Aiviekste

Paldies pa info. Tur tajos gostinos var piebraukt pie upes, vai visur privats?
23.oktobris 2019, 16:43 | links
 
Kas labs notiek pasa leja, var ko nomakskeret?

gucis13, 23.oktobris 2019, 04:36


Neesmu manījis ka tur tik bieži kāds copē, tikai pašā ietekā pie Daugavas (Gostiņos), bet upe smuka.
Ap Ļaudonu, tur var it kā noķet kaut ko prātīgāku (karpa, sams, breksis)
23.oktobris 2019, 12:25 | links
 
Kas labs notiek pasa leja, var ko nomakskeret?
23.oktobris 2019, 04:36 | links
 
Šāds- https://upju.info/#Aiviekste
1.oktobris 2019, 22:40 | links
 
Sveiciens copmaņiem! Kāds līmenis upē pie Lubānas?
1.oktobris 2019, 21:47 | links
 
Sveiki . Varbūt kāds var padalīties ar kautkādām vietām Aiviekstē , kur varētu atrast kādu balto zivi ? Vietējais neesmu , nezinu uz kuru galu vispār doties :(
31.augusts 2019, 17:21 | links
 
Sveiki vēlējos pajautāt ,kas labs notiek aiviekstē?
13.jūnijs 2019, 12:49 | links
 
gan armatūras stieņus noasināts liku straumē lai laivas sadur.

MV-F, 4.jūnijs 2019, 07:41

Par pēdējo gan tev fui =(

cupix, 4.jūnijs 2019, 09:04


Tur neviens cits nekad nebraukāja un nebradāja, un tas bija rudens pusē. Ta kā naV ko tādiem žēlot laivas. un tie svolači brauca ar finiera laivām, tā ka cita līdzekļa bebija pa rokai lai tās sačakarētu.
4.jūnijs 2019, 15:22 | links
 
runa iet par forelupitem.ogre ir viena no lielakajam Latvijas upem.un vispar 4.garaka upe Latvija.un Ogri nevar uzskatit par forelupi.tur foreles nav dominejosa suga.pat mana berniba ne.kaut gan foreles tur esmu nokeris un vel tagad kadu var nokert.Ogres pietekas gan bija forelupes.un kaut kada mera vel tagad ir.ta akcija kad Ogre laida foreles ir pilnīgi izgazusies.vel tur ir laidusi zivis sacensibam.un tad nu gan ir nokerti visadi brinumi - varaviksnes foreles,kalifornijas foreles,arktiskas palijas un alatas.bet ar strauta forelem svaki.pie tam Ogre ir iecienita udens turisma upe.ta ka cupix brauc drosi - uztriti armaturas stieni tur nav.par elektrikiem nezinu,bet gadus atpakal bijam ar puiku cope un 2 stundu laika redzeju 3 kompanijas kas niekojas ar brideniem.tiesa ta pieklajigi apgaja mus ar lielu likumu.ta ka maliku presings noteikti ir.
4.jūnijs 2019, 14:40 | links
 
cupix - forelu upites neviens normals makskernieks ar laivu nebrauka.tikai elektriki velk laivu ar akumulatoriem jo nesat ir smagi.un nosistas zivis protams.ta ka stieni bija ielikti pareizajai auditorijai. nekads fui.

Bjorgvins, 4.jūnijs 2019, 09:26


Ja runa iet par upīti kur knapi līdz celim ūdens, to es vēl saprastu un ja tā ir teiksim slepena, kur iemaldīties parastam tūristam nav iespējas. Bet ja tā ir Ogres upe? Es negribētu saplēst savu laivu... vai uzdurties uz tāda ar kāju..
4.jūnijs 2019, 10:14 | links
 
cupix - forelu upites neviens normals makskernieks ar laivu nebrauka.tikai elektriki velk laivu ar akumulatoriem jo nesat ir smagi.un nosistas zivis protams.ta ka stieni bija ielikti pareizajai auditorijai. nekads fui.
4.jūnijs 2019, 09:26 | links
 
