Vakarā ar biju ezerā, no darba tiku vaļā salīdzinoši vēlu un atbraucot mājās vēl backlog tīrīju.
Par copi - braucot iekšā pirmajā spotā kur vēlējos veltīt 15min vairākas laivas, nekas griežos uz malu uz nākamo spotu, bet tur jau MT9 uguņo un jau ticis pie labām līdakām, bet Dairim vena, nekas īsa saruna un ņemot vērā, ka man nepatīk rīvēties paskatos apkārt un dodos kur sest./svēt. nebiju copējis, bet arī pa vidu kur dienu iepriekš MT9 bija mammas pievarējis, otrs iemesls - šai galā ūdens palicis dzidrāks un gribējās uzmest aci vietai, kur 1.06 pasēju OS555 raganu, kā arī man pašam tur zīmīgi punktiņi.
Nostājos, iemetu divus peldošos enkurus un aiziet, uzmetu paris metienus ar raganu un nospriežu, ka nē gribu pa savam un uzlieku savu Babītes "verņaku" no wolfcreak 24cm garumā un še tev kādā trešajā metienā pie laivas nogriežas prāva ap 80cm līdaka, nekas maucam tālāk, metiens starp retākām lēpenēm un ir, ieblieza labi, bet jau pēc pirmajām sekundēm skaidrs nekāda trofeja nebūs un ātri vien pie borta ap 70cm līdaka, viens āķis lūpā, paņemu garās spailes un ātri neceļot no ūdens atbrīvoju, pēc laiciņa pamainu mānekļus uzlieku westin, tad ātri pāreju uz biku spožāku WC 25cm asara krāsojumā ar gliteri un ņemot vērā, ka esmu seklākā vietā vai precīzāk aizaugušā, vadu drusku augstāk mānekli un mānekli labi var redzēt un še tev tur aiz viņa parādās smuks siluets - uzrauju, iepauzēju, uzvelku , bet līdaka tikai lēni atdarina mānekļa ātrumu un seko gandrīz līdz laivai, kādus 2m pirms laivas palien dziļāk un mani gājieni kā uz muskija līdakām nepalīdz, bet eksemplārs bija ar ap 80+cm, nekas maucam tālāk, pēc laika viena uzgrabina, bet piecirtiens pa tukšo.
Tas viss bija pirmajās ~30min, pēc tam līdz gandrīz desmitiem vakarā viens slābens uzsitiens uz 17cm džerka.
Jāprasa MT9 kur svecīte jānoliek, tik slābens Jūnija sākums man nav sanācis gadus astoņus, deviņus, spriežot pēc bildēm un pierakstiem.
Nekas nākamajā copē liksim jaunu bildi iekšā, tiekas pie ūdeņiem un ne asakas citiem!
P.S> apsveicu MT9 ar labu vakara copi.
Piebildei, tik redzēju kā MT cilā un cilā to sačoku, interesanti būs rezultāti viņam ar pārinieku.
Krodzinieks, 10.jūnijs 2025, 20:37
Tā kā vakar biju ezerā no paša rīta un šodien arī vēl brīva diena, nolēmu, ka vēlreiz ieskriešu pacopēt, jo nākamreiz uz ūdens būšu tikai pēc dienām 8-10. Nolēmu, ka vismaz šonakt labi jāizguļas tādēļ ezerā iebraucu ap 15:30. Kompāniju man sastādīja nu jau regulārais copes biedrs Dairis :) Braucot ezerā, saku Dairim, ka jāpamēģina uzreiz pa krisi seklajā ezera daļā patestēt veiksmi. Te lielu līdaku nav, bet tādas līdz 3 kg var piemānīt. Sacīts darīts un jau otrajā metienā manu mānekli kāds pakampj, bet ātri atlaiž. Copējam tālāk un ātri vien Dairis tiek pie savas līdakas, kas tuvojas tiem pašiem pieminētajiem 3 kg. Oskars nolemj neatpalikt un ātri vien apsteidz Dairi ar noķertām 2 standarta palaidnēm. Saprotam, ka zivis tur ir, bet trofeju diez vai izdosies noķert, nolemjam pavirzīties biku uz dziļākām vietām. Slīdam gar puduru malu un manam māneklim trijos metienos uzbrūk 3 līdakas. Divas es pieveicu, trešā man parādīja