izskaidrojums tiešām varētu būt kaut kāds ķerājs.
Karpa apskrēja tam uz riņķi un tad atbrīvojās no āķa, to viņas ātri prot, ja aukla ir nostiepta un nepadodas, un tiko atbrīvojās, tā aukla lēni padevās tev un attinās!
Varbūt ne zāles, noslīkuši koki, citi ķērāji...kas tad to lai zin:)) Ko lai saka - mēģini vēlreiz!:))
Tā zemūdens pasaule nav izdibināma!:))
Boroda: jocīgi tas, ka nevilku, bet turēju pastāvīgā noslodzē, lai zivs nesajustu brīvību. Un nekādas pazīmes no zālēm ne uz āķa (palikuši 2 graudi no 5) ne uz auklas.
Tajā brīdī, kad apmetās kaut kur apkārt - zivs tjutjū, bet aukla palika. Sāki spēlēt ģitāru, pavilki - atbrīvojās... nu tā kaut kā.:)
Varbūt aptinās ap kādu čakārni?
Šorīt dīķī dabūju dažas karpiņas, bet vienu copi nesapratu. Iemetu pludiņu ar kukurūzu uz āķa dīķa vidū pie zāļu cera un pēc nepilnas minūtes to karpa pārliecinoši pavilka zem ūdens. Ņēmiens bija ātrs un smags, varēju tikai pasekot makškerauklas pazušanai zem ūdens. Pēc piecirtiena makšķeres kāts puslokā. Sāku pamazām vilkt uz krastu, bet zivs gāja savu ceļu un pēķšņi viss nostopējās, ka tas ir gadījumā, kad zivs ievelk un iepin auklu zālēs (kaut tuvumā tās nemanīju). Makšķere joprojām puslokā un lai zivi izdabūtu ārā sāku trinšķināt makšķerauklu. Te nu nesaprotamais moments: pēc minūtes, trinšķinot makšķerauklu, kas joprojām bija stingri nostiepta, nepalielinot tās noslodzi un nejūtot arī galīgi nekādus zivs rāvienus, aukla pēkšņi pilnā komplektā ar āķiem un visu pārējo kļuva brīva - ne zivs, ne zāles!
Tāds gadījums man pirmoreiz. Vai kāds zina pieņemamu izskaidrojumu šādai situācijai?
Sveiciens visiem!
Pēc Burtniekā piedzīvotā zaļā un zemā ūdens, sapratu, ka laikam šī vieta spiningotājiem un velcētājiem uz kādu laiku paliks starp slēgtajām, tāpēc atgriezos Kurzemē, kur aizpagājušajā nedēļā apguvu pirmos forelēšanas paņēmienus. Staigāju pa to pašu upīti mēģinādams to "izkost" vēl vairāk un saprast vietējo zivju tikumus un netikumus.
Tā nu 8.jūlija rītā vazājos atkal gar upītes X krastiem, mētādams rotiņu. Rezultāts viens zemmērs un pieci izgājieni, no kuriem pēc viena ķēru pie sirds - forele liela un drukna.
Tā arī bez rezultātiem noslēdzis copi devos mājā. Devu dienu atpūtas gan sev, gan zivīm un jau svētdiens rītā atkal biju pie upītes. Noskaitījis savu Ķenča lūgšanu sāku makšķerēt. Izstaigāju vairākus posmus, kuros vajadzētu būt, bet ne copes. Beidzot aizgāju līdz bedrei, kur iepriekš mani piesmēja LIELĀ. Nomētājos līks un nekā. Tomēr makšķeri krūmos nemetu un pagāju burtiski kādus metrus trīs aiz tās vietiņas, kur ūdens tik pielūžņots, ka garākais vilciens uz pusotra metra un jau trešajā metienā cope. Rezultātā 40 cm gara forele. Ar to arī copi beidzu.