jaa,ar to sluzu virinasanu ir ka ir.ja esmu ciemos taja puse {sievas radi) tad parasti copeju Ica.tacu reizem aizbraucu līdz Aiviekstei.kadus gadus atpakal trapijam uz sitadu reizi.skats sausaligs. dublos iekaltusas guleja tukstosiem zivju.iespejams tas cipars bija merams vel lielaka pakape.visvairak bija mazo asarisu.un ka par brinumu uzzimejas inspektors.makskernieka karti gribeja redzet.kad uzjautaju kas te par katastrofu notikusi tad pagrieza galvu uz otru pusi un neatbildeja.ta luk. lai cik sunaina butu maliku darbiba tadu skadi tie nespej sarupet.par malikiem.viena rita copeju netalu no sluzam.un vel kadi 10 copmani.te atbrauca no lejpuses gumijas laiva viens urla un gandriz pie pasam sluzam kur beidzas betons iejaja 2 tiklu rindas. pec tam pa mobilo zelojas vai nu druzbanam vai augstak stavosam pakape malikim - kas ta je ... be.. matj par upi kur pat ar tiklu nevar nevienu zivi nokert.sapnaini....
4.jūnijs 2019, 09:17 | links
 
gan armatūras stieņus noasināts liku straumē lai laivas sadur.

MV-F, 4.jūnijs 2019, 07:41


Par pēdējo gan tev fui =(
4.jūnijs 2019, 09:04 | links
 
MV-F [04.06.19]: Vietējie kam rūp lai upē aglabātos zivis, vismaz tos brakarus varētu atšaut. Ja kāds dabūs skrotis pakaļā tad diezvai otrs gribēs līst un turpināt savu arodu.
Pats kādreiz dīvoju pie mazas upītes, tad elektriķiem visādas šaizes sataisīju, gan moci upē iestūmu, gan armatūras stieņus noasināts liku straumē lai laivas sadur.
Maz to kam upe rūp ir palicis.Lauki izmirst, jaunie aizbrauc.Šodien tīklus liek nejau tie kam mājās nav ko ēst,tie ir pie upes turīgie saimnieki,kam biežākais pašiem ir šaujamais.Apzinīgie makšķernieki spēj tikai pabojāt saliktos tīklus,bet tas ir arī viss.Runājot par inspektoriem,man stāstija gadījumu,kam makšķernieks uzdūries uz tīkliem izsaucis inspektorus.Atbrauc inspektori,satiek pārkāpēju pie tīkliem,paspiež tam roku,papļāpā un aizbrauc.Pēc tam šis brakars visam pagastam pa dzērumam lielās ka visi inspektori tam kabatā,par visu samaksāts.Ko var darīt cilvēks vienkāršais?
4.jūnijs 2019, 09:01 | links
 
Vietējie kam rūp lai upē aglabātos zivis, vismaz tos brakarus varētu atšaut. Ja kāds dabūs skrotis pakaļā tad diezvai otrs gribēs līst un turpināt savu arodu.
Pats kādreiz dīvoju pie mazas upītes, tad elektriķiem visādas šaizes sataisīju, gan moci upē iestūmu, gan armatūras stieņus noasināts liku straumē lai laivas sadur.
4.jūnijs 2019, 07:41 | links
 