garu degunu. Tā kā mēs ar Dairi nemeklējam vieglākos ceļus, arī šīm līdakjām mēs pamājam ar roku un dodamies citur laimi meklēt. Tikko iemetam peldošo enkuru, manu mānekli atkal kāds grib apēst. Izrādījās knapmērs, kuru, mēģinot iecelt laivā aiz pavadas, tas pamūk un ieskaitē netiek :D Dairim šajā pat vietā paņem kāda biku brangāka dāma (ap 70+cm), bet pēc laika atstāj arī viņu ar garu degunu. Turpinājumā iebraucām Gātē gandrīz līdz lieguma robežai, bet kontaktu ar zivtelēm vairs nebija. Domājām lokācija pie vainas, atgriezāmies vecajās vietās, bet scenārijs nemainījās - kamēr vējiņš bija biku stiprāks, zivis barojās, savukārt, tuvojoties vakaram, palika rāmāks laiks un zivteles izdomāja palikt bez vakariņām :) Lai kā arī būtu, jebkurā gadījumā šādi pavadīts laiks ir krietni pozitīvām emocijām piepildītāks, nekā sēdēšana pie datora vai filmu skatīšanās, tādēļ esmu gandarīts un gaidu ar nepacietību nākamo copes reizi. Paldies pāriniekam par kompāniju un kārtējo palīdzību gan ar uztveramo tīkliņu, gan Oskara un zivteļu foto iemūžināšanu! Kas attiecas uz rezultātiem, tad trofeju nebija, bet šo to laivā iemānījām - Dairim 1 smukule 75 cm gara, teksta autoram 4 razbainieces 60, 70, 71, 87 cm garumā. Visiem piečuki, tiekamies ezerā! ;)
RaimisD [Vakar]: Krodzinieks [20:34]: ja jau viņš vēl ticībā, tad pamēģināšu vēl.Man arī bieži vien copēs ir gadījies — “Ai, nu vēl 15 minūtes” vai “vēl viens metiens...”, un ir! Patīkams bonuss tukšā dienā.
Būtu labi zināt, kad ir tās “+15 minūtes” un tie atlikušies darba 10 %, kad būs tas 100+1%, kas nesīs augļus. :)
… un bieži, tās 15min pārtop par kārtējām pāris stundām. :D
Līdakas skaistules !
Balva par smago darbu.
Vairums cilvēku pamet iesākto pie 90% padarītā, atliek tik tie 10% līdz var izbaudīt darba augļus.
Tu ej līdz galam, neskatoties uz tukšajām dienām un gūsti rezultātu. Visu cieņu.
Bildes riktīgi labas.
RaimisD, 10.jūnijs 2025, 19:09
Liels paldies par labiem vārdiem, patīkami lasīt :) Tiešām pāris pēdējās copes nebija vieglas, bet plinti krūmos nemetu, rezultātā tiku apbalvots gan ar pirmo mūžā samu, gan divām glītām zaļvārcēm :)
Krodzinieks [Vakar]: ja jau viņš vēl ticībā, tad pamēģināšu vēl.
Man arī bieži vien copēs ir gadījies — “Ai, nu vēl 15 minūtes” vai “vēl viens metiens...”, un ir! Patīkams bonuss tukšā dienā.
Būtu labi zināt, kad ir tās “+15 minūtes” un tie atlikušies darba 10 %, kad būs tas 100+1%, kas nesīs augļus. :)
Krodzinieks [Vakar]: 10. Jūnijs
Nodomāju, man tās rīta copes nekad nav padevušās, braukšu uz pēcpusdienu. Ezerā iebraucu ~13:30, laikam šeit nestrādā, kas pirmais ierodas uz vakara copi, pirmais dzer šampi. Izbraukāju kādas 4 reizes, spuņciems- sarkanie jumti, turpu- šurpu, klusums. ~18:00 domāju, jāmet miers, vējš arī nepatīkams. Braucot atpakaļ ieraudzīju vienu pazīstamu jaku ar dzeltenu cepurīti, nodomāju, vai tas nav MT, nu lab, ja jau viņš vēl ticībā, tad pamēģināšu vēl. Te nu bija, nokoda asti, pēc 3 metieniem nokoda arī otru. :D rezerves asti tieši par nelaimi nepaņēmu līdzi, ņēmu sarkanu Strike pro miura mouse, to baksta, baksta, līdz beidzot paņem, 77cm. Vismaz braucu ar smaidu mājās.
