Šodien atkal pa kāpas rajonu pablandijos.Vimba man pieriebusies,tad tagad jāsāk strādāt pie asaru meklēšanas.Ņēmu vērā mirtina ieteikumu un rītu sāku ar bleķi.Sen nebija bleķis raustīts.Īsāk sakot uz bleķi lielāku par 100gr nenoķēru.Beigās jau nenocietos un ielaidu arī smalkos rīkus....murmuli,jo likās,ka bleķis īpaši pie sirds asarēniem neiet.Beigu beigās murmulis šodien noteikti būtu bijis rezultatīvāks.Vis maz šo to salasiju uz vakaru.Lielākais tik vien kā 130gr. :( Vienam arī pīrsings palika ar vienu no manām cerīgākajām murmenēm.
So....biju atkal pamētāties pa fjordu....slikta cope,slikta....stundas laikā tikai divas copes,un divi menčuki ķešā.....Putenis gan baigais!!!
Šodien Nāves salā cope sū-īga. Večiem, mani ieskaitot, pa pāris mini asariem un viss, neņem jau nedēļu.
Paldies Bumam, mora atkal urbj kā jauna.
Zivniek!
Tavas atskaites skricelējums ,bij' tīkams manam pepiņam!Prīmā!
;)
Šodien Vilgāles ezerā cope līdz 14:00 bij ok,tik tas izmērs gauži švaks,tikai 4 nopietni asari ;)
Vakar Ventā 4 vimbas, 2 pāri pa kg!Cope vienu stundu un viss!laiks super un zivju loms tāpat!
Piemirsu...ZIVNIEKS...apsveicieni ar zanderi:) Tā turpināt...:) Lai veicās:)
Izskrēju šodien uz Lielupi..pa Valteru galu...vakar skatoties hoķi sēdēju un vīlēju bļitku...sanāca smuka..nolēmu noņemt provi dabistiskos apstākļos...zināmā sēklī..no rīta pusdeviņos ieurbu pirmo caurumu un graciozi iemērcu rokdarbnieka garadarbu...neko daudz pavicināt nepaspēju ..kā uzcirtiens...gandrīz apraudājos..jo sapratu ka tā ir līdaka..un mana bļitka ir briesmās...lēni un rūpīgi piemāniju līdz āliņģim...un apraudājos otreiz...jo līdaka bija stabila mērniece..smuki nobarojusies...a datums ta vairs naff tas...amnestēju pasakot paldies par nenosperto bļitku...gāju tālāk urbdamies un meklēdams asarus...jāteic uzreiz šodien tie nebija naski...toties bija vēl viena līdaka..tā gan zemmēra...un viens zandartiņš aptuveni 35 cm...laikam tie plēsoņi kalendāru izstudējuši ka tik droši ķerās:) Rezultātā mājās atbrauca kādi 8 pannenieki un kaķa tiesai baltās zivtiņas(pliči,raudas) ko vecais uz murmuli izmānīja...svaigs gaiss pilnas krūC...seja nosauļota...jauki pavadīta diena..ko novēlu arī citiem copesbrāļiem...un māsām:) Ne asakas:)
zivnieks-slepkavnieks...šitādus stāstus tik saulainā dienā... :))
Vai cik jauki teu gājis, Zivniek! Nu skaisti, skaisti! Raksti vēl!:)))
Zivniek, cik tev labi izdodas satracinaat tautu nedelas viduu, kad reali iespeja tikt uz ljadus tikai brivdienaas... :D
Gaidishu brivdienas ar pilnu muti siekalaam un tad meginashu sniega aatrast tavu peedu nospiedumus, lai arii sastaptos ar kaulagiimi :D
Zivniek , apsveicu ar pirmo šā gada zandartu !
zivnieks zuper!
