Ekonomika un politika

Nesapratu, kā cilvēkresurss ietekmē mārketingu un produkta virzīšanu tirgū?

daddy_j, 27.janvāris 2021, 11:47

Ja pa radio dzird manu reklāmu 1 miljons.. tad Latvijas tirgus var būt tikai daži tūkstoši. Un klientu, kas noreaģēs būs mazs procents. Tad cilvēkresurss šajā gadījumā kā patērētājs skaita lielumam ir nozīme, lielumam ir nozīme!!! Pajautā sievai ;)
p.s. Ir zvanīts Latvijas radio 2 tirgu.

Usi, par mani, draudziņ, nebēdā! Manējiem dzīvoklis gan Rīgā, gan Jūrmalā jaunā projekta apartamentos.

zaraza [27.01.21]: "Dzintars" jau kā reizi uz to ielidoja, cik zinu. Menedžmentā stagnāti, kas uzskatīja, ka mārketingam neko guldīt nevajag, izbrauks uz PSRS laikā iegūtu atpazīstamību un Krievijas tirgu. Nezibrauca...

Viņi pat ar mārketingu neizbrauktu. Tur iepakojums vien bija senilāks par senilu. Viņu laika cilvēkiem vairs praktiski neko nevajag no kosmētikas, jau pensijā sen :) un tāds 30+ gadi pat krievijā vispār nepazīst Dzintaru. Kur nu vēl tādā arhaiskā iepakojumā.

tam dzintaram tas vecis milzu teritoriju izirēja, un piķi nevis attīstibā pet degunu obsčaga lika
:)

"Dzintars" jau kā reizi uz to ielidoja, cik zinu. Menedžmentā stagnāti, kas uzskatīja, ka mārketingam neko guldīt nevajag, izbrauks uz PSRS laikā iegūtu atpazīstamību un Krievijas tirgu. Nezibrauca...

bruno, gribi jaunai gimenei dzivokli, ņem Altum atbalstu, re kur daddy zin stāstit ka tas slikti
:)

Nesapratu, kā cilvēkresurss ietekmē mārketingu un produkta virzīšanu tirgū?

LV tirgus par mazu, tb nav cilvēku, kurus Tavs produkts interesē? Nu - tad jātaisa produkts lielākam tirgum, piem nevis 8-stūru zvaigznītes (auseklīši), bet 5- vai 6- stūru zvaigznītes. :) Sava mūža laikā Tu LV tirgus pieaugumu nepieredzēsi. Fakts, bez ironijas.

mjuniors...

A kas Tevi izbrīna? Malacis, ka esi spējis radīt labu produktu, taču mūsdienu pasaulē, daudzi lieliski produkti atduras uz to, ka bez milzu ieguldījumiem mārketingā tie nekļūst par masu produktiem... Ne tāpēc, ka tie sliktāki, bet vienkārši par tiem neuzzin... Kamēr pats savu produkciju tirgo lokāli ciema bodītē, tikmēr jaunu produktu var elementāri prezentēt - reku jauna desa, paņem pagaršot - ja viss būs labi, tad nedēļas laikā viss ciems būs pagaršojis un, ja cena un garša apmierinās, tad stabili pirks... A vot līdzko gribi jau uz blakus ciemu un svešu bodīti, tā jau paliek sarežģītak - lai to Tavu lielisko desu kāds paņemtu, vajag ne tikai lai tā būtu laba un garšīga, bet arī lai to būtu interesanti tirgot kaimiņu ciema bodītes īpašniekam, vai grūst to desu uz garšošanu savā ciemā viņš gribēs, jo ir tak citas, jau pārbaudītas desas... Mož pat bišķi ne tik garšīgas, bet stabili tirgojas un nav prātu jāsip... Tad vai nu maksimāli jāmotivē tas blakus bodītes īpašnieks, jāpierāda, ka uz Tavu desu varēs vairāk nopelnīt vai arī jāgrūž liels kāposts mārketingā, lai tie kaimiņu ciema veči par to desu ir dzirdējuši un paši bodniekam prasītu... Nu un reputācija, uz kuru ilgi jāstrādā, bet tad tā šak strādāt uz Tevi, ne jau velti zīmoli cīnās par atpazīstamību...