Piebildei, tik redzēju kā MT cilā un cilā to sačoku, interesanti būs rezultāti viņam ar pārinieku.
10. Jūnijs
Nodomāju, man tās rīta copes nekad nav padevušās, braukšu uz pēcpusdienu. Ezerā iebraucu ~13:30, laikam šeit nestrādā, kas pirmais ierodas uz vakara copi, pirmais dzer šampi. Izbraukāju kādas 4 reizes, spuņciems- sarkanie jumti, turpu- šurpu, klusums. ~18:00 domāju, jāmet miers, vējš arī nepatīkams. Braucot atpakaļ ieraudzīju vienu pazīstamu jaku ar dzeltenu cepurīti, nodomāju, vai tas nav MT, nu lab, ja jau viņš vēl ticībā, tad pamēģināšu vēl. Te nu bija, nokoda asti, pēc 3 metieniem nokoda arī otru. :D rezerves asti tieši par nelaimi nepaņēmu līdzi, ņēmu sarkanu Strike pro miura mouse, to baksta, baksta, līdz beidzot paņem, 77cm. Vismaz braucu ar smaidu mājās.
RaimisD [Vakar]: Vairums cilvēku pamet iesākto pie 90% padarītā, atliek tik tie 10% līdz var izbaudīt darba augļus.
Tu ej līdz galam.......
Šajā kontekstā.
Jāatzīst, ka Babīte nav viegls ezers – tur drēbe jāzina. Pazīstu čaļus, kas Babītē entās reizes pēc kārtas ir palikuši tukšā.
Un, atmetuši ar roku – labāk aizbrauc uz Juglu, Ķīsi vai Baltiņu, lai tikai ar tām zālēm nav tik traki jācīnās.
MT gadījumā ir Rihtera izglābšanās efekts.
Viņš zina, kur, kad un uz ko ķert, un zina, ka būs – tas ir tikai laika jautājums. A Oskaram laika un pacietības pietiek. ;)
Ja kāds gadījumā ir aizmirsis par šo skarbo zinātnieka eksperimentu,
atgādināšu, par ko ir runa.
Kurta Rihtera eksperiments ar žurkām bija psiholoģisks pētījums, kurā viņš pētīja izmisuma un cerības ietekmi uz izdzīvošanu.
Eksperimenta būtība īsumā:
Rihters ielika žurkas ūdenī, lai redzētu, cik ilgi tās spēs peldēt.
– Bez palīdzības žurkas parasti peldēja tikai pāris minūtes, līdz padevās un noslīka.
– Taču, ja pirms noslīkšanas tās tika izglābtas un izžāvētas, tad, ieliktas ūdenī atkārtoti, tās peldēja vairākas stundas – pat līdz 60 stundām.
Secinājums: cerība, ka glābšana ir iespējama, būtiski palielina izturību un vēlmi cīnīties.
Eksperiments tiek bieži interpretēts kā ilustrācija tam, cik spēcīga ir cerība un psiholoģiskais stāvoklis izdzīvošanas situācijās.
MI formulējums.
