Kā gāja copē (atskaites)?

Bet vispār — šaut ar harpūnu publiskā vietā, pirmkārt, ir aizliegts, otrkārt — galēji stulbi. Bultai atsitoties pret slīpu akmeni, tā var mainīt virzienu un trāpīt kādam vācu tūristiņam starp acīm.
Tiltiņš ir ļoti zems.

Nedariet tā.

KristapsS [7.jūn]: Pagājšgad Korfu pie lidlauka uz tiltiņa vērojām lidmašīnas.Atminās čalis ar riteni un harpūnu.Piecās minūtēs nomedīja vairākas smukas zivis un aizbrauca vakariņās.Bija interesanti pavērot.

Jā, tas tiltiņš ir interesanta vieta gan copes ziņā, gan visādi citādi. Kad lidmašīnas iet uz nosēšanos vien pāris desmitu metru virs galvas, sajūta ir vienreizēja.

Copes ziņā — akmeņaina grunts, apaugusi ar veģetāciju, ir barības bāze baltajām miermīlīgajām zivīm un labs slēpnis plēsējiem.
Šaut tur zivis ir tā bišķi nesportiski, gluži kā akvārijā.

To tur ir daudz, un tās nemaz nav tramīgas. Klīst tādi bariņi līdz pat desmit un vairāk zivīm, izmērā ap 30 cm. Man biežāk nācās redzēt melnastes (Oblada melanura), bet bija arī citas līdzīgas baltās, ar knapi saskatāmām vertikālām strīpām — nezinu, kā tās sauc.

1. jūnija vakarā aizbraucu uz Daugavu pie Kābeļu kalna.Ap deviņiem paņēma smuks zandarts,diemžēl pie pašām kājām atāķējās.Vairs ne copes.Tā nu to jūniju atklāju.

RaimisD [5.jūn]: Pagājušajā nedēļā neatceros kādā kontekstā izteicos visai augstprātīgi: pazīstu ezeru, eju konkrētā laikā, līdzi ņemu vien trīs mānekļus – bla, bla, blā. Un tiku sodīts. Sestdien iegāju meža ezerā, uzskatīdams, ka to zinu kā savu kabatu, un kapitāli aplauzos – trīs rūpīgas darba stundas, bet neizjutu pat copīti. Sadusmojos un vakarā jau copēju Jonijas jūrā.

Braucot projām, kopā ar gludekli izslēdzu arī copes lietas :DDD (joks, protams – nav ne jausmas, kas notika).

Apmetos Grieķijā, Korfu salā. Pabūts arī Albānijā, Paxos un Antipaxo salās. Skaistas vietas redzētas, lai gan ne visur izdevās pacopēt.

Bet nu – par copi.

Korfu.
Startēju, protams, mikrodžiga tehnikā. Kad biju vietējām zivīm nobarojis pāris Keitech gumiju paciņas un tā arī neticis pie loma, metu mieru džigam un pārgāju uz pludiņu.

Cope kļuva daudz interesantāka – nekad nevarēja zināt, kas būs galā. Zivju izmērs – niecīgs. Alternatīvu trūkuma dēļ ķēru uz jēlas garneles gabaliņiem. Turpat pie mola.
Darbināti vobleri un mazie dzelži, bez rezultāta. ( nebiju diži rūpīgs)

Pagājšgad Korfu pie lidlauka uz tiltiņa vērojām lidmašīnas.Atminās čalis ar riteni un harpūnu.Piecās minūtēs nomedīja vairākas smukas zivis un aizbrauca vakariņās.Bija interesanti pavērot.

Vakar izdomāju uztaisīt nakts copi Mazajā Baltiņā.
H2O bija salicis tik skaistus līņus, ka mani tas sakārdināja. Pēc darba, ap 23:15, aizairējos uz vietu, kur pagājušajā vasarā man viens līnis norāvās. Dziļums – aptuveni 1,40 m. Skaists lēpju ieloks ar niedrēm gar krastu. Sāku jaukt barību un mērīt dziļumu. Konstatēju, ka gultnē nedaudz brikšņi saradušies, tāpēc nolēmu ēsmu atstāt 10 cm virs tiem.

