Sveiciens. Trešais mēģinājums sarunāt randiņu ar Daugavas brekšuku. Apņēmības pilni, vieta pēc kartes noskatīta - lidojam 160 km tālo ceļu. Pienākam pie upes un saprotam ka ir dimbā. Ūdens duļķains un pilns ar zāli, kura uzreiz ķeras uz auklas. Ko nu? Lūram kartē un meklējam rezerves plānu. Atrasts. Kamēr parpalas sakrāmējam, līdz auto aizbrienam, piekusums jau, bet neko darīt, gazes pedālis grīda un atkal stunda ceļā jāmēro. Tātad rīta cēlies šajā vietā gar degunu. Kā tālāk izvērtas diena, šajā atskaitē. Ne asakas!