Brīvdienas sanāca pavadīt pie un ap Lejasciemu - čoms uzaicināja biš atpūsties, biš pacopēt. Beigās izrādās, ka šim tur kartupeļu talka.....pļac!!!!!!! Bet nu ko darīt, prom jau nebrauks :DDDD piektdien vakarā nožāvējām līdzpaņemtās fišiņas (ui ku labas sanāca) sestdien no rīta aizstaigājām līdz vietējai ūdenskrātuvei - sekla, samērā aizaugusi. Izvēle krita uz MAX Rap, pie reizes sanāca novērtēt Viepļa sagādāto pīto diegu, no tām gan maz saprotu, bet man patikās. paprovēju kaut ko no tviča un pirmajā metienā līdz kājām atnāca līdzi dūcītis un uztaisīja pirueti, bet nokratījās. Turpināju dauzīties ar spini, bet nekā :))))) Pārgāju uz sev tuvākām metodēm - pluds un dzīvais karūselis galā :))) ar šito jau cita runa - pieteicās divi skaisti ašuki....Nu un tad jau seko talka, līdz vakaram ar sāpošām mugurām norāvāmies vaiga sviedriem, tad bairīts, pirtiņa un pie miera. Svētdienas rītā jau agri augšā un uz tuvējo ezeriņu papeldināt karūsītes :) Kājas sāp un miegs nāk, bet atpūta caurajā koka laivā bija feina un pieteicās arī divas smukas purva māsiņas - abas 55 cm, abi pārējie kolēģi tika pie vēl četrām. Tad uz māju, iekurinājām ceplīti, ar bairīti gardām mutēm notiesājām rīta lomu un uz Rīgu... :)))
Vakar vakarā pēc lietus aizskrēju uz sevis iemīļoto Varkaļu kanālu pafīderēt.Ūdens līmenis jau ārpus visām normām,taču copēt var.Straume neliela,bet ir.Copes ļoti,ļoti švakas.Tikko pamanāmas.Vienā brīdī piecērtot liekas,ka zāļu cers galā.....taču liels bija pārsteigums,kad tas iedomātais zāļu cers sāka pumpēt!Beigu beigās tuvojoties krastam jau sapratu,ka tas ir mans personīgais brekša rekords.Braucot mājās tika iebraukts netālajā veikaliņā kur svari parādija 1,950 gr.Garums 53cm.Vēl bija pāris nerealizētas copes + viens 300gr breksēns.
sestdien ņēmu spiningu plecos un domāju paķemmēt ūdeni, kur meženes plunčājās. Eju uz vietu, bet oppaaa, Rīgas HES ceļ līmeni aukšā, īstajās vietās vairs nevar tikt. bet nu neko, jāpamēģina paburties pa svaigajiem uzpludinājumiem. 2. metiens, kur vēl iepriekšējā vakarā sausām kājām varēja iet, un tirlī bums ~60 cm līdaka galā :)
Pēc tam nekā, pamainīju vietu un aizgāju uz citurien, jo ūdens līdz oļiem. Citurienē 2 ašuki, viens uz voblerīti, otrs uz mazu gumiju. Otrs stipri ņiprāks purinājās, bet tik vien kā sarkanās spuras atrādīja. Copē gāja labi :)
Brīvdienās iemēģināšu maču tālajā distancē.
vakars babītes ezerā. 3 mēri laivā 51,53,58cm!+ 1mērs nokabinājās, +4 zemmēri amnestēti! grūti šamo bij atrast, ēstgriba arī bij pašvaka!
kola
vēstule aizskrēja!:)
Urmaas, kurā rajonā DS-tirinājāt? Man vakar Zaķusalas rajonā nekā, tikai daži asari.
Urmaas
pēdējais teikums-kā naglai pa galvu:)
nezinu kā šodien,bet vakar&aizvakar gāja labi.