A globāli par ražošanu kā tādu - kaut ko kapitālietilpīgu ražot ar fokusu tikai uz Latvijas tirgu ir pilnīgs nonsenss... Nu tas, salīdzinājumā, uz pasaules fona ir nenormāli savu fokusa klientu ierobežotr, tipa kā ražot kaut ko specifiski tikai vienacainiem klibiem kreiļiem :)

Tere!
Tēvocīti jot,velti netērē spēkus un nebojā omu! Jaunās paaudzes redzes leņķis stipri cits un katrs no mums redz un uztver notiekošo savādāk.
Pareizi saki par laukiem. Ir daži lielsaimnieki ar 500+ hektāriem kuri, pa lielam, nodarbina sezonas darbos. Otri- pensionējušies pilsētnieki, kuri iepirkuši lauku īpašumu, jeb atgriezušies pie saknēm un nesteidzoties bauda saulainās vecumdienas, radot ap sevi tīkamu, labiekārtotu telpu.
Lai uzlabotu demogrāfisko situācju, cilvēkam jārada sadzīviski ekonomiska dršības sajūta un to spējīga garantēt vienīgi valsts. Nav liela gudrība un māksla “nastrugaķ” prāvu pulciņu. Pirmkārt- mājoklis. Jāpabaro, jāapģērbj, jāizskolo utt.
Daudzi jauni cilvēki un ģimenes pelna pietokoši labi lai varētu ņemt hipotēku mājoklim. Bet, kur pirmai iemaksai? Nākas īrēt. Daudz maz normāls 2istabu dzīvoklis Rīgā- īre~400-450+komunālie! I opjaķ, dvadcaķ pjaķ!

Usi, labi Dzintars :))

hm, kas ir Dzintariņš?

Padalīšos, kā es redzu kādēļ cilvēkresurss ir svarīgāks par visiem citiem rādītājiem. Un skumjākais valsts par maz cīnās par to vai par vēlu pat.
Esmu palaidis produkciju, kas konkurē ar Dzintariņu. Esmu veikalos, bet manu produkciju vēl nepazīst tik labi attiecībā pret dzintariņu. Man kā kārtīgam pilsonim nokārtoti visi dokumenti, bet kā izrādās dzintariņam pat tādu nav. Pēc parametriem mana produkcija ir labāka par viņa. Bet te viens liels, bet.. Cilvēks nav nemaz tik gudrs, lai kā mēs domājam par sevi, mēs esam ieradumu mašīnas, jeb zāle bija zaļāka un mīļāka, labāka kā toreiz..
Amerikā, kad izlaiž mūzikas "hītu" viņu mākslīgi par tādu izveido ar sendvič metodi. Radio Atskaņo starp diviem jau zināmiem hītiem. Un to viņi panāk ar lielām naudām. Šādi viņi maina cilvēka pamat ieradumus. Protams vēl citas metodes, bet uzdevums mainīt ieradumu.
Latvijā, lai ko tādu izdarītu un izkonkurētu Dzintariņu ir nepieciešami milzu līdzekļi vai pat neizkonkurēt veikt atpazīstamību. Latvijas Tirgus, uzskatu neatsver to ieguldījumu uz atdevi (pie tik lielas konurences). Šeit tikai der sen zināmais sauklis: veiksmes stāsts. Pat neskatoties uz dzintariņa atpazīstamību, bankrotēja.
Cilvēks- dārgākais resurss.

mjuniors [27.01.21]: Parunāšu par mazumvērtības kompleksu. Skolas laikā, kad aizbraucām uz Rīgu, mans speciāl sāka runāt latgaliski, lai gan skolā mēs tā nerunājām. Klases biedri, ev izbeidz.. Lai neredz, kas mēs esam.
Bet mēs esam vērtība, nevis tādā nozīmē, kad apkārtējie paliek nevērtīgi, bet tāpēc kad mēs esam citādi, daudzveidīgi. Izloksne, valoda, lai arī pārkrievota ar. Kaut kur pa vidu. Tas ir skaisti un no tā nekur neaizmuksi un nemaz nevajag.
Kā saka, lauķi no pilsētas aizdzīsi, bet laukus no lauķa nekad.. :)) Un tāpēc daudzveidību nevajag sarunā noniecināt, lai arī skatījumi dažādi.

