Nu nē. Uzņēmums, kurš rada "pvn", visdrīzākais, ir eksportētājs. Un kas gan var būt labāks par šo- valstī ieplūst sveša nauda! Nauda, kuras nebija, bet tagad ir, tagad ir vairāk, nekā pirms tam! Vienmēr esmu apskaudis tās banānu līmeņa tūrisma valstiņas- nauda ne no kurienes - atbrauc tūrists, atstāj vidēji pāris tūkstošus, lieliski! Nekas nav jādara, tik jānoupurē kāda jaunava vietējam laikapstakļu dievam! Mums sarežģītāk- laiks sūdīgs, un jaunavu jau arī nava...
Eksports, tas ir baigi, baigi labi! Nauda no ārpuses, ne no kurienes! Tik vien kā jarada kkas tāds, lai būtu ko ekspotēt.
raihs, 4.septembris 2021, 21:15
Nu, pirmkārt, te