šodien gaujā tika nopietni skoloti zemmēri skaitā padsmit,tik viena 1.7kg vakariņām:)
līmenis zems pērkons visu laiku riņķī ducināja,bet lietu nesagaidīju,tik pāris piles.Pīļveidīgais ar par čomu uzmetās -kādus trīs līkumus laivai blakus kā pielīmēts tusēja.
Līmenis paaugsts, virs vasaras zem metra bet ar tīrību viss ok. Brauc, būs labi, kad līmenis augšā zivis labāk kustās.
kas var pateikt cik tīrs ūdens tagad ventā? rit domaju aizlaist uz skrundas pusi. :)
mlg2
pats vien biju vainīgs, ka pavadas neuzliku, bet nekas, nākošreiz :) :)
zivnieks
nu tā smukā līdaka varēja vilkt kā min.vairāk par 2kg uz galvošanu,žēl ka nepaspēju iesmelt,tā kaste nu galīgi nevietā bij:((
p.s LIELS Paldies Griezeejam par ieteikto spiņa kātiņu,nu laaaabs
sienaazis
es ar gribu no rīta, jo domāju, ka būtu labāk nekā vakarā, bet nekur netieku no rītiem!!!! a gribās :(((((
es nav bijis kopš svētdienas, redzēs, rīt no agra rīta jāaizšauj.
Vakar pēc darba, štuks - jābrauc zanderos, re ku šeku piebiedrojās mlg2, nu neko - maucam!!! Tiekam līdz spotam, kur maile jāķer, bet ar to lielas problēmas - praktiski nav, bet ja ir tad izmērs tāds galīgi ne pa knapo :)) bet ko darīt, jāņem tāda kāda ir!!! Nomocamies un maucam tālāk - pirmajā točkā tikai viens cops, kas beidzās tā arī īsti nesācies, skaidris mainam vietu - aizbraucu uz vienu vietu, kur ļoti labu laiku nav būts, bet kādreiz bija labs zanderu vietiņš. Sametu pludus, mlg2 ar vienu pludu iemauc dzīlēs, un pats sāk strādāt ar DSu! Re ku šeku mlg2 katrā metienā uz DSa dabū ārā pa ašukam, izmērs gan baigi piekliboja, bet šis dabūja pasportot :))) Pats tik tālu ar pludu aizstiepties nevarēju, tāpēc turpināju gaidīt savu zanderīti :)) un tad mlg2 pluds sāk taisīt danci, necik ilgi nebija jāgaida, kad iekš tīkliņa jau spēlējas viens dikti smuks zanderīts :)) tad skatos, ka arī mans pluds, sāk taisīt tipisko zandartu polku - nogaidu īsto mirkli un cērtu klāt - IR, kaut kas labs, nāk augšā arī kā zanderis, tikmēr jau mlg2 ir piesteidzies ar tīkliņu, un tad virs ūdens parādās smukas fišiņas siluets, un tad tā pēkšņi, pārdesmit centimetrus pirms nokļūšanas iekš tīkliņa, tas siluets taisa baigo sveci un tinkš un aukla pārkosta - pļac, līdaka, un galvenais dikti smuka līdaka bija, bet nu jā mazliet piesaucu mātes, bet cope turpinās!!! Mainam vietu!!! sametam pludus, un mlg2 atkal ķeras pie DSa, nepaiet ne cik ilgi un šis jau sauc pēc tīkliņa, un tad tīkliņā ieveļas skaists trofejas cienīgs ašuks - baigs eksemplārs!!! A es turpinu sēdēt bez copes :))) un tad jau taisamies braukt uz māju pusi, bet skatos ka pluds sāk staigāt, nogaidu, IR, mēra zanderīts laivā, apskatos uz otru pludu tur arī cops aizgājis, un atkal IR, pie tam smuks eksemplārs, tad pieteicās vēl viens zemmērs un ar to arī viss beidzās, braucam mājā! Mājā braucot pārbaudijām vēl vienu točku, mlg2 uz DSa pacēla vēl vienu zemmēru, bet ar to arī pasāciens beidzās!!!! Ne asakas!!!
