Sinoptiķi sola vēja brāzmas 15+m/s, tādēļ Oskars, kā ierasts šādos laika apstākļos, dodas medīt zaļsvārces. Nav jau tā, ka stiprā vējā garantēta laba plēsīgo zivju aktivitāte, bet, intuīcija saka, ka jāmočī... :D Piedevām vēl Babītes peļķē līmenis nedaudz pakāpies, kas dod papildus stimulu celties 04:30, žigli uztaisīt līdzņemšanai tēju un aidā uz copi. Rīta agrumā jau bija jūtams stiprāks vējels, bet diskomfortu tas neradīja, piedevām periodiski uzspīdēja saule. Sākumā, kā ierasts, salasīju sīčiem un sievai gardos strīpaiņus. Izmērs necils, bet vakariņām būs gana. Dažas labas asaru vietas klusēja, jo tur tā pamatīgi ūdeni viļņoja stiprais vējš, bet klusākās vietās, tie bija viegli sameklējami. Beidzot trenkāt asarus, ķēros pie lielajiem kātiem. Domāju, ka līdakas būs nedaudz aktīvākas, taču rīta pusē copes bija retas. Var jau būt, ka lokācija neīstā, taču ap plkst.09:00 kāts sajuta spēcīgu pretestību. Pēc neilga cīniņa, tusne atrodas uztveramajā tīkliņā. Osim prieks pa visu seju, jo beidzot arī Dūšeļu galā metru gara līdaka ieklejojusi, savādāk man sāka jau likties, ka Gātes puses matadori visus metrus pārtver, bet nekā, viena tomēr izspruka un devās manā virzienā... :D Vējā copēt nav ne vainas, bet smuki pašam nobildēt noķerto skaistuli, šādos apstākļos, nav viegli - līdaka stipra, laivu mētā, fotoaparāts mēģina iekrist ūdenī, pats neredzu, ko bildēju, bet kaut kas jau sanāca :) Turpinājumā copes bija salīdzinoši bieži, tomēr realizācija kliboja. Vienu divniecīti pats ar uztveramo tīkliņu nositu no āķiem, dažas noāķējās pie laivas. Apkopojot dienas rezultātu, tiku pie pāris desmitiem sīku asarēnu un 4 līdakām - 54 cm, 60 cm, 66 cm, 105 cm (7,5kg). Nu kaut kā tā šajā vējainajā dienā. Pa ilgajām stundām redzēju tikai 1 laivu. Var jau būt, ka lielākā daļa Gātes pusē bija vai arī nobijās no laika apstākļiem :) Lai kā tur arī nebūtu, man patīkams pagurums pēc copes, dodos taisīt vakariņas, bet jums ne asakas! ;)
MT9
30.08.21
Vakar krāmēju mašīnā mantas, lai šorīt dotos copē, pienāk klāt kaimiņiene un saka - kas es par kaimiņu, ka nereizi šai vēl zivis neesmu atvedis. Pats gardu muti ēdot, bet dalīties negribot. Lai kā arī negribētos, bet nācās kaimiņdāmai pateikt, ka, ja rīt kaut kas ķersies un nebūs makten liels, atvedīšu ar. Pie reizes vēl sieva, šoreiz, nevis asarus pasūtīja, bet līdaku, jo gribot izmēģināt, kā tā garšo cepeškrāsnī gatavota. Neko darīt, braucu uz Babi. Asarus it kā šodien man nevajadzēja, bet nav tak miera, vismaz daži metieni ar asaru kātiņu jāizdara, jāpārbauda zivtiņu aktivitāte. Dažus strīpaiņus piemānu, bet tad redzu, ka laivai tuvojas zaļsvārce un izmērs tāds nemaziņš (ap 2-3kg) priekš asaru kāta. Man jau bija aizdoma, ka tūlīt būs ziepe un nebij` ilgi jāgaida - palaidne pie pašas laivas pakampa sīko rotiņu, pamanīja mani un tādā tempā aizšvilpa prom, ka man pat īsti kāts nenoamortizēja, neskatoties uz praktiski pilnībā atlaisto bremzi. Šī jau nav pirmā reize, kad tieši šajā asaru punktā man mazo asaru rotiņu ar visu pavadu nočiep līdaktante, rrrr. Nu jau viņai 2 pīrsingi. Gan es kādu dienu viņu no šī punkta nocelšu ar smagāku artilēriju! Tā kā līdaka man atgādināja, ka mājās mani gaida ar zaļsvārcēm, nevis asariem, es pievērsos tām. Parasti copēju vai nu ar vieglo asaru kātiņu, vai izmantoju smagos bomjus lielajām palaidnēm, bet šoreiz nācās atcerēties, kā tas ir copēt ar mānekļiem 20 gramu robežās. Ātri vien tiku pie pirmās līdakas, tad nākamās un plkst.10:00 man jau bija norma salasīta - 5 skaistules (no 50-69 cm) braukšanai uz mājām piemānītas. Bet nebija tak miera, domāju, ja jau tika raiti iet, jāpamēģina vēl pamētāt, varbūt kaut kas brangāks piesakās, bet kas tev deva, droši varēju desmitos doties krastā, jo atlikušajās stundās zivis man rādīja garu degunu un laivā vairs neviena nepaviesojās. Laikam atcerējās, ka šodien taču pūš A puses vējš, tādēļ jāietur diēta :D Lai kā tur arī būtu, kaimiņiene priecīga, sieva arī tika pie kādas zivtiņas, tādēļ jūtos patīkami noguris, iešu tīrīt savas zivteles, bet Jums novēlu vieglu darba nedēļu un ne asakas nākamajā copē! :)