MT9 [9.jūn]: Sinoptiķi piekrastes rajonos sola pēcpusdienā vēja brāzmas līdz 20 m/s, Oskars, kā ierasts, plāno copi :D Stiprā vējā reti, bet, tomēr, Babīte mēdz būt dāsna. Tiek iegādāti jauni, krāsaini gardumi līdakmeitenēm un atpūta var sākties :) Ierodoties no rīta Dūšēļu bāzē, nekas neliecināja, ka būs stiprs vējš. Lietus gan naktī bija labi nolijis un izskatījās, ka kuru katru brīdi atkal līs. Iedudinu ezerā, sāku mētāt lielos mānekļus, bet kas tev deva, neskatoties uz līdakām it kā labvēlīgo laiciņu, tās baigi nestaidzās brokastot. Noveļu vainu uz duļķaino ūdeni un nolemju doties tuvāk Spuņciemam, jo zinu, ka tur ūdentiņš dzidrāks. Tā arī ir - ūdens dzidrāks, bet līdaku apetīte nemainīgi čābīga :)) Nolemju, ja reiz līdakas mani ignorē, pamēģināšu kādu asari pierunāt, bet, izrādījās, ka tie man arī negrib doties rokās. Asaru vietā uz mazo čaterīti tiek piemānīta līdaciņa vakariņām. Turpinājumā biku vēl pamētāju mazos mānekļus, bet nekas sakarīgs nav, tādēļ nolemju iet uz pilnu banku - izmantot tikai smago artilēriju, piedevām pēcpusdienā sāka tā stiprāk iepūst solītais vējiņš un nedaudz arī pamainās tā virziens. Kādu laiku klusums, tad kāda pāris kilo smaga līdaka atrādās un pat biku iekniebj māneklim sānos, bet tas arī viss. Turpinājumā spēcīgais vējš iepūš mani biezā lēpeņu audzē. Iemetu brīvākā pleķītī un jūtu, ka kāds, beidzot, vēlas man atņemt spiningu :) Kādu laiku pacīnos, un smukā razbainiece tiek uzveikta. Nevar teikt, ka šādos laikapstākļos man bija viegli uztaisīt pašiņbildi, jo laivu mētāja kā spicku, lietus lija, līdaka arī nebija baigi rāmā, tādēļ pārāk kritiski manus bilžukus, šoreiz, nevērtējiet :P Pēc kāda laika sprīža, kad mani jau izpūta cauri lēpenēm un sākās klajums, velkot mānekli pie pašas laivas, to pēdējā brīdī pakampj vēl viens krokodils. Atkal cīņa, vējš ar visu peldošo enkuru laivu strauji virza uz priekšu, savukārt brangā zaļsvārce metas zem laivas pretējā virzienā, tomēr pēc laika arī šī paleidne tiek iesmelta tīkliņā. Kā izrādījās, līdakas, laikam, dvīņu māsas, jo svars abām identisks, tikai viena par 2 cm garāka :) Turpinājumā, dreifējot uz bāzi, vēl sanāca pacīnīties ar vienu razbainieci svarā ap 4-5 kg, bet šī izrādījās veiklāka un no fotosesijas atteicās. Nu tad pie cipariem: 59 cm, 108 cm (9,5 kg), 110 cm (9,5 kg). Pārāk aktīvas man šodien zivteles netrāpījās, kaut gan izmērs priecē. Abas reizes nācās pārsiet pavadu, jo apjomīgais māneklis māsām bija pilnībā paslēpies platajās mutēs. Visiem vieglas atlikušās darba dienas un tiekamies pie dabas! ;)
Līdakas skaistules !
Balva par smago darbu.
Vairums cilvēku pamet iesākto pie 90% padarītā, atliek tik tie 10% līdz var izbaudīt darba augļus.
Tu ej līdz galam, neskatoties uz tukšajām dienām un gūsti rezultātu. Visu cieņu.
Bildes riktīgi labas.
Vakar tieši kad nomainījās vējš uz R, pacēlās spēkā un sāka līt tieši mutes atvērās vismaz mūsu laivā. pirms tam tā ne visai aktivitāte bija, varbūt ne tajā vietā copējām. un jā.. mana excel tabula rāda, ka pastāvīgs 4-6 ms (virziens nav svarīgs) ir visrezultatīvākais.
MT9 nezinu kāda tev statistika, bet man tajos stiprajos vējos nemaz tik laba nav, ...
Davis-Di, 10.jūnijs 2025, 09:47
Man arī nav nekas spīdošs - vienā no 5 reizēm izšauj, bet toties tā reize ilgi paliek atmiņā. Katru reizi, kad braucu copēt vētrā, ceru uz tiem 20% :))
bet vienmēr jau tā cerība ir, ka zivs šādā laikā būs dikti aktīva :))
MT9, 9.jūnijs 2025, 21:36
Stiprais vējš ne vienmēr ness gaidīto un tas ir tikai viens no faktoriem, bet protams daudz lielākas cerības, kā bezvēja.
MT9 nezinu kāda tev statistika, bet man tajos stiprajos vējos nemaz tik laba nav, protams bieži tas liek zivij kustēties un drusku palīst āra no zāles biezokņa, vismaz uz atklātākiem pleķiem, pleķīšiem, ja sēž zālēs, tad arī ir iespēja vieglāk viņu ieinteresēt.