ceturtdienas vakars - Lielupē pie Jelgavas ar domu uz raudām ar pludiņmakšķeri .nejauši atradu vietiņu uz acc iepatikās - iebaroju ar lietuvas Rauad Jaukas baribu - uz grubām līdz 22-00 savus 4.5 kg mēra raudas dabuju - cope fantastiska
piektdienas vakars - iepriekšeja vieta tika aižņemta -nācās meklēt citu- apsedos Vitoliņos iebaroju -bet ...raudas nevienas bet brekšēni līdz 400 gr 8 gab ))) uz grubām un gaļas tapriem ar slieku . vakarā pusē pat dabuju divus zemmera līņus plauksta izmerā - amnestēti -bet plesigie -ko tie darija )))) ja nezinātu kas tie ir - varētu padomāt kā lielupē paradijušies krokodīļi )))
sestdienas vakars - ar noskaņojumu uz plesigiem atbraucu uz Vitoliņem ar laivu. uz džigu uz vizuļiem rotiņem un velns zin ko -((((( tikai 3 copes 2 tukšā - un viena mēra 1.5 kg līdaka uz džigu no dziļuma (((( un viss -(( nobraukajos līdz pat dieviem naktī- nekāaaaa
no piekdienas uz sesdienu bijām ar džeku nosabraukuši pie viena Siguldas ezeriņa kaut ko no visa noķert, izteikta mērķa zivs nebija, iepriekš bija iebarots laukums uz karpām, bija krītiņi uz vēžiem, un doma saķert mazos un uz nakti iemest uz dzīvo.
ekspedīcija sākās ap 20:00, kad braucot caur bodi tika iepirkts alus un jau pirms 21:00 ar visām mantām bijām gala mērķī, sametām makšķeres uz karpām, sasējām krītiņos gaļu un laiks jau rādīja pāri 22:00, nu bija doma saķert sīkos, bet kas tev deva, pāris copes bez ezultāta un cope vispār apklusa. Nav dzīvā ko likt uz āķa. ne balto, ne maizi, ne mannu mazie īsti negribēja.Tad tika pieņemts lēmums uztaisīt divas gruntenes ar barotavu. un kolēģim atstājām makšķeri uz pluda.
pārcilājot krītiņus, vispār nekā, par ēsmu tika piedāvāts vistu akniņas, kunģīši un kakliņi:D kartā krītiņā pagabaliņam no katra. Tad kad radās jautājums, vai te vispār ir vēži, viens bija ieķēries no ārpuses krītiņam:D Malkojot alu, krītiņus jau pārbadījām arvien retāk:D bet mani visu laiku mocīja doma, kā var būt, ka likums pa iesācēju veiksmi nestrādā, jo piemēram man pirmā karpa uz boilu bija jāgaida 40 min:D
ikums daļēji sevi ataisnoja, austot gaismai pludiņš lēni bet pārliecinoši pārvietojās uz sānu, pēc pieciršanas un pārsteidzoši mazas pretestības 1,6 kg līņuks, tad pēc dažām minūtēm iezvanas mana gruntene, sāku vilkt, kaut kas ir:D pievelkot jau tuvāk redzu ka breksītis, un tajā brīdī iezvanās arī kolēģa gruntene šis velk un ar ir, tad bija pats 'jautrākais copes moments, jo uztveramais tīkliņš jau tikai viens:D uztverot manu zivi es šo ātri izņēmu no uztveramā un jau ķēros pie darba uztvert kolēģa veikumu, tajā pašā laikā ar vienu aci pieskatot breksīti, kas zināmā slīpumā ir dikti neapmierināts ar jaunajiem apstākļiem un sitas kā negudrs, bet viss beidzas veiksmīgi un jau apskatot abus dvīņa bračkas(abi pēc izmēra kā nomērīti) secinam ka pāri Kg katrs ir.
laiks bija jau ap 5:00 un saule sāka cepināt. un cope arī beidzās. jau ap 7:30 sākām kravāties mājup. Arī pretējā krastā bija trīs censoņi kas nakti negulēdami, centās ko piemātīt, kurš uz gruntenēm, kurš uz pluda, bet nekā, vismaz kamēr mes bijām, pretējais krasts palika pa 0.
Tada man šoreiz tā copīte:D ja man likās, ka švaka, tad kolēģa sejā bija prieks par lomu, un pavadīto laiku pie ūdens. Un jau tika zimēti plāni kad šamējais tiktu nākamreiz:D
Ačgārnais
Jūrmalā meičas cemmerēji vai kā???
Kkā nesaprotami par to davilkšanu te stāsti!!!
:DDD
Sesdien biju copēt,gāja labi.
Varēju izlamāties no visas sirds (protams uz sevi)
divas davilku līdz krastam,bet viena palika ar manu āķi lūpā,a otru kārtīgi nebīju piecirtis!
Pēc skata un cīņas,sapali!