jau laicīgi aizbraucu pie copes radinieka.bij biku djelas utt.pie viena nolēmām biku pacopēt.tā kā autiņā bij,itkā netīšām,iemetušies tik divi'copes rīki,DS spinītis un pīderītis,tad izvēle nebij liela.aizvakar tika labi savilkti Daugavas brekši.protams uz pīderīti!:)
vakar dublis divi.copes bij gaužām retas,bet kko jau piemānīt varēja.sēžu štukoju kas par vainu,bet tā ari gudrs nepalieku.tik nojausma tāda ka kkas ar līmeni,ceļ augšā,nav kārtībā.vai ari mainīgie laika apstākļi.manas pārdomas pārtrauc copes radinieks ar paziņojumu,ka esam uzaicināti paDeSot megapoles centrā.mums jau kā "normāliem" makšķerniekiem divreiz nav jāsaka.novācam visus loriņus,biku iekožam un aidā uz copes vietu.protams ierodoties sarunātajā vietā,mūs smaidīgs sagaida ielūguma vaininieks.nu ko,bikiņ parunājāmies salikām štrumus laivā un aidā jūrjiņā&Daugavā.pārbaudot pirmo sērīti tik pārs knapi piedūrieni.pārbraucam uz otro.ari tas pats.tik ņolemjam vēl biku uzturēties šai rajonā,jo medīga vieta esot.tā mēs tur DeSojam un uzsitam klačiņu par aprīkojumiem,par sistēmas siešanu,par to kā var dažādot spēli utt.te sajūtu klasisko zandera "piedūrienu"&tičoku,seko piecirtiens-atplaukst sejā smaids-IR.jau velkot jūtu ka laps mērs.izvelkot šamo secinam-skaistulis.protams ne svēru ne mēriju,jo nav man tādas vajadzības.vēl turpat paDeSojam,izvelkam dažus asarus un metam mieru.jo lietus ar ir klāt.krastā apspriežam vēl šo to.sarunājam ka vēl jau kādā copes reizē tiksimies,un dodamies pa mājām.:)))
rezumē-copēt ir forši,bet ķert zivis ir vēl foršāk!
:)))
Zivnieks:)
tie nebij sūti!tā bij atrakcija!:DDD
Engures ezers- no 16:00 līdz 20:00, sešas laivā, viena norāvās, un trīs ašuki ap 150g, paturēju divas siļķes ap pusotru kg, cope samērā interesanta, testēju yzuri vokerīti zaļganu ar sarkanu vēderu, labs! Iesaku noprovēt! Biju bāzē pirms Mērsraga kanāla.
Ezers Jēkapils raj.
Sebile (jerki) šodien neņēma Nomainījām pret bleķi ņēmiens jau otrajā metienā 56 cm Lidaka Metiena virziens bija turpat kur mētājām iepriekš Sebiles.
Sākās lietus un maucām krastā cope beidzās.
Man atkal ejot ārā no mājām iegāJĀS veikalā un nocopējas pāris ali, tagad smirdu pie kompa un pumpe. lenam jau promiles aug !
Sonakt daudz, daudz breksu ;) sezona sakusies!
Ja tās ir tikai meženes,tad to tur vienkārši mudž!Vakar pēc vienas zīmēšanās spriedu,ka tur bija vismaz 7-10kg.Šļakatas un atstātie viļņi aiz sevis bija tādi,kas līdzinās bebram..........Bet bebrs tas nebija noteikti.Tādi ap 2-3kg tur ka biezs.Bet ir arī tur daudz lielākas pagales.
tie monstri kas tur lēkā pa vidu ir meženes, sit sīkos, taisa virpuļus! skati ir iespaidīgi, bet ārā dabūt ir grūti!
Vakar vakarā atkal aizskrēju uz Varkaļu kanālu.Sāku copēt pēc 19.00,jo stundu nosēdēju mašīnā cerot uz to,ka lietus mitēsies.Sabaroju,un ilgi nebija jāgaida jau pirmais breksēns.Tad pēc neilga laika arī otrs.Tad vēl pāris nerealizētas skaistas copes un tas arī viss.Copes bija līdz apmēram 20.00.Pēc tam ne pieskāriena.Nosēdēju līdz 22.30.Zivteles svarā ap 400-500gr.Plēsoņas gan kā nenormālas.Varbūt kādam ir skaidri zināms,kas tie par kustoņiem?Vakar skati bija nežēlīgi skatoties plēsoņu darbos un nedarbos.Monstri tak tur dzīvo...............Zandarteļi gar krastu gramsta sīkos,bet kas ir tie,kas pa vidu dragā?
Mirtin, varbūt pat mēs aizbrauksim paskatīties, kā viņām iet, ko?
:DD
Šogad biju nolēmis vienu reizi aizbraukt uz "savu" foreļgrāvi. Domāts darīts. Mašīnu atstāju krietni tālu, lai neradītu aizdomas. Bridu caur mežu vairākus kilometrus. Jau domāju, ka būšu aizvilcies garām... kad ieraudzīju spīdam gaismu tuneļa galā.
