži lietots vārds, protams varēju lietot citu/s :))
Kas attiecas uz Babītes ezeru patreiz man zināmās šodienas atskaites ir skumjas, lai arī laiks likās labs un līmenis ezerā sācis celties.Kā Norčam Lielupē!dabuja kko??
Willy, 15.oktobris 2020, 21:55
Vai tad viņš arī tur pa Gātes galu savus ķieģeļus mētā? Tur pie Gātes ietekas Lielupē citi bliezēji ir manīti arī.
Ķieģeļus nemanīju...lielas gumijas zivis,saucas bb!;)kāti visi skanīgi!:D
Davis-Di [Vakar]: Davis-Di
Tu citreiz pamēģini vienkāršāk !:)...
https://lv.wikipedia.org/wiki/Korel%C4%81cija
snipiens, 15.oktobris 2020, 21:18
O0
Tev atsauce ir uz statistikas nozīmi, pamatā korelācija apzīmē saikni starp divām vai vairāk lietām, līdz ar to manā skatījumā vārds lietos pareizā kontekstā, jo konvenciālā lauksaimniecībā izmanto slāpekli ar nitrātiem un arī fosfātus, kas ir ūdenī šķīstoši minerālmēsli, jeb augu barības vielas, kas ar notekūdeņiem nonāk grāvjos, grāvji ietek upēs kā Lielupe un to pietekās un tad jau ūdens tiek līdz Babītes ezeram, kur spēj arī nosēsties - un ja ūdenī ir daudz augu barības vielu tad tas izraisa eitrofikāciju, jeb ūdens augu kā aļģu pastiprinātu vairošanos un ūdens kvalitātes samazinājumu.
Praksē spiests lietot un strādāt ar dažāda veida korelācijām tiesa gan citā jomā, līdz ar to bieži lietots vārds, protams varēju lietot citu/s :))
Kas attiecas uz Babītes ezeru patreiz man zināmās šodienas atskaites ir skumjas, lai arī laiks likās labs un līmenis ezerā sācis celties.Kā Norčam Lielupē!dabuja kko??
Willy, 15.oktobris 2020, 21:55
Vai tad viņš arī tur pa Gātes galu savus ķieģeļus mētā? Tur pie Gātes ietekas Lielupē citi bliezēji ir manīti arī.
Viss jau būtu ok ,ja vien Varkaļu slūžas tiktu kontrolētas ,lai regulētu ūdens līmeni ezerā
Tikai to neviens nedarīs, jo dārgi. Ja nu vienīgi par premjeru nebūs davis vai mt...:)
Atrokiet kanālu pie Spuņciema un viss notiks...
Sveiki! Labprāt kādam uz rītdienu sastādītu kompāniju.
Šodien 80; 70 un 50.
Līmenis protams nekāds.
Kamēr lija, bija arī kustība. Beidzās lietus un beidzās arī copes.
Davis-Di [15.10.20]: Davis-Di
Tu citreiz pamēģini vienkāršāk !:)...
https://lv.wikipedia.org/wiki/Korel%C4%81cija
snipiens, 15.oktobris 2020, 21:18
O0
Tev atsauce ir uz statistikas nozīmi, pamatā korelācija apzīmē saikni starp divām vai vairāk lietām, līdz ar to manā skatījumā vārds lietos pareizā kontekstā, jo konvenciālā lauksaimniecībā izmanto slāpekli ar nitrātiem un arī fosfātus, kas ir ūdenī šķīstoši minerālmēsli, jeb augu barības vielas, kas ar notekūdeņiem nonāk grāvjos, grāvji ietek upēs kā Lielupe un to pietekās un tad jau ūdens tiek līdz Babītes ezeram, kur spēj arī nosēsties - un ja ūdenī ir daudz augu barības vielu tad tas izraisa eitrofikāciju, jeb ūdens augu kā aļģu pastiprinātu vairošanos un ūdens kvalitātes samazinājumu.
Praksē spiests lietot un strādāt ar dažāda veida korelācijām tiesa gan citā jomā, līdz ar to bieži lietots vārds, protams varēju lietot citu/s :))
Kas attiecas uz Babītes ezeru patreiz man zināmās šodienas atskaites ir skumjas, lai arī laiks likās labs un līmenis ezerā sācis celties.
Kā Norčam Lielupē!dabuja kko??
Davis-Di
Tu citreiz pamēģini vienkāršāk !:)...
https://lv.wikipedia.org/wiki/Korel%C4%81cija
snipiens, 15.oktobris 2020, 21:18
Tev atsauce ir uz statistikas nozīmi, pamatā korelācija apzīmē saikni starp divām vai vairāk lietām, līdz ar to manā skatījumā vārds lietos pareizā kontekstā, jo konvenciālā lauksaimniecībā izmanto slāpekli ar nitrātiem un arī fosfātus, kas ir ūdenī šķīstoši minerālmēsli, jeb augu barības vielas, kas ar notekūdeņiem nonāk grāvjos, grāvji ietek upēs kā Lielupe un to pietekās un tad jau ūdens tiek līdz Babītes ezeram, kur spēj arī nosēsties - un ja ūdenī ir daudz augu barības vielu tad tas izraisa eitrofikāciju, jeb ūdens augu kā aļģu pastiprinātu vairošanos un ūdens kvalitātes samazinājumu.