Viens ko esmu novērojis, ja pēc stipriem vējiem vai vētras nākamajā dienā ir vējš ~ 7-8 un brāzmās līdz 10 m/s, tad gan līdakām ir aktivitāte, bet kā jau minēju tas ir tikai viens no faktoriem, kas iespaido rezultātu, primārais jau ir braukt copēt, jo dīvānā pie TV zivis neķeras :)
Kas par motoru? Līdz krastam tikt pietika jaudas?
kikizozo, 9.jūnijs 2025, 21:44
Minn Kota Endura MAX 55Lb + 100Ah LiFePO4 aķis. Palika ap 10%, bet dikti daudz pārvietojos. No Dūšeļiem līdz Gātei gandrīz 2 reizes un papildus bieži nācās piestūrēt, lai palīdzētu izpletnim.
Kas par motoru? Līdz krastam tikt pietika jaudas?
Atceroties iepriekšējo gadu, jāsaka, jo lielāks vējš, jo vairāk Tev gribas dotas copē. :D brangas gan!
Krodzinieks, 9.jūnijs 2025, 21:34
Viegli nav tik stiprā vējā, it sevišķi vienam, bet vienmēr jau tā cerība ir, ka zivs šādā laikā būs dikti aktīva :))
MT9 [9.jūn]: Sinoptiķi piekrastes rajonos sola pēcpusdienā vēja brāzmas līdz 20 m/s, Oskars, kā ierasts, plāno copi :D Stiprā vējā reti, bet, tomēr, Babīte mēdz būt dāsna. Tiek iegādāti jauni, krāsaini gardumi līdakmeitenēm un atpūta var sākties :) Ierodoties no rīta Dūšēļu bāzē, nekas neliecināja, ka būs stiprs vējš. Lietus gan naktī bija labi nolijis un izskatījās, ka kuru katru brīdi atkal līs. Iedudinu ezerā, sāku mētāt lielos mānekļus, bet kas tev deva, neskatoties uz līdakām it kā labvēlīgo laiciņu, tās baigi nestaidzās brokastot. Noveļu vainu uz duļķaino ūdeni un nolemju doties tuvāk Spuņciemam, jo zinu, ka tur ūdentiņš dzidrāks. Tā arī ir - ūdens dzidrāks, bet līdaku apetīte nemainīgi čābīga :)) Nolemju, ja reiz līdakas mani ignorē, pamēģināšu kādu asari pierunāt, bet, izrādījās, ka tie man arī negrib doties rokās. Asaru vietā uz mazo čaterīti tiek piemānīta līdaciņa vakariņām. Turpinājumā biku vēl pamētāju mazos mānekļus, bet nekas sakarīgs nav, tādēļ nolemju iet uz pilnu banku - izmantot tikai smago artilēriju, piedevām pēcpusdienā sāka tā stiprāk iepūst solītais vējiņš un nedaudz arī pamainās tā virziens. Kādu laiku klusums, tad kāda pāris kilo smaga līdaka atrādās un pat biku iekniebj māneklim sānos, bet tas arī viss. Turpinājumā spēcīgais vējš iepūš mani biezā lēpeņu audzē. Iemetu brīvākā pleķītī un jūtu, ka kāds, beidzot, vēlas man atņemt spiningu :) Kādu laiku pacīnos, un smukā razbainiece tiek uzveikta. Nevar teikt, ka šādos laikapstākļos man bija viegli uztaisīt pašiņbildi, jo laivu mētāja kā spicku, lietus lija, līdaka arī nebija baigi rāmā, tādēļ pārāk kritiski manus bilžukus, šoreiz, nevērtējiet :P Pēc kāda laika sprīža, kad mani jau izpūta cauri lēpenēm un sākās klajums, velkot mānekli pie pašas laivas, to pēdējā brīdī pakampj vēl viens krokodils. Atkal cīņa, vējš ar visu peldošo enkuru laivu strauji virza uz priekšu, savukārt brangā zaļsvārce metas zem laivas pretējā virzienā, tomēr pēc laika arī šī paleidne tiek iesmelta tīkliņā. Kā izrādījās, līdakas, laikam, dvīņu māsas, jo svars abām identisks, tikai viena par 2 cm garāka :) Turpinājumā, dreifējot uz bāzi, vēl sanāca pacīnīties ar vienu razbainieci svarā ap 4-5 kg, bet šī izrādījās veiklāka un no fotosesijas atteicās. Nu tad pie cipariem: 59 cm, 108 cm (9,5 kg), 110 cm (9,5 kg). Pārāk aktīvas man šodien zivteles netrāpījās, kaut gan izmērs priecē. Abas reizes nācās pārsiet pavadu, jo apjomīgais māneklis māsām bija pilnībā paslēpies platajās mutēs. Visiem vieglas atlikušās darba dienas un tiekamies pie dabas! ;)
Atceroties iepriekšējo gadu, jāsaka, jo lielāks vējš, jo vairāk Tev gribas dotas copē. :D brangas gan!