Ap pusnakti jau saliku spīdekļus, uz viena kāta uzkabinu treknu nektēnieku, bet otram uzlieku desmit baltos. Ap 00:30 redzu – baltos tārpus kāds sāk lēnītēm staipīt. Domāju: nu tik būs! Cērtu – kaut kas smags, bet netipisks. Galvas lukturītis nebija uzmaukts, tāpēc paļāvos uz intuīciju un attālo piekrastes māju apgaismojumu, lai dabūtu zivi uztveramajā. Sanāca iesmelt, un tumsā redzēju, ka tīkliņā nedaudz atspīd paliela, bieza, gaiša lūpa. Ieslēdzu lukturi – breksis! (Mājās nosvērts – 947 grami, 48,5 cm.)

Paiet vēl stunda, un izvelku palielu raudu, kura bija iepinusi man pavadiņu ar sviniem tīkliņā. Laika taupības nolūkos nolēmu 20 minūtes viņu censties atpiņķerēt, nevis dažās minūtēs pārsiet sistēmas lejasdaļu.

No 1:30 līdz 2:30 bija kapa klusums – līdz brīdim, kad mani izbiedēja milzīga dārdoņa no lēpēm. Skanēja tā, it kā kāds būtu no laipas pēc pirtiņas lecis peldēties, tikai nekādas laipas un pirtiņas niedru biezoknī nebija…

Tuvāk pie 3:00 parādījās aktivitāte. Varēja jau arī bez luktura nomainīt tārpus uz āķa. Tiku pie vēl viena breksēna. Viens paliels rudulis arī uzķērās – tik rijīgs bija, ka nācās to ņemt mājās.

Ap 3:40 ruduļu uzmācība kļuva neciešama. Nespēja mani naktinieki nogrimt, kad tos jau sāka staipīt un izmisīgi raustīt. Nolēmu izmētāt atlikušos 1,5 kg ar barību – tas padarīja situāciju vēl neciešamāku.

Ap 6:40 mani naktenieki bija norīti, un sāku tīt makšķeres. Velkot ārā enkuru, sapratu, ka vieta, kur pagājušajā gadā man tas līnis norāvās, bija 30 metrus pa kreisi – līdzīgā ielokā.

Līņa kungu tā arī neizdevās satikt. Spekulēju, ka labāk būtu bijis vietu attīrīt un sākt copi vairākas stundas agrāk…

Biju Griekija pirms 3 nedelam - celojam pa salam un meginaju padarboties ar RockFishing.
Izmantoju katu lidz 8g, aukla 0.3PE, flurocarbons 0.16mm. Manekli: silikons un dziggalvas 2-5g, metal jigi (5g - 8g). Visa cope no krasta. Nu nevajag uz braukt ar bomjiem un pludinju lai ari tur nokertu kaifu :)

Sakums tomer bija diezgan bezcerigs, bet izlidzeja sen pasutita Tetraworks Rockfishing maneklu kastite ar paris manekliem un rockfishing jiggalvas - lieta aizgaja. Man loti labi stradaja viss kas bija caurspidigs - akmenasaru veidigie ka traki plosija gumijas zivtinas un tvisterisus, barakuda velejas panaskoties ar baitbreath 2.5 curly tail. Silikons citas krasas (piemeram musu asaru iecienitie) praktiski nestradaja - vel bija labi viegli roza, bet caurspidigas un vairak tvisterveidigie stradaja loti labi. Interesenti ka Dominikana Juras cope shis gumijas nestradaja bet tur bija labas ari musu LJ Balist musu asaru iemilotajas krasas.

Labaka cope bija agri no rita vai velu vakara. Izskatas ka barakudas labi nema pa nakti - savejo izcelu kaut kur pusnakti un ta nebija vieniga tur iemaldijusies.

Pachekoju paris Grieku makskernieku veikalus - parsvara visiem ir Juras temas - cenas lielakoties dargak ka pie mums.

Juras cope ir iespaidiem bagataka - mazais akmenasarveidigies nem un pretojas daudz izsteiksmigak un iespaidigak ka musu zivis lidziga izmera. Ari pie siem maziem izmeriem kats bija spiests atstradat uz pilnu klapi.

