Metalists
13.08.14
Pats no zušiem neko nesaprotu,bet pameklējot internetā,vienīgā sakarīgā informācija-
Runājot par tradicionālām zušu ķeršanas metodēm, varu galvot, ka vismaz mūspusē amatierzvejas veidā tie tiek zvejoti ar visparastākajām gruntsmakšķerēm, ēsmai izmantojot naktstārpus, kā arī dzīvas vai nedzīvas zivtiņas – vīķes, brētliņas, reņģu gabaliņus u.c. Interesanti, ka zutis ēsmu var ņemt gan strauji, gan uz vietas lēni ierijot un pēc piecirtiena tas sāk mest astotniekus. Šādos brīžos ar zuti nevajag taisīt nekādus eksperimentus un censties to nokausēt, jo tas praktiski nav nogurdināms – labāk zuti ātrāk dabūt sauszemē un veikli iedabūt somā. Pretējā gadījumā zutis pagūs aizāķēties aiz kādas siekstas, saknes vai kā cita, un ilgi kārotais loms būs pazaudēts.
Ja jūsu izvēlētajā laikā zutis nekādi nav pierunājams uz gardām vakariņām, tad noteikti varat mēģināt to pievilināt, jo kā jau visām nakts zivīm arī šai ūdens radībai ir attīstīta oža, ko tā nereti liek lietā barības meklējumos. Pievilināšanas metodes ir pavisam vienkāršas – izvēlētajā copes vietā ūdenī var iemest akmeni, kuram galā piesieti maitas gabali, vai arī zem ūdens noenkurot pūšļus, kam izdurti caurumi tā, lai pa tiem ārā tek asinis. Mūspusē zušus parasti ķer no Dienvidu mola, Karostas kanālā, Liepājas ezerā pie Atteku un Zirgu salām, arī Bārtā, jo tur tiem ir tik patīkamā smilšainā vai akmeņainā grunts, kur šie plēsoņas veido savas mītnes – alas. Tāpat ir dzirdēts, ka šovasar zuši veiksmīgi ķerti Baltijas jūras piekrastē (Ziemupes pusē). Jāatzīmē, ka pieļaujamais zušu izmērs, makšķerējot Latvijas ūdeņos, ir pusmetrs, tādēļ, pirms bāžat lomu somā, apdomājiet, vai tas ir tā vērts.
Runājot par tradicionālām zušu ķeršanas metodēm, varu galvot, ka vismaz mūspusē amatierzvejas veidā tie tiek zvejoti ar visparastākajām gruntsmakšķerēm, ēsmai izmantojot naktstārpus, kā arī dzīvas vai nedzīvas zivtiņas – vīķes, brētliņas, reņģu gabaliņus u.c. Interesanti, ka zutis ēsmu var ņemt gan strauji, gan uz vietas lēni ierijot un pēc piecirtiena tas sāk mest astotniekus. Šādos brīžos ar zuti nevajag taisīt nekādus eksperimentus un censties to nokausēt, jo tas praktiski nav nogurdināms – labāk zuti ātrāk dabūt sauszemē un veikli iedabūt somā. Pretējā gadījumā zutis pagūs aizāķēties aiz kādas siekstas, saknes vai kā cita, un ilgi kārotais loms būs pazaudēts.
Ja jūsu izvēlētajā laikā zutis nekādi nav pierunājams uz gardām vakariņām, tad noteikti varat mēģināt to pievilināt, jo kā jau visām nakts zivīm arī šai ūdens radībai ir attīstīta oža, ko tā nereti liek lietā barības meklējumos. Pievilināšanas metodes ir pavisam vienkāršas – izvēlētajā copes vietā ūdenī var iemest akmeni, kuram galā piesieti maitas gabali, vai arī zem ūdens noenkurot pūšļus, kam izdurti caurumi tā, lai pa tiem ārā tek asinis. Mūspusē zušus parasti ķer no Dienvidu mola, Karostas kanālā, Liepājas ezerā pie Atteku un Zirgu salām, arī Bārtā, jo tur tiem ir tik patīkamā smilšainā vai akmeņainā grunts, kur šie plēsoņas veido savas mītnes – alas. Tāpat ir dzirdēts, ka šovasar zuši veiksmīgi ķerti Baltijas jūras piekrastē (Ziemupes pusē). Jāatzīmē, ka pieļaujamais zušu izmērs, makšķerējot Latvijas ūdeņos, ir pusmetrs, tādēļ, pirms bāžat lomu somā, apdomājiet, vai tas ir tā vērts.
