Mūsu politiku šobrīd raksturo nevis vienkārši apātija, bet acēdija - tas ir grieķu izcelsmes vārds, kas apzīmē grūtsirdīgu, depresīvu bezjēdzības sajūtu.
Pilsoņi ir vīlušies demokrātiskajās institūcijās, bet nezina, ko darīt. Kopš neatkarības atjaunošanas latvietis ir balsojis par visādiem mesijām un laimes lāčiem, bet īstā laime kā nenāk, tā nenāk...
Savukārt valdošie politiķi ir pārēdušies ar varu un guļ diendusu. Viņi ir pašapmierināti iesakņojušies esošajās privilēģijās un neko nevēlas mainīt.
Nesenie Krievijas konstitūcijas labojumi mūsu valdošajām partijām nāca kā īsta manna no debesīm: Vladimirs Putins tagad drīkstēs palikt amatā līdz 2036. gadam, un mūsu varneši varēs visu šo laiku lamāt pretiniekus par putinistiem un izspēlēt to pašu veco kārti: „Ja nebalsosiet par mums, tad atnāks Kremlis”.
Ja esošā politiskā sistēma ar partiju monopolu paliks negrozīta, nekas Latvijā neuzlabosies.
7.jūlijs 2020, 14:43 |
links