Diemzel neko nenokeru uz maziem voblerisiem.
Velejos ari nokert skorpenu, bet ta bus citu reizi.
Pirms braukt copet uz svesam juram iesaku izlasit info par iespejamam indigam zivim, ka ari panemt tomer zivju satvereju.

Ja ir iespeja, labak izmantot rockfishinga dziggalvas - vinas mazak sprust akmenos del sava dizaina - ka ari ja gadas zaceps, tad lust akis. Musu jiggalvas ari der, bet jabut uzmanigakam akmenos.

Ostas pakemojamies ar maizi un akiem (maize saspraud akus, piesien aukla un peldini) - turienes zivis tomer ir macitas - lidzko nokera pirmo, ta visas pazud.

Katus - pats izmantoju katu no Aliexpress, bet ari Jaunaja Esma veikala redzeju labus ligth celojumu katus no Golden Catch.
Ta ka juras cope celojumos rulle.

Nesaprotu - ka seit var pielikt bildes, paris bildes ieliku sava galerija.

Pagājušajā nedēļā neatceros kādā kontekstā izteicos visai augstprātīgi: pazīstu ezeru, eju konkrētā laikā, līdzi ņemu vien trīs mānekļus – bla, bla, blā. Un tiku sodīts. Sestdien iegāju meža ezerā, uzskatīdams, ka to zinu kā savu kabatu, un kapitāli aplauzos – trīs rūpīgas darba stundas, bet neizjutu pat copīti. Sadusmojos un vakarā jau copēju Jonijas jūrā.

Braucot projām, kopā ar gludekli izslēdzu arī copes lietas :DDD (joks, protams – nav ne jausmas, kas notika).

Apmetos Grieķijā, Korfu salā. Pabūts arī Albānijā, Paxos un Antipaxo salās. Skaistas vietas redzētas, lai gan ne visur izdevās pacopēt.

Bet nu – par copi.

Korfu.
Startēju, protams, mikrodžiga tehnikā. Kad biju vietējām zivīm nobarojis pāris Keitech gumiju paciņas un tā arī neticis pie loma, metu mieru džigam un pārgāju uz pludiņu.

Cope kļuva daudz interesantāka – nekad nevarēja zināt, kas būs galā. Zivju izmērs – niecīgs. Alternatīvu trūkuma dēļ ķēru uz jēlas garneles gabaliņiem. Turpat pie mola.
Darbināti vobleri un mazie dzelži, bez rezultāta. ( nebiju diži rūpīgs)

RaimisD, 5.jūnijs 2025, 21:11

Redz lielās, ķerās mazās. Acīmredzot daru ko nepareizi, bet nav arī mērķis- izvilkt trofeju. Moš ieiešu jūrā, ta jā.

.

.

.

Vakara cope uz pludu nav tā piemērotākā, tur līņu nav.
Ja grib ko noķer tad uz grunteni, fideri.

Pagājušajā nedēļā neatceros kādā kontekstā izteicos visai augstprātīgi: pazīstu ezeru, eju konkrētā laikā, līdzi ņemu vien trīs mānekļus – bla, bla, blā. Un tiku sodīts. Sestdien iegāju meža ezerā, uzskatīdams, ka to zinu kā savu kabatu, un kapitāli aplauzos – trīs rūpīgas darba stundas, bet neizjutu pat copīti. Sadusmojos un vakarā jau copēju Jonijas jūrā.

Braucot projām, kopā ar gludekli izslēdzu arī copes lietas :DDD (joks, protams – nav ne jausmas, kas notika).

Apmetos Grieķijā, Korfu salā. Pabūts arī Albānijā, Paxos un Antipaxo salās. Skaistas vietas redzētas, lai gan ne visur izdevās pacopēt.

Bet nu – par copi.

Korfu.
Startēju, protams, mikrodžiga tehnikā. Kad biju vietējām zivīm nobarojis pāris Keitech gumiju paciņas un tā arī neticis pie loma, metu mieru džigam un pārgāju uz pludiņu.