Rīts pirms darba darīšanām Vidzemē - upe iekš Salacas baseina, brienam, laiciņš šodien ārā lapps, 1. - 3. Mepps un Blue Fox rotiņi, mazie voblerīši, i tavo 16 asari līdz plaukstas izmēram, 5 zemmēra līdaciņas, 1 forele. Visas zivis prieku iedeva, vairāk neko nevajag, atlaistas. Normāli sirdi padurstīja līdaka, kas 2 metri no kājām ar labu plunkšķīti aizšāva garām rotiņam uz kura jau bija 100g asarīts. Pakāpos 3 m atpakaļ, iemetu, līdaka paņem, nozib sāni, aukla atslābst... No 8 līdaku copēm tomēr 1 mānekli nokoda (pavadiņa netika lietota at all). Lai jau būtu.. Miera tomēr nav, uzliku pavadiņu, voblerīti, līdaka pēc 2 metieniem paņem, redzu, ka knapmērs, pēc metra nokabinājās. Lai jau būtu :)
No 5:30 - 12:00 neviena brekša copes, bet toties asari uz maili - 480, 240, 180 gr.
Vakar vakarā biju uz Enguri, 4 stundu laikā kādas 10 zemmērnieces, aptuveni tikpat sīkie asarīši, bet tiku arī pie divām pusotrniecēm, lai cik dīvaini nebūtu vislabākā cope uz 2 gramu kapara krāsas rotiņa.
Ibio, tas MLG2 man šodien atkal DS spējas nočiepa. Ar savu jauno kātu, gan mani, gan Zivnieku kārtīgi apķēra. Te nau domāc, ķipa, apkampa, bet gan noķēra daudz vairāk :DDDDD
Biju Daugavā Plaviņu ūdenskrātuve.Vakarā viens breksēns 600gr no rīta pāris plicēni un rauda.Piedāvāts tika viss pēc kārtas taču visas tika izvilktas uz balto sorry 2 uz kukurūzu.Copes bij vājas un ļoti,ļoti retas.
šodien no rīta beidzot lielupe iedeva pirmo mēra līdaku.1mā līdaka lielupē.
Vakar Daugavā staigāju pa krastu un mēģināju zonā 3-7 metri no krasta velkot pret straumi, gar krastu dabūt zālēs sēdošās līdakas (nu ir taču viņām jābūt!). Atbraucu pie upes aptuveni pus četros. Viens džeks sēdēja uz gruntenēm un lādējās par smalkajām zālēm, nezinu kā tās sauc. Copes viņam bija retas un vājas. Sanāca ka ap to laiku Pļaviņu HES sāka laist ūdeni. Sākumā mēģināju klasiku (šūpiņi, rotiņi) tad gumijas un voblerus. Nekā. Ienāca prātā doma pamēģināt rudenim iepirkto Salmo Slider RH. Balts ar sarkanu galvu. Grimstošais (lēni). Domāju, ja arī copju nebūs, vismaz sākšu pie viņa pierast un sapratīšu ko ar viņu var izdarīt. Sāku mētāt un priecāties, kā viņš lido. Kādā desmitajā mēģinājumā pieteicās viena mazā. Pie krasta norāvās un pamāja ar asti. Domāju max 40cm. Gāju pa straumei, bet metu pret. Jo spēlēt ar mānekli izdodas aktīvāk un skaistāk velkot pret straumi. Pieteicās 55cm līdaciņa. Abas ņēma uz pauzīti. Raustīju 1,2,3 pauze vai 1,2 pavilciens, pauze. Abas līdakas sēdēja 3 metrus no krasta 1m dziļumā ūdenī esošajās garajās zālēs. Otrajai līdakai vēderā bija paliela rauda.
Šodien biju Daugavā, no rīta nekas īpašs, pa kādai copei ... bet pieķērās viens rudulis :D
un tad notika neticamais - sāka strādāt Ķeguma HES un aidā, copes bija tīri bieži, bet tramīgas - citreiz tik mierīgi paceļot zvaniņu, vai feederim uzsitot vienu reizi un viss .. bet kopumā ir tā ... 3 brekši ~ 500 g katrs, un 2 pliči :D
Hooked, ar tām straumēm Rīgas HES toč ir tā, ja trāpi uz vienmērīgu un ilgstošu (tādu uz stundām sešām)'laba cope faktiski rokā, ja ūdens raustās turp šurpu vai stāv copes ir trīsreizes švakākas.
dzhams
Lielisks stāsts! Tev grāmatas jāraksta! ;)
Vakar Daugavā pie Daugmales.