Prīmā. Puliceru Tev!

Parunāšu par mazumvērtības kompleksu. Skolas laikā, kad aizbraucām uz Rīgu, mans speciāl sāka runāt latgaliski, lai gan skolā mēs tā nerunājām. Klases biedri, ev izbeidz.. Lai neredz, kas mēs esam.
Bet mēs esam vērtība, nevis tādā nozīmē, kad apkārtējie paliek nevērtīgi, bet tāpēc kad mēs esam citādi, daudzveidīgi. Izloksne, valoda, lai arī pārkrievota ar. Kaut kur pa vidu. Tas ir skaisti un no tā nekur neaizmuksi un nemaz nevajag.
Kā saka, lauķi no pilsētas aizdzīsi, bet laukus no lauķa nekad.. :)) Un tāpēc daudzveidību nevajag sarunā noniecināt, lai arī skatījumi dažādi.

Pasaule jau pārdesmit gadus ir stipri atvertāka dažādās nozīmēs, tādi nišas produkti kā šprotes , rupjmaize, latvieši, pēc pāris, tris desmitgadēm būs interesanti tik atseviškiem interesentiem.

Un tiešām, kāds mums labums no tā, ka kaut kur Austrālijā kāds vēl māk latviski mīksti izrunāt burtu "T"...

raihs, 27.janvāris 2021, 10:25

Runa iet par latvietību. Protams, ir jauki, ka latviešiem ir teritorija, Latvija, kura ir mūsu, bet ja mēs par "latviešiem" atzīsim tikai tos, kuri dzimuši un dzīvo šeit (n paaudzēs) tad viss, tad 2050. gadā latvija un latvieši būs beigušies...

Te būtu pareizi paskatīties uz citiem etnosiem - ebrejiem, kurdiem, armēņiem, kuri ir izkaisīti pa visu pasauli... un etnosam pieder ne tikai tie, kuri dzīvo savā valstī

Onkul, man vērtība otrā ir cieņas izrādīšana. Un man neuzrunā otra nicinājums.
p.s. Laukos dzīvoju padsmit gadus un teikšu tas cilvēkus pārmaina ļoti. Jūtīgus uz visu kritisko, vienam tas varbūt tikai runas stils.. Bet ne man. Tādēļ, es pieprasu citādu sarunas stilu.

Nē, es nemēģinu Tev iedzelt, ja tā izskatās, piedod, Tu esi viens normāls džeks šai sadaļā, ar ko vērts DISKUTĒT (tāpēc jau mēs šeit esam).

Jau kaut ko ražo, eksportē, sevi pabaro, vēl citiem darbu dod, nu esi malacis, cepuri nost!

Savukārt par manu darbu, nav man iespēju Tev šeit detaļās izklāstīt, ko es daru un kāds Tev konkrēti no tā labums :) Bet mans darbiņš ir tāds, kur jāredz lielā bilde, nevis komati vai frizūras...

Pilsēta, lauki tam nav vairs nozīmes viss ir mobilitātē. Cik esmu runājis ar pierīgas un kurzemes tirgotājiem viņi vēl neizjūt tik ļoti cilvēku kritumu, bet tas notiek.
Manā gadījumā es noteikti sāku mobilizēt visu ražošanu eksporta virzienā.
p.s. Es necešos panikot, bet visa stāsta morāle ir cilvēks ir galvenais Latvijas resurs. Tādēļ arī uzskatu covidlaika pieļautās kļūdas cilvēku šķirošanā bija liela kļūda.

Laikam vairāk piekritīšu junioram- neba nu pārvākšanās uz Rīgu tik ļoti ietekmējusi laukus, bet pārvākšanās uz ārzemēm gan... Un tiešām, kāds mums labums no tā, ka kaut kur Austrālijā kāds vēl māk latviski mīksti izrunāt burtu "T"...
Es saku, savā darbā es izjūtu to vistiešāk- skolas ir tukšas, vai jau likvidētas! Un tie ir jaunieši, nākotne... Jaunieši, kuru nav... Es teiktu, ka samazinājums ir ap 2/3 daļām kopš 2000.gada.