Cope kļuva daudz interesantāka – nekad nevarēja zināt, kas būs galā. Zivju izmērs – niecīgs. Alternatīvu trūkuma dēļ ķēru uz jēlas garneles gabaliņiem. Turpat pie mola.
Darbināti vobleri un mazie dzelži, bez rezultāta. ( nebiju diži rūpīgs)

zaraza [9:15]: 01.06. atklāju zandartu Ventā. Bija interesants formāts, es ķēru klasiskā džiga tehnikā, kolēģis ar live, gala rezultātā zivju skaits vienāds, tik lielākā zivs tomēr bija uz live. Kopumā laivā pabija pie 20 zivīm, lielākā mazliet virs 60cm, vidēji 49-55 + daži sīkie. No atklājumiem - priekš sevis beidzot izdevās pašam notestēt izslavēto ukraiņu zandartu mānekli "slēpi" (лыжа) un tiešām tas sevi lieliski parādīja, līdz netika norauts un nācās pāriet uz ierastākām džiga gumijām :)
Bildes manā Facebook un Tiktok.Kā tas jaunais brīnums darbojas un jāspēlē?

esco, 3.jūnijs 2025, 10:41

Es animēju kā standarta stop&go soļus vai arī "podkidus" ar kātu uz augšu un visādu "piedricelēšanu". Ražotāja Prof Montazh mājas var paskatīties video, tur viņi ar tādiem paīsiem soļiem strādā.
Cik sapratu dabā, tad mānekļa fiška ir tajā, ka nu ļoti provocējoši tas mazais mandulas posms kustas augšā-lejā pie rāvieniem, vicinot "asti" un izved zandartu. Atkal pauzē tā sliede nolaižas plakaniski uz grunts un tas kustīgais EVA posmiņš paliek plivinoties vai lēni grimt uz leju. copes gan puazē, gan kustībā bija. Nu un, protams, pašreizējā samērā duļķainā ūdenī daudz ko dod stiprs UV krāsa gan ķermenim, gan astei.
Nu interesants brīnums, es viņam stipri noticēju, redzēs kā ies tālāk...
No plusiem vēl jāmin, ka lido ļoti labi, azimest var kosmosā. No mīnusiem, nu tāpat kā mandulai, ļoti mīl ielīst zacepā, svešā vietā noraut viegli... NU ko var gribēt, kopumā 4 āķu smailes sanāk...

zaraza [3.jūn]: 01.06. atklāju zandartu Ventā. Bija interesants formāts, es ķēru klasiskā džiga tehnikā, kolēģis ar live, gala rezultātā zivju skaits vienāds, tik lielākā zivs tomēr bija uz live. Kopumā laivā pabija pie 20 zivīm, lielākā mazliet virs 60cm, vidēji 49-55 + daži sīkie. No atklājumiem - priekš sevis beidzot izdevās pašam notestēt izslavēto ukraiņu zandartu mānekli "slēpi" (лыжа) un tiešām tas sevi lieliski parādīja, līdz netika norauts un nācās pāriet uz ierastākām džiga gumijām :)
Bildes manā Facebook un Tiktok.

Kā tas jaunais brīnums darbojas un jāspēlē?

01.06. atklāju zandartu Ventā. Bija interesants formāts, es ķēru klasiskā džiga tehnikā, kolēģis ar live, gala rezultātā zivju skaits vienāds, tik lielākā zivs tomēr bija uz live. Kopumā laivā pabija pie 20 zivīm, lielākā mazliet virs 60cm, vidēji 49-55 + daži sīkie. No atklājumiem - priekš sevis beidzot izdevās pašam notestēt izslavēto ukraiņu zandartu mānekli "slēpi" (лыжа) un tiešām tas sevi lieliski parādīja, līdz netika norauts un nācās pāriet uz ierastākām džiga gumijām :)
Bildes manā Facebook un Tiktok.

RaimisD [30.mai]: Interesants stāsts un cmukas biudes :)
Apsveicu ar labu lomu.

Paldies. Kā kuru dieniņu. Piemēram šorīt asaris labi copēja uz dzīvo zivtiņu. Asaris nārsto, pieņi tecēja. Un mazajām vēja zivtiņām arī ikriņu. Vispār asari man te grūti piemānīt. Ezers kā bļoda. Apakšā dūņas.

Interesants stāsts un cmukas biudes :)
Apsveicu ar labu lomu.