Praksē spiests lietot un strādāt ar dažāda veida korelācijām tiesa gan citā jomā, līdz ar to bieži lietots vārds, protams varēju lietot citu/s :))
Kas attiecas uz Babītes ezeru patreiz man zināmās šodienas atskaites ir skumjas, lai arī laiks likās labs un līmenis ezerā sācis celties.
Vai tik šoreiz nebūs Austrumu virzienā jāmeklē vaina ,kā jau visās latviešu bēdās .:)Ja pa nopietnam,tad tiešām publiskais fuij PSRS,jo tieši taijs laikos, tika izrakti kanāli un uzbērti dambji,kā rezultātā tika iegūtas lauksaimniecības zemes.
snipiens, 15.oktobris 2020, 17:51
Zemes meliorācija tika veikta ne tikai PSRS, bet arī citur Eiropā un pasaulē un daudz vietās pat daudzreiz agresīvāk kā pie mums.
Par lauksaimniecības ietekmi uz ūdens kvalitāti EU sāka spriest pagājušā gadsimta beigās un pieņēma normatīvo bāzi aizsardzībai, Latvijai kā EU dalībvalstij arī vajadzēja pielāgot un izveidot atbilstošu likumdošanu un veikt uzlabojumus, bet kā jau pie mums parasti ir citas lietām ir lielākas prioritātes un tālāk par MK noteikumiem Nr.834 nav tikuši un lielāka daļa meliorācijas gravju pa taisno ietek upēs, bez nostādināšanas dīķiem līdz ar to arī lauksaimniecībā izmantotais slāpekļa mēslojums ar nitrātiem nonāk tur pat, kas kultivē ūdens eitrofikāciju!
Zemgale neizceļas ar bioloģisko vai integrēto lauksaimniecību, bet ar konvencionālo lauksaimniecību, līdz ar to korelācija šajā gadījumā no mana skatu punkta ir loģiska.
Vistrakāk Babīte aizaug pēdējā desmitgadē.Bija vietas,kur braucu zvejot,kā uz zivju veikalu,bet tagad tur ir zaļās aļģes un dzeltenie puņķi.Vistrakāk saaugušas ir lēpes.Ir vietas,kur agrāk bija smuki placīši ar niedru puduriem,tur tagad ir blīvi lēpju lauki.Pa vidu niedru puduru ir palicis mazāk.Kādreiz no Skubraga uz Jūrmalas pusi gāja niedru puduru svītra,kur vienmēr bija zobainās.Tagad tur ir tīra vieta ar lēpju placīšiem.Parasti b argās ziemās niedres ledus niedres izrauj.Bet kāpec tagad niedru kļūst mazāk?
Babiite arii 40 gadus atpakalj bija ljoti liidziiga dziljuma zinjaa , kaa tagad. Vieniigi visdziljaakaa vieta bija shrubrags, caurmeera ap 2m. Taapat uudenja nebija pie austruma un dienvida!!! Pareejie dzina uudeni iegshaa un uudens mainiijaas ar baigo straumi pa Spungjupi.Arii migraacia bija tikai pa Spunjku un Gaati. Spugjupei priekshaa bija baigaa ceru siena ar trijaam ejaam, pa kuraam tikai vareeja tikt ezeraa!!! Vechi biezhi nakshjoja uz ezera,jo maldiijaas un netika uz baazi! Bet dziljums aptuveni palicis tas pats. Ejas saucaas Riigas, Slokas un Centraalaa. Savaadaak bija no 2.baazes , tur saakaas uzreiz ezers, bet tieshi pretii otrai baazei bija aizliegtaas zonas mieti- 1.baaze. Taa bija paarbagaata ar ziviim, jo tur baigi tvarstiija , ja iebrauca iekshaa.Taa bija taa saucamaa ministru baaze. Un arii tur dziljums mainiijaas atkariibaa no veejiem. Viss bija atkariigs no ziemas!!! Ezers bija regulaari aizsalis un kad gaaja aaraa ledus- atkariibaa no ledus biezuma baigi maniijaas gan dziljums gan ezera kopeejais skats.
reinis101, 15.oktobris 2020, 17:43
Par ūdens līmeni piekrītu.
Bet par aizaugšanu - tur pat nevajag 40 gadus pietiek ar 10-15 gadiem, lai pamanītu nopietnu starpību, jā par leudu var piekrist, ka tas noplēš un izplēš zāles , bet tādu Ussinu kaktu viņš tik ļoti neietekmē - tagad ir pilnībā aizaudzis ar kalmēm un ar nelieliem brīviem pleķiem, kas pilni ar dūņām un diegaļģēm - agrāk bija brīvā platība un rudeņos pat džerkot varēja brīvi ar grimstošajiem džerkiem.
Ja mēs paskatāmies uz aļģēm, kas agrāk bija ezerā un to īpatsvaru tad arī tur mēs varam redzēt, ka proporcijas ir mainījušās!
kadmijs [15.10.20]: Reini, patīkami palasīt pieredzējušu stāstu ! Par ezeru, kāmēr nebūs kārtīgu ziemu un līmeņu maiņu, tikmēr augs ciet !
Jā,interesants stāsts!Tagad pazvana glābējiem un naktī sievai lec mugurā!:)..bet ko sievas domāja tajā laikā!??
nipijs38
18.10.20