Tev tie skilli, jau kā vecam opim, tāds ņuhs uz zanderiem, ka prieks!
atskaite, par vakar vakaru :)))
vakar darbs beidzās stipri ātrāk nekā plānots :)) proti 14:00, braucu mājās, aber ārā laiks pasakains...nagi niez, acīs jau cērtās, kā gribās uz copp...bet tajā pašā laikā kā nekā sieviešdiena un cienītā mājās būs 19:30..pēc nelielām matemātiskām darbībām sanāk, ka pāris stundas copei tomēr atlec :DD braucot mājā zvanu copes kolēģim, šamais gan notriec asaru, ka nāksies hoķi palaist garām, bet tomēr parakstās :)) ieskrienu mājās visu nometu pa malu malām, ierāpjos tērpā un aidā...kolēģim par laimi motilītis aizķēries un raitā solī dodamies uz noskatīto copes vietu (kā mirtins teiktu vietās ne tik tālās) aizejam...ideāli...neviens savu kājas galu pat virsū nav spēris...man smaids līdz ausīm un tāda paša smaida pavadīts maucu pirmos caurumus....sākumā pie paša krasta...cerību pilns lejā nogrimst murmulītis apdāvināts ar pāris sārtiem tārpeļiem :))) cops naff...meklējam....cops naff....meklējam...atrodam, tikai ķīšu mazuļus...neder...meklējam tālāk....atrodam :))) sāk ķerties ašuki, maziņi gan, bet tomēr patīkami (jūrnieciņi) pa retam piesakās arī tādi, kurus galīgi nebūtu kauns likt arī uz pannas :)) un tad...re ku šeku piesakās raudiņa...man smaids sejā paliek lielāks....skrienu krastā meklēt pudeli...atrodu...šņik šņak un trauciņš gatavs :)) tur ielaižam raudelīti un turpinam copīti...tādā garā ķerstam ašukus, un piesakās vēl viena raudelīte un viens plicītis, kas ļoti mīļi savā starpā mēģina sadalīt vietu pudelē :)) re ku šeku, jau saulīte sāk iet uz norieta pusi un man sāk mirdzēt dzirkste acīs....ir pienācis īstais laiks :)) apbruņojies ar urbi, bļitku, pudeli ar mailītēm, uztjūnētu ūdu (pēc manām domām ļoti pareizu), dodos uz lielajiem dziļumiem...pirmais caurums un raudiņa tiek nolaista uz potenciālu strike zonu :))) tālāk nourbju smuku strīpu, un tad jau ģela tehņiki :DD no kastes izvelkās noputējušās īstās bļitkas un aidā....staigāju no cauruma uz caurumu, bet ņikā, bet tajā pašā laikā ir čujs, ka jābūt, vienkārši ir!!! laika, gan vairs nav daudz, jo jau mājās jāskrien, savādāk mani nesaprastu :))) noguldu bļitku uz grunts, maza pauzīte un atkal rauju augšā, bet....tikko sākās rāviens, tas tiek smagi nostopēts...kātiņš salocās, bet tas arī bij viss :((( šamais bija uzgūlies bļitkai virsū, un āķis neieķērās....nekas....mainu caurumu, kurā jau ir klasiska skaista cope, bet atkal nekā....nonāku pie secinājuma, ka laikam mājās būtu jāpiestrādā pie āķu kvalitātes :)) īstenībā, tas, ko es gribēju panāktm, jau biju panācis...VIŅŠ tur ir!!!! paverās skats uz karodziņu...un tieši seko stojaks...sirds klopē, sviedru piles padusēs izspiežās, galva pulsē, bet ļoti klusā un mierīgā solī dodos stojaka virzienā...galvenais nesasteigt...pieeju klāt...nekas nenotiek, kad pēkšņi spolīte sāk smuki, lēnām ritēt ārā....man sejā parādās smaids (sistēma ir nostrādājusi, viņš ir paņēmis un ārā nav izspļāvis) notupstos, spolīte apstājās...īstais brīdis paņemt rokās auklu, tā arī izdaru, bet par sevi vēl nelieku manīt....atkal seko gājiens projām...PIETIEK!!! Piecērtu IRRRR!!!! IR!!! IR!!! skaisti pumpē, bet situāciju kontrolēju, uzvelku līdz āliņģim, seko skaisti pumpējieni un skrējiens atpakaļ dzelmē, bet tas arī viss, ar nākošo pievilcienu pie ledus, es viņu iemānu āliņģī, un jau sniegoto ledu rotā skaists, pasakaini skaists ZANDARTS!!! Svarā pāri pa kg ar garantiju....liekas, ka pat priek asara noritēja pār vaigu :))) ehhhh....apsēdos un vienkārši priecājos, gan par to, ka atradu, gan par to, ka sistēma nostrādāja, gan par to, ka arī izvilkt izdevās :)))) apskatījos pulkstenī....pļac....lai nenorautos pa zināmiem orgāniem, laika palicis pa visam maz....steigšus visu salasu, apmierinātības pilns pie sāniem paņemu savu šīs dienas trofeju, un raitā solītī pasaukdams kolēģi, dodos mājās....zvanu cienītai....kavēšoties :))) ideāli :)))) vēl atliek laiks lai sagatavotu pirmo šī gada miltiņos un olā apcepto fileju (Kilka, priekā :DD) atbrauca cienītā, un ar gardi pagatavotu maltīti viņu sagaidīju :)))))
Ne asakas kungi!!!!!