Jau kādas divas nedēļas esmu uzkāpis uz līņa. Šorīt beidzot sagaidīju pirmos īstos burbulīšus. Maija sākumā ezers vēl klusēja, citīgi staigājot un mazliet iebarojot gandrīz katru dienu gāju un tupēju uz līni. Pēc pirmajām klusajām dienām, sāka sūkātāji parādīties. Klusi. Ierijot nakstārpu, kāds ik pa laikam, mani uzturēja tonusā un neļāva doties prom. Viendien viens, tad trīs. Tad atkal nekā. Tikai dažas tukšās copītes, vai kāds zemmērs nereti iekāroja lielo slieku. Šogad labs izmērs pirmajiem, tādi ap kilogramu un virs. Sāku likt divus nakstārpus, lai beidzot varētu to lielo sagaidīt. Bija arī draugs atbraucis. Mājiņu uzcēlis, darbu nomainījis, gadi pagājuši, laiks atkal copēt doties kopā. Čoms līņus vēl nebija ķēris. Atbrauca svēdien pa dienu. Paēdam baraviku zupu, izrādu savu ēdenes dārzu, un ejam uz ezeru un lecam laivā. Kamēr iebaroju līnim barību, šis jau uz rotiņa pirmajā metienā izvelk asarīti. Es tik nosmīnu pie sevis. Paspiningojam. Mainam mānekļus, bet plēsēji klusē. Apspiningojam krastus un pēc pāris h jau sēžam uz laipas un vērojam pludiņus. Tākā viņš līni nav vilcis, tad gaisā jūtama īpaša gribēšana pēc tā. Man ap astoņiem vakarā sākas cope. Tad viens noraujas. Tad uzcopē. Tad izvelku vienu. Un pludiņi mums blakus, bet šim nekā. Beidzot šim jau pustumsiņā izkustas pludiņš. Beidzot arī draugam ir. Zivs pie laipas noraujas, atsienas āķis. Neko darīt, dzīve turpinās. Tajā vakarā viņš tā arī neizvilka. Pirms gulētiešanas ejam meklēt lielos naktstārpus, arī to viņš dara pirmo reiz. Kā tur ir? Sliekām nav ne acu, ne ausu, bet no lukturīša gaismas aizmūk, un ja neaizmūk, tad liecoties pakaļ, pat ceļgalam nokrakšķot, sliekas ir prom. Jau pirms pl. 4 esam ezerā. Ārā migla, migla. Man 4.20 piesakās līņa kungs. Tad laika gaitā vēl divas copes, piecērtu labi, sajūtu līņus, bet šie aizmūk. Čoms jau sāk snauduļot un šim nekā. Protams, tiklīdz viņš aiziet pastaigāties, tā viņam pludiņš aiziet jūriņā. Piecērtu un ir. Saucu, lai nāk vilkt ārā. Tā nu viņš tika pie pirmā sava līņa. Ar otro copi bij tas pats. Pēc snauduļošanas un pastaigas šim pludiņš atkal pazūd. Šoreiz paņēma līdaka tos nakstārpus. Nokoda āķi un atstāja manu čomu tukšā. Iespaidi priekš pirmās līņu copes šim gana. Man gan ne. Nākamajā rītā es atkal klāt. Domāju, ka sabarots būs labi un copīte tik tagad sāksies, nekā, klusums.
Nu tad beidzot šorīt tie ilgi gaidītie burbulīši. Līnis sāk aktīvāk tusēt. Un rīta copē tieku pie diviem skaistiem līņiem. Viens no viņiem šogad lielākais. Paldies ezeram un dabai. Visi tie skaistie saulesrieti, lieti, miglas un pirmās karstās dienas,paver skaistu skatu nākotnē. Būs arī trofejnieks. Gan jau izšaus, kur ta liksies.

Varkaļu ostā vakar pierezervēju laivu - šodien atbraucu sorey laivu nav

Radās sajūta, ka līdaka nerij, bet tikai baksta. Tas būtu normāli, ja viņa aizstāvētu nārsta ligzdu, bet ne maija vidū un ne dziļumā. Ko viņa vispār tur dara? Nelielie mailes bariņi tusē gar zāļu malu, nu maksimums – dziļuma virspusē, bet ņēmieni bija pie grunts.
Reizēm šķiet, ka zini ezeru un līdakas uzvedību kā tādu, bet tādos brīžos saproti, ka nesūda tu nezini. Katra cope, jaunas atziņas.