
Vimbas ir, bet ķeras nav.
Vakardienas skolots, cēlos pirms plkst.4. Ar to piecelšanos gan gāja grūti, jo apziņa negribēja pieslēgties. Pirmais ko sapratu bija... nu kas te jop... pīkst... aaa... mans telefons... kādēļ jāceļas... pļac... uz darbu... nē... aaa... cope, vimbas... tas līdzēja :DDD Šoreiz viss daudz maz jau sariktēts, tādēļ tikai jāuzvāra tēja un pa mašīnām. Šodien arī komanjons (ne) līdzi. Vienā vīlē esam uz vietas. Kamēr saridāju kātus, tikām jau gaišs kā dienā, bet tikai nedaudz pāri pieciem. Kompanjonam, kā miesās vārgākam, tika mačiņš, ar jauno gaumīgo auklu - rozīgs ar melnu. Salmo specialist feeder. :DDD stilīgi:DDDD. Sametu barību. Kompanjons pirmo reizi tur rokās pludiņmakšķeri ar spoli. Jau iepriekš biju noskaņojies, ka diezgan čakarīga diena būs, kamēr visu apstāstīs un parādīs.... bet nekā... Laikam spiningošanas skola devusi savu, tādēļ atvēziens pāri plecam un pluds aizlido aš pretējā krasta zālē. Nepaspēju ieriktēties, kā kompanjons izstūķē izvilkts mazu plicīti. Tad zemmēra vimbiņu, tad raudu. Steidzos iedzīt nokavēto... bet tā arī neizdodas. Palieku iepakaļ par 2 vimbām un par kādām 3 vai četrām raudām.
Šodien vējelis zaglīgi velk no no pretējās puses... laikam sinoptiķiem bija taisnība... griež uz Ziemeļaustreni... žēl... tas arī jūtams copēs... zivis kļuvušas tik cimperlīgas kā bagātu vecāku jaunkundzes. Arī vēsums iezogas aiz copes jakas krāgas... Gaidu sauli pārlienam pār krasta koku galiem... taču laikam nevajadzēja tik ļoti gaidīt. Kā parādījās saule, tā parādījās vīķes un citas zivis vienkārši kaut kur pazuda.
Vēl mēra līdaciņa tuvējā braslā uztaisīja trādirīdi pa trīs-četri lāgi visā augumā atrādoties un tā arī laikam nespējot sadzenāt sev brokastu tiesu... kravājamies prom... un labi vien ir, jo līdz ar sauli atbraukušo urālzēnu pluksti skaisti līgojas man garām uz iebaroto robu. Neba velti nāca lūkot, vai kaut kas ir noķerts. Demonstratīvi atlaižu vaļā 200 gramīgās raudas un vairākas vimbas. Vīri nolūko procesu greizu aci... un neiztur... vi ujezžājeķe? un nostājas pie iebarotā pleķa :DDD Lai jau tiek... Tāpat, kamēr neapraus kādu āķi, tikmēr nesapratīs, ka tās copes (u meņa uže tri konkretnije pokļovki), kas pretī vietai, kur stāvēju, ir nekas cits, kā pamatīgs zāļu kušķis:))
Ne asakas arī jums!
Vakardienas skolots, cēlos pirms plkst.4. Ar to piecelšanos gan gāja grūti, jo apziņa negribēja pieslēgties. Pirmais ko sapratu bija... nu kas te jop... pīkst... aaa... mans telefons... kādēļ jāceļas... pļac... uz darbu... nē... aaa... cope, vimbas... tas līdzēja :DDD Šoreiz viss daudz maz jau sariktēts, tādēļ tikai jāuzvāra tēja un pa mašīnām. Šodien arī komanjons (ne) līdzi. Vienā vīlē esam uz vietas. Kamēr saridāju kātus, tikām jau gaišs kā dienā, bet tikai nedaudz pāri pieciem. Kompanjonam, kā miesās vārgākam, tika mačiņš, ar jauno gaumīgo auklu - rozīgs ar melnu. Salmo specialist feeder. :DDD stilīgi:DDDD. Sametu barību. Kompanjons pirmo reizi tur rokās pludiņmakšķeri ar spoli. Jau iepriekš biju noskaņojies, ka diezgan čakarīga diena būs, kamēr visu apstāstīs un parādīs.... bet nekā... Laikam spiningošanas skola devusi savu, tādēļ atvēziens pāri plecam un pluds aizlido aš pretējā krasta zālē. Nepaspēju ieriktēties, kā kompanjons izstūķē izvilkts mazu plicīti. Tad zemmēra vimbiņu, tad raudu. Steidzos iedzīt nokavēto... bet tā arī neizdodas. Palieku iepakaļ par 2 vimbām un par kādām 3 vai četrām raudām.
Šodien vējelis zaglīgi velk no no pretējās puses... laikam sinoptiķiem bija taisnība... griež uz Ziemeļaustreni... žēl... tas arī jūtams copēs... zivis kļuvušas tik cimperlīgas kā bagātu vecāku jaunkundzes. Arī vēsums iezogas aiz copes jakas krāgas... Gaidu sauli pārlienam pār krasta koku galiem... taču laikam nevajadzēja tik ļoti gaidīt. Kā parādījās saule, tā parādījās vīķes un citas zivis vienkārši kaut kur pazuda.
Vēl mēra līdaciņa tuvējā braslā uztaisīja trādirīdi pa trīs-četri lāgi visā augumā atrādoties un tā arī laikam nespējot sadzenāt sev brokastu tiesu... kravājamies prom... un labi vien ir, jo līdz ar sauli atbraukušo urālzēnu pluksti skaisti līgojas man garām uz iebaroto robu. Neba velti nāca lūkot, vai kaut kas ir noķerts. Demonstratīvi atlaižu vaļā 200 gramīgās raudas un vairākas vimbas. Vīri nolūko procesu greizu aci... un neiztur... vi ujezžājeķe? un nostājas pie iebarotā pleķa :DDD Lai jau tiek... Tāpat, kamēr neapraus kādu āķi, tikmēr nesapratīs, ka tās copes (u meņa uže tri konkretnije pokļovki), kas pretī vietai, kur stāvēju, ir nekas cits, kā pamatīgs zāļu kušķis:))
Ne asakas arī jums!