2nedēļu laikā 3reizes sanāca pabūt ventā, arvisām šim copes reizēm varu būt apmierināts , vakar pie praktiski necopes 12 pannas asari, nebija gan lieli lielākie varēja but uz gramiem 300 mazākie 120. kkgan veči sūdzējās par galigo bezcopes dienu, 2reizē ar 8 asari bet nedaudz lielāki, tas pie Piltenes , pati pirmā reize bija viss dāsnākā Ventspili pie laivu bāzes - 1zandarts 1,2kg un 18 asari , un tas pat nebija no rita lidz vakaram , pēcpustdienā nācās doties prom.
Shodien jau otro dienu paarliecinaajos ka ruduljiem apetiite laba.Labaakajaa caurumaa ap 50gab staaveeja pie pasha ledus,jociigi ka tajaa vietaa bija 4m dziljums.Viens lielaaks aizskreeja ar visu murmuli.Pa vidam njeema arii raudas,ja nebuutu veeja buutu pavisam ideaali.Rezultaats 3.5kg
Es vakar arī paganijos pa kāpas rajonu.Bēgot no vimbām centos meklēt asarus.Sākumā ar rupjajiem rīkiem.Daži ķīši.Sapratu,ka šodien necope.Straume praktiski 0.Skaidrs,ņēmu smalkos rīkus ar 0,08mm.Beigās noķēru čupiņu ķīšu,čupiņu asaru(lielākais tikai 130gr),1 raudiņu,1 mini zanderīti,1 mēra vimbu un 1 breksēnu bonsā ap 400gr.Uz 0,08 vilkt kaifs.Vakar bija garīgais lūgties,tad kopā ap 2kg salasijās.Lielāka daļa gan kaķim. :)
Vispār cik varēja saprast,vakar cope nekāda spožā nebija,jo veči daudz staigāja un ātri liela daļa pazuda.
Vakar Lielupe kāpas rajonā , no 9 - 12 nekas, vēl škrobe biju aizmirsis nopirkt motili un svetdienas rītā protams motili fig dabūsi. Tārpu veikals taisās tik no 10.00 , tik ilgi sēdēt mājā negribas. Izdomaju raustīšu bļitkas. Diemžēl gan asaris gan vimba par manām bļitkām pasmējās. Tautas gan bija sanacis, cik skaitīju cilvēku 70. Bratanoties t.i. elpot bencika dūmus, uzklausīt politiskos viedokļus bagātinātus ar mātes valodu, un cienāties ar dzeltenīgu dzimtenes cepumu negribējās , tapēc bratanus apgāju ar līkumu. Gribēju jau tāka uz mājaspusi bet tad atklāju ka viena kārbiņā palicis drusku pusdzīvs slieks (pirksts decembrī). Sagabināju to uz murmuļa un sāku iet urbdamies gar krastu, līdaz kādā minilīcītī pēkšņi sāka knabāt. 2 stundās iztērēju visas sliekas , bet jūrnieki 100- 200 gr (lielākais 340) uz 2 kg rokā gan. Pazaudēju mīļoto volframa murmuli, kāds dižasaris tagad peld ar spilgti sarkandzeltenu pirsingu. Jāsaka gan ka vakar ļoti no svara bija auklas resnums, 0,1 bija ok, bet 0,14 - jau stipra ignorance
Biju Lielajā Nabā sestdien no 12.00 līdz vakaram un svētdien no rīta līdz 13.00. Abas dienas faktiski viens un tas pats - lieliska iespēja trenēties copīšu realizācijai, jo asarēni uz bļitku ņēma diezgan azartiski, diemžēl izmērs piekliboja, par zupeniekiem lielāku nebija...
Lauric
10.03.11