Sinoptiķi piekrastes rajonos sola pēcpusdienā vēja brāzmas līdz 20 m/s, Oskars, kā ierasts, plāno copi :D Stiprā vējā reti, bet, tomēr, Babīte mēdz būt dāsna. Tiek iegādāti jauni, krāsaini gardumi līdakmeitenēm un atpūta var sākties :) Ierodoties no rīta Dūšēļu bāzē, nekas neliecināja, ka būs stiprs vējš. Lietus gan naktī bija labi nolijis un izskatījās, ka kuru katru brīdi atkal līs. Iedudinu ezerā, sāku mētāt lielos mānekļus, bet kas tev deva, neskatoties uz līdakām it kā labvēlīgo laiciņu, tās baigi nestaidzās brokastot. Noveļu vainu uz duļķaino ūdeni un nolemju doties tuvāk Spuņciemam, jo zinu, ka tur ūdentiņš dzidrāks. Tā arī ir - ūdens dzidrāks, bet līdaku apetīte nemainīgi čābīga :)) Nolemju, ja reiz līdakas mani ignorē, pamēģināšu kādu asari pierunāt, bet, izrādījās, ka tie man arī negrib doties rokās. Asaru vietā uz mazo čaterīti tiek piemānīta līdaciņa vakariņām. Turpinājumā biku vēl pamētāju mazos mānekļus, bet nekas sakarīgs nav, tādēļ nolemju iet uz pilnu banku - izmantot tikai smago artilēriju, piedevām pēcpusdienā sāka tā stiprāk iepūst solītais vējiņš un nedaudz arī pamainās tā virziens. Kādu laiku klusums, tad kāda pāris kilo smaga līdaka atrādās un pat biku iekniebj māneklim sānos, bet tas arī viss. Turpinājumā spēcīgais vējš iepūš mani biezā lēpeņu audzē. Iemetu brīvākā pleķītī un jūtu, ka kāds, beidzot, vēlas man atņemt spiningu :) Kādu laiku pacīnos, un smukā razbainiece tiek uzveikta. Nevar teikt, ka šādos laikapstākļos man bija viegli uztaisīt pašiņbildi, jo laivu mētāja kā spicku, lietus lija, līdaka arī nebija baigi rāmā, tādēļ pārāk kritiski manus bilžukus, šoreiz, nevērtējiet :P Pēc kāda laika sprīža, kad mani jau izpūta cauri lēpenēm un sākās klajums, velkot mānekli pie pašas laivas, to pēdējā brīdī pakampj vēl viens krokodils. Atkal cīņa, vējš ar visu peldošo enkuru laivu strauji virza uz priekšu, savukārt brangā zaļsvārce metas zem laivas pretējā virzienā, tomēr pēc laika arī šī paleidne tiek iesmelta tīkliņā. Kā izrādījās, līdakas, laikam, dvīņu māsas, jo svars abām identisks, tikai viena par 2 cm garāka :) Turpinājumā, dreifējot uz bāzi, vēl sanāca pacīnīties ar vienu razbainieci svarā ap 4-5 kg, bet šī izrādījās veiklāka un no fotosesijas atteicās. Nu tad pie cipariem: 59 cm, 108 cm (9,5 kg), 110 cm (9,5 kg). Pārāk aktīvas man šodien zivteles netrāpījās, kaut gan izmērs priecē. Abas reizes nācās pārsiet pavadu, jo apjomīgais māneklis māsām bija pilnībā paslēpies platajās mutēs. Visiem vieglas atlikušās darba dienas un tiekamies pie dabas! ;)
šodien 7.00 - 14.30 uz diviem 7 zivis laivā, lielākās 66 un 71. pašas lielākās nesanāca norealizēt, uz aci un 70+ un 90+. bik nokļūdījāmies ar vietas izvēli sākumā un pazaudējām laiku, atradām zivi ap 13, bet tad jau bija uz krastu jātaisās.
Davis-Di
8m