Senākos laikos notika zivju migrācija,no Daugavas uz Lubānas ezeru.Vēl atmiņā ir vectēva stāsti par to cik zivju bija,pār upi varējis pāriet pa zivju mugurām.Tad Lubānu iegrožoja un uz Daugavu nogrieza ceļu ar hesu.Instinkts migrēt zivīm palika,tās joprojām pavasarī dodas uz augšu,pat īsti nesaprotu kapēc.Tās uziet uz augšu un atduras pret ezera slūžām,kas ir nepārvaramas.Tad zivis iznārstoja vienkārši Klānu milzīgajās palienēs.Tēvs stāstija par skatu,kas tur pavērās,kad hess liek pavasarī aizvērt slūžas no ezera un nomet upē ūdeni,visi ikri sapūst izžuvuši.Tur vēl ir viens faktors.Kādreiz kad vēl Lubāns nebija iegrožots,tas pārplūda pārvērzdamies par jūru,tā kā Aiviekste ir vienīgā izteka no Lubāna ,tā nespēja novadīt visu to ūdeni un Ulmaņ laikā nolēma Aivieksti bagarēt,lai kaut cik uzlabotu situāciju pavasaros.Vārdsakot Aiviekste ir norakta līdz pat Saikavai,kur sākās nopietni dolomīta slāņi.Augšpus Saikavas ir ļoti maz bedru un intresantu vietu.Vēl padumjajos laikos izraka Meirānu kanālu.Ko es ar to gribēju pateikt,zivis pavasarī dodas uz augšu,lai nārstotu un rudenī dodas prom,tās neziemo augšpusē.Bet nārstot nav īsti kur,tad zivis spiežas visos iespējamos grāvjos un palieņu pļavās.Bet tur ar brakari zin un ir visur tīkli un murdi priekšā.Izskatas ,ka breksis vienkārši būs zaudējis šo cīņu.Tas ar nav noticis pēkšņi,to skaits ir samazinājies pa gadiem.Bet ir arī ir zivis kas ir iemācijušās pielāgoties un tie ir sapali,salīdzinot ar manu bērnību to ir daudz un tie ir lieli
4.jūnijs 2019, 00:18 | links
 
Ir jāveido sabiedriska organizācija, vai biedrība, kas risinātu šos jautājumus -uzraudzība, nārsta vietu izveide, zivju mazuļu ielaišana u.t.t. Varbūt kāds uzņēmīgs čalis uzradīsies un izveidos ko tādu. Par piemēru var ņemt biedrību "Mēs zivīm". ES PAR.
3.jūnijs 2019, 23:45 | links
 
Tad kad vecie brakari darbojās zivju bija pietiekami visiem. Nevar zivju suga, kā piemēram alants izzust visā upē, ja Klānos kāds spridzina. Tīklus likuši ir senču senči un zivju bija pietiekami paaudzēs .Varam salīdzināt piem. Igauniju zvejo gan ezeros, gan upēs, bet zivju pietiek, jo nav HESU , vai aizsprostu uz upēm.Zivīm ir savs GPS, kur viņai ir jāiet laist ikrus. Pēdejos gados vairs breksis neienāk no Daugavas Aiviekstē, jo gadiem GPS ir dzēsies.
3.jūnijs 2019, 23:32 | links
 
Lielākā sāpe Aiviekstē ir tas ka to neviens neuzpasē.Liela daļa veco brakaru ir vai nu apmiruši,vai metuši tam visam mieru,bet ir pietiekami vēl to ,kas ar to nodarbojas.Augšā Klānos darbojas pat ar izdomu,ir dzirdēts arī par spridzināšanu.Vietas tur ir klusas un maz apdzīvotas.Kamēr upe netiks kaut minimāli uzraudzīta,nekas tur nebūs.2 gadi atpakaļ,kad upē visu sezonu bija liels līmenis,zivīm bij atelpa,to ar jūt pēc jauno līdacēnu skaita upē,bet tas negadās bieži tā
3.jūnijs 2019, 23:16 | links
 
Lai iznīcinātu zivi kā sugu tai ,
1) Jāpārtrauc migrācija.
2) Jāliedz nārsta apstākļi.
Šie faktori Aiviekstē ir pamatā. Ja to nesaklausīs un neiesaistīsies atbildīgās personas upe turpinās mirt.
Latvenergo maksā prāvu naudas summu zivju fondam kā kompensāciju hesu darbībām ,lai atjaunotu zivju mazuļus upēs,kur dabīgā migrācija liegta. Neēsmu redzējis tādu informāciju, ka Aiviekstē būtu par šo naudu laisti zivju mazuļi. Nu nevar Rīgā sēdošs onkuls redzēt un iedziļināties Aiviekstes sāpē. Kāpēc tā nauda aiziet pamatā lašiem būt un viņu pavairošanai un apsardzībai nārsta laikā. Mana sāpe raudai, breksim u.t.t būt Aiviekstē.
3.jūnijs 2019, 20:37 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager