Makšķerēšana jūrā

varētu mēģināt ,bet pēc līdakām.

Bums nu tad nebrauc uz ovisiem brauc uz liepeni es vel pa siem abiem gatiem tur tuksa palicis neesmu labakais ir bijis pa 2h 48 butes un redzi taimins ar ir trapijies
es tik nez vai tagad vel kas ciesams njem bet ja gribi brauc un velc!!!!

Čaijo !!! Aizlaidu vakar arī es jūrā makšķeri iesviest , Z- fortos, no 19,00--2,00pl. Rezultāts- 3kg plekstes, puikam--3kg plekstes-- izmēri dažādi.Ēsma -garnele. Copes pabija arī lielās,bet nekā tukšā-- nokavēts:(.

Mans štuks ir tāds, ja apnīk pa ezeriem medīt vienu, divas zivis, tad jāaizlaiž uz jūriņu savilkties, nomierināt nervus:)

Nu ar to piešaušanos ir, kā ir, divreiz jūrā esu bijis, pirmo reizi 36 butes, otreiz 32butes+menca.

jāpiešaujās

Jūrā tikai ar grunteni uz butēm ....

Savas nianses ir gan no moļa , gan no krasta , pie tam Liepājā ir vel iekšējie moli ....Piemēram - par visu pagājušo gadu no mola noķēru tikai vienu akmeņbuti , bet no krasta vienā reizē 3 akmeņnieces trāpījās ! Arī turpmākās reizes tajā vietā šīs trāpījās.....

Roli tu copē ar grunteni vai kā savādāk ??

pilnīgi piekrītu no mola varētu būt intresanti jo dziļumi sākas uzreiz Atklātā jūrā it kā tā sēklu padarīšna nomāc

Man piemēram no moļa vairāk patīk vairāk nekā no krasta , bet tā laikam gaumes lieta ... katram jau savs laikam , bet normālai butei jau copi gan var redzēt ....

Biju pāris reizes pie Ovīšu bākas nu nezinu it kā nepatika .Copi neredz jāvelk un jābauda uz dullo ,buteles jau bija .Bet kā krievi saka / ņe mojo/vrbūt ja kāds ieteiktu jēdzīgu copes vietu varbūt ?/ Teorija jau tā kā būtu ,štrumi arī .Par tām bedrēm arī it kā zināms

Siļķveidīgo zivju kārtu Latvijā pārstāv siļķu (Clupeidae) dzimta ar 3 sugām. Pazīstamākā no tām ir reņģe jeb Baltijas siļķe (Clupea harengus membras). Tā ir Atlantijas siļķes pasuga. Šī suga nārsto jūras piekrastes sēkļos. Izšķir rudenī un pavasarī nārstojošas reņģu populācijas. Pēc nārsta reņģes aizceļo tālu no krasta un izklīst mazākos baros. Dažreiz nelieli reņģu bariņi ieklejo piejūras upēs un ezeros. Otra ne mazāk labi pazīstama suga ir brētliņa jeb Baltijas brētliņa (Sprattus sprattus balticus). Pēc izskata un dzīvesveida tā ir ļoti līdzīga reņģei. Atšķiras ar mazāku ķermeni un lēnāku augšanu. Tāpat kā reņģe, arī brētliņa ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs. Savukārt paledes (Alosa fallax) uzturas jūrā, bet nārsto agri pavasarī upēs. Raksturīga pazīme ir ieapaļi melni plankumi ķermeņa sānos. Baltijas jūrā un Rīgas līcī paledes nelielā daudzumā nozvejo kopā ar reņģēm. Šī suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Rets ieceļotājs Baltijas jūrā ir anšovs (Engraulis encrasicholus). Šī suga pārstāv anšovu (Engraulidae) dzimtu.

Jā , tikai palasot citus forumus cilvēkiem īstas izpratnes par to nav ....

nu renģes ir lielākas, cik zinu...

Tikai nejauci ar brētliņu , tā pavisam cita zivs un cope arī cita !

Tirgū !

Kur tagad var reņģes vispār dabūt, kas derīgas copēšanai? Neesmu nekad ar reņģēm copējis jūrā, tāpēc jautāju...

Šodien Liepājā no mola no 15-19 viena menčele 57 cm un kādi 3,5kg ar butēm .... bija daudzas spēcīgas copes , bet laikam biku pa mazus āķus biju uzlicis ... izteikta cope bija uz reņgi , garneli diezgan pašvaki ņēma ....

Lokanais
Tas nu nebija Ventspils pusē, nu nekādi.