Sastellēju spiningu, piesēju mazo griezuli un uzliku mepsiņu. Pēc iespējas klusām centos ieslīdēt upītes gravā. Protams, man tas neizdevās. Skaņa noteikti bija kā mežakuilim rakņājoties pa dubļainu eglaini. Mierināju sevi ar domu, ka noteikti aiz pirmā upītes līkuma neviena milzīgā forele to visu nedzirdēja. Uzmanīgi sāku stellēties augšup pa straumi. Biju loti pārsteigts, ka pat pēc visiem vasaras lietiem, upītē ūdens bija tik, cik vardei līdz pavēderei. Ik pa laikam ar vieglu svārsta metienu raidīju vizuli pret straumi, cerībā atrast vismaz kādu dziļāku vietiņu, kur izdarīt vismaz kādus 4 - 5 spoles apgriezienus. Nekādi nevarēju saprast, kādēļ gan pirms visām cerīgajām pacerēm vienmēr karājas kāds sausas egles zars vai krastā augošais alksnis iekāris savas vēl diezgan spilgi zaļās lapas.
Jau biju azbridis kādus līkumus 3, kad pārbaudījis vienu paceri, aizbridu līdz tai, nostājos pie koka un izdarīju metienu pa diagonāli pāri uz pretējo krastu, garām vēl vienai pacerei. Vilku rotiņu pēc iespējas tuvāk, tai garām. Pēkšņi neskaidra ēna izšāvās no paceres, paskrēja līdzi vizulim un pilnā pārliecībā, ka es esmu koka daļa, paskrēja man garām un ielīda pacerē, pie kuras es stāvēju. Reāli samulsu. Tiešām nezināju ko darīt. Kā lai izspiningo foreli sev no kāju apakšas... tā arī neizdomāju, jo katra kustība būtu to padarījusi tramīgu. Savukārt bāzt rokas ūdenī un mēģināt sačamdīt ar rokām, man likās diezgan neglīši.
Nopūtos un bridu tālāk. Pāris strauji līkumi... un ... eh skāde... pērn atrastajā cerīgajā vietā bebrs pārracis līkumu un izdzinis taisnu grāvi. Savukārt vecajā gultnē ūdens palicis tik maz, ka par zemmēra forelītei ūdens būtu knapi pāri pakaļas spurai. Brienu tālāk, vēl viens līkums un parādīsies vieta, kur "zaudēju nevainību"... un... man veicas:DDDD Upē visā garumā iegāzies bērzs, tieši tajā vietā, kur pērn noķēru sava mūža pirmo sakarīgo foreli. Neko darīt, jābrien tālāk. Diemžēl upele kļūst arvien šaurāk, šaurāka .... un.... saprotu, ka esmu nonācis paradīzē - upele tikai pusspininga platumā, straume spēcīga... apakšā oļi un daži lieli akmeņi. Diemžēl lielais mepsis palika līdaku kastē... mēģinu apmētāt cerīgās vietas ar pirmo numuru... bet nekā... reāli pa vieglu. Lēnām brienu tālāk... ūdens jau krietni pār ceļim... pēkšņi... pārsteigumā noelšos - no krasta paceres izpeld un aizkrietn pa straumi uz leju četras ... iespējams gandrīzmēra foreles... Pat nemaz tik ļoti neteidzoties... viena, otra, trešā un ar nelielu pauzīti ceturtā.... Protams, nepaguvu ne tās kārtīgi saskatīt, tik vien kā smukas ēnas pārslīd pāri gaiši oļainajam upītes dibenam... Ek ku prieks... tātad neraugoties uz bebra nedarbiem, spītējot ūdelēm vai ūdriem, kas smuki nogludinājuši pieejas nelielajai straumītei, par spīdi pilnīgi muļķajiem medniekiem, kas bija izzāģējuši ļoti garu upes posmu, lai paplašinātu pļaviņu, kurā varētu mušīt briežus... foreles vēl te mitinās... tās cīnās par savu izdzīvošanu... Noraudzījies izāģētajā postažā devos uz mašīnu... bez zivīm, bez atskaites grābiena... bet laimīgs kā sivēns dubļos... viņas tur ir... un es pat zinu, kur viņas nārstos. Varbūt pat aizbraukšu paskatīties, kā viņām iet :DDDD
Arī jums ne asakas!
sienaazis - beidz krenķēties... es tevi nemaz nepieskaitīju :DDD
mirtins
Ja laikapstākļi nepiečakarēs, tad citādiem sū... nevajadzētu rasties, pagaidām vienīgais, kas ir saskāries ar mazliet nepatīkamām lietām ir urmaas, pārējiem nekas slikts nav noticies :DDDDD
Zivnieks
30.08.10