Un protams 12 litri mellenes!! :)
Vakar Daugava pie Pļaviņām .Cope laba,bet razmērs gan švaks.Uz Rapalu viens mēra zandartiņš,pēc tam uz rotiņu viena knapi mēra līdaciņa un trīs smuki asari.Toties kaltiņus nespēju ņemt no āķa un laist vaļā,pa dienu gabali 15 pieteicās.
biju Daugavā ar pludiņmakšķeri. Lomu ieliku tārpu bundžā un devos mājās...
Cope bēdīga,daudz izkropļotu zivju,raudas ap kg pūst no iekšas nezin kapēc ezers liels skābeklis pietiek,asari raudas un foreles izmirst,redzēju pats savām acīm raudu ap kg,ar puvi uz muguras peld pie krasta ,laikam nomirt,tas viss Norvēģijā Honefosā,Steinfjordā!300 metru lielā distanc ehalote parādija trīs zivis!Kapēc ta notiek??
Trīs stundas vakarā nosēdēju upmalā.Nebiju bijis vairāk kā divas nedēļas.Rezultāts pavisam vājš,6 asari 150-200gr. un viena vimba.Ūdens līmenis zems,pat ļoti.Meženes dauzās,līdacēni uz barību klāt kā likts..Nāks tuvāk rudens-tad paretināšu tos āķu kodējus!!!!
3-7.VII biju ar ģimeni Zviedrijā un nedaudz pamakšķerējām: pludiņmakškeres, spinings. Atskaite par šo periodu.
3.VII svētdienas vakarā apmetāmies kempingā. Bija pastiprs ziemeļrietumu vējš, kurš pūta mūsu virzienā un atpūta arī kādu zivtiņu. Nomakšķerējām: ruduļus un raudas ap 200-300g, plaudi ap 400g (palaidām) un uz spini: zandartu ap 30cm (palaidām) un labu asari ap 800g. Visi šo zivju mēri un svari tikai aptuveni - uz aci vai mērot ar plaukstu platumiem.
Dažas zivis uzcepām uz ugunskura, parējās atlaidām. Katru nākamo dienu 1-2 stundu pārbaudīju ezeru no laipas ar mainīgām sekmēm. Dažreiz zivis ķērās jūtami sliktāk. Visbiežāk tur valdīja zeltainie ruduļi (100-300g.).
Pēdējā pilnajā nometnes dienā no rīta ķērās slikti. Vakarā nospriedām noīrēt motorlaivu (75 kronas par stundu) un nopirkām 2 makšķerēšanas licences.
Aizbraucām uz iepriekš noskatītām zāļainām vietām, pa ceļam velcējot, un te nu bija cope no laivas - pa 2 stundām nevienas asakas vispār! Visiem gari ģīmji. Tad jau tuvojās krēsla un nospriedām turpināt tikai velcējot. Braucām netālu no zālēm - tukšs. Sākām braukāt pa ezeru (izmēri aptuveni 1km x 10 km) dažādos virzienos un tad veiksme uzsmaidīja -
sākumā uz baltu rotiņu pieķēras neliels zemmēra standarts, bet pēc tam uz gumiju smaga "zāle", kuru vedekla atspērusies vilka līdz ūdens virsmai, kamēr ieraudzījām riktīgu zandartu - priekš mums monstru. Iedabūjām to laivā ar uztveramo tīkliņu diezgan viegli - tiešām kā zāli, laivā gan tas sāka nopietni dauzīties. Fiksēju tā aptuveno garumu ap 75 cm. Tā kā tie visiem mums bija pirmie zandarti, tad bijām priecīgi par lomu.
Nospriedām, ka copēt Zviedrijā ir vērts, bet var palikt arī tukšā. Paldies par padomiem CL biedriem : tonim, aakkim!
Dažas bildes ielikšu galerijā.
Ne asakas visiem!
Aiviekstee nobraucu ar laivu palielu gabalu,nomeetaajos shpiniiti liiks un rezultaats,absoluuta nulle.Laikam jaapieveershas citaam ziviim liidz rudenim.
Njā,jūtu līdz.Taču,lai nākošai reizei labāk sagatavotos ieteiktu tikt pie uztveramā tīkliņa.Tas var nospēlēt izšķirošo lomu tajā brīdī,kad trofejniece ir auklas galā.Cik noprotu,tad Tu strādā bez uztveramā tīkliņa.Bez sačoka nav urbšana....cik reizes ir bijis tā,ka noglaudi līdaku pie laivas un ši Tev pasaka "arrivederci"! :)
Tagad kaut kur peldas 9 ls verta lidaka.!!
Neker krenki,nakamaja copes reize bus klat :)
Wild_Carp
11.07.11
