Valguma ezers

Es Valgumā vandījos Kosigina laikos /70 -80 gadi/ ,kad šo ezeru vaktēja no visām malām Tad tur bija brekši No rīta vannu bez problēmām Parasti braucām agri pirmdienas rītos Tas tāpēc ,ka pirmdienās inspektors brauca uz Rīgu atskaites un protokolus nodot Ar nākamo Morozu jau varēja sarunāt

Tēvam ir gadījušies līņi (visi virs kilograma) izejā no līča, bet nekad vairāk par vienu. Rīt mēģināšu vēlreiz, bet jau Mazezerā. Atceros, ka vairākus gadus atpakaļ biju liecinieks, ka izvelk 3 kilogramniekus salīdzinoši īsā laika posmā. Noteikti paziņošu, kā gājis. Tūlīt arī iešu lasīt nakteniekus. :)

Valguma ezers tīrības ziņā nav no tiem pateicīgākajiem. Vēl salīdzinoši nesen bija top13 piesārņotākajos Latvijas ezeros. Pa Sloceni no Tukuma un visa pārējā, kas pa ceļam, nāk draņķības. Bet ko padarīsi, ja nav auto, bet ezers tuvu lauku mājām? Copēt gribas. :)

2 gadus atpakaļ tieši tur arī dabūju līni(ap kg)-pretī ''Niedrām".Pēdējā laikā nav gadījies būt,Kaņierī , škiet,lielākas iespējas to līni izsēdēt
Kopš ziemā čoms savilka tārpainos pličus(tieši ''zābakā''),vispār īpaši liela vēlme copēt tur nav

Pasēdēju Zābaka līcī ar domu uz līni. Dziļums ap 2 metriem uzreiz aiz lēpēm (smuka kants). Līnim mani nodomi bija vienaldzīgi. :) Pēdējā pusstundā uz barību uznāca raudas un brekšu bērni, bet tas arī viss. Nekāda acīmredzama līņu aktivitāte (zāles nekustējās, burbuļi nenāca).

Kārtējo reizi pārliecinājos, cik feini strādāt ar vagleri - lietus līst, vējš pūš, bet man vienalga - aukla taisna, pludi stāv uz vietas.

Kā citiem? Ir kādas atsauksmes par Valgumu?

Makšķerēju Valgumā kopš 2003. gada, kad arī vispār sāku savas makšķerēšanas gaitas. Tā kā turpat blakus ir lauki, tad pavadu tur salīdzinoši daudz laika. Ņemot vērā, ka tikai periodiski esmu tur makšķerējis, nav sanācis ne īsti apgūt ezeru, ne gūt ievērības cienīgus lomus. Neskatoties uz to, ka ezers ir diezgan piesārņots (gan no Slocenes, gan makšķerniekiem), tas tomēr ir kļuvis kā savējais.

Dalāmies ar informāciju par copi, diskutējam par ezeru un tā apkārtni un makšķernieku godaprātu.

P.S Divas pēdējās brīvdienas biju ezerā ar domu ķert breksīšus un citas karpveidīgās zivis. Pārliecinājos par to, ka zivis ezerā ir, tikai jāprot tās paņemt. Svarīgākais faktors izrādījās iebarojamā ēsma. Pirmajā reizē (pie Zābaka līča) izmantoju vasaras barību, kas bija atjaukta ar rīvmaizi un augsni, taču neskatoties uz to, ka koncentrācija bija neliela, tā saldā smarža tomēr nedarbojās pilnvērtīgi. Jutu, ka zivs apakšā bija, bet ne tik lielā koncentrācijā.
Otrajās brīvdienās (Mazezers) darbojos veiksmīgāk - izmantoju saulespuķu spraukumus, kurus atjaucu ar sarkanajiem/dzeltenajiem graudiņiem (pastonači, pastinači?) un Sensas sarkano ziemas brekšu barību. Veiksmīgāka izrādījās saulespuķīte. Otrajā dienā, barojot tos pašus āliņģus, varēja just, ka zivs uzreiz atsaucās uz barību. Copes arī bija regulārākas, salīdzinot ar pirmo dienu. Ķērās breksīši līdz 350 un tādas pašas raudas. Ar 0.08 kaifs vilkt! Taču jūtams, ka pie tādas copes nepieciešams kas rupjāks, jo bija zivis, kuras praktiski uzreiz pēc copes aizpeldēja ar visu mormišku (spolei bremzīte vaļā). Darbojās sistēma arī ar pludiņu. Jūtams, ka zivis atsaucās labāk uz ļoti mazām mormiškām. Ja grasāties sēdēt uz breksīti, lielu mormeni vai āķi nav jēga likt. Tas pats princips darbojas arī vasarā.

Diemžēl ezera apkārtne ir diezgan piesārņota, par to jāpateicas mūsu kolēģiem. Pēc sevis vienmēr savācu. Pat cigarešu izsmēķus no ledus novācu. Esmu vācis arī pēc citiem makšķerniekiem, jo ir pretīgi makšķerēt vietā, kur viss ir piedrazots. Iesaku to arī citiem - neatstāt pēc sevis atkritumus un pieraut līdzi arī citus - rokas nenokritīs, ezers būs pateicīgs.