Rīts man sākās ap 4.30. Sūcu kafiju un bažīgi skatījos pa logu. Un ne velti-sāka līt.Te tev nu bija! Paskatījies ,ka Windguru neko sliktu nesola, uzvārīju katram gadījumam makaronus un izvilku atkausēt no iepriekšējās reizes pāri palikušo barību. Pie upes nonācu tikai ap 8-ņiem,a cilvēku ta nav, izņemot vienu atpūtnieku telti. Piejaucu vecajai barībai vēl nedaudz svaigo un ar fīderīti iztukšoju vairākas palielas barotavas apmēram 6m dziļumā. Pirmie divi brekša bērni ap 300 gr. pieteicās pēc stundas, tie tad arī bija mazākie, pārējie tādi 600-800. Sākumā labāk ņēma medus ūdenī vārītos makaronus, bet tad bračkas pārgāja uz gaļu-slieka + baltais. Copītes tādas diezgan tramīgas, izņemot vienu, kas uzkārās ar baigo švunku. Priecēja tas ,ka nelielā straume un līmenis palika nemainīgi līdz 14-tiem,kad ūdens sāka tecēt pretējā virzienā un copes kļuva pavisam retas. Iepriekšējā reizē straumes virziens mainījās nepārtraukti un neķērās arī nekas.
Vakardienas cope Rojas upē!
Modinātājs 05:30 - kafija - brokastis un 10 min pārdomu brīdis ar kompadri pie mašīnas: “Braukt – nebraukt???”, zeme ar debesīm sāka griezties kopā un pērkons jau auļo tuvāk un tuvāk! Kafija tomēr asinsspiedienu dzen, laivu un tās aksesuārus nomainu pret gumpeļiem, un starterim darbiņš darāms! Tikko parkings sasniegts, protams, gāziens ar pilnu jaudu do vaļā! Tur pat parkingam blakus viens copmanis atstājis norādi - asaru zvīņu čupiņa, kas dod jau pirmos majienus inventāra izvēlei!
Kamēr lietiņš kapā tikmēr pārlasu inventāru un veicu mānekļu izlasi! Upe pavisam sveša un izmēros neliela ņemot vērā norādīti, dodu priekšroku Abu Garcia UL 1,65m 0,06 aukliņai un roteru pasaulei!
Lietus mitējies un cope var sākties!
1 stundu klusuma brīdis un jau domas par makšķeres “mešanu krūmos” vai vietas maiņu, tomēr nolemjam vēl pasportot pa slapjajām takām! Uzduramies vietējam copmanim, kamēr kompadre iztaujā vietējo, es dodos nedaudz sāņus, karinu karabīnā Balzer Colonel Nr5 un krācēs iekšā!
1, 2, 3. metiens asaris 250-300g smuki izvingrinājis kātiņu un iepriecē vietējo copmani , jo cimdari atdodu viņam! Dodos atpakaļ un atkal 1,2,3. un nu mazais kātiņš ripā un jau spole dzied dziesmiņu “Vī Viī”! Kāts atduras līdz maksimālajam leņķim un tikai slīdene glābj vairākas reizes kātu! Zivs iestrēgst zālē un dod gan man, gan spolei mirkli atpūtu! Tad piedziedājums no jauna “Vī Vī” un nu jau varu zivi pacelt virs ūdens, lai izvairītos no zāļu kušķiem un sakritušajiem kokiem! Saucu kompadri palīgā, jo jūtu, ka uz mazo kātu nevaru celt tādu smagumu! Domās visu laiku šaudās fakts, ka pavadas ta nav un roteris tik maziņš : “Ka tik neaiziet, ka tik nenokož!!” Tomēr cīniņš veiksmīgs un pateicoties veiksmei - krastā 75cm zaļsvārce!
Novēlu tev piedzīvot ko līdzīgu, jo Izjūtas nemācēšu aprakstīt, bet tas bija tas kas mani ir ievilcis copē un liek celties 04:00 vai iet gulēt 6:00! Un nav jau māksla ar 2,70 kātu un 0,2 pīto izmānīt 5-7kg līdaku, bet ar šādu smalko rīku, tas bija ko vērts un atmiņu kladē ierakstāms ar trekniem burtiem! Paldies ka izlasīji un lai tev izdodas ko līdzīgu piedzīvot! ;)
p.s Bilde albūmā!
uldeens
14.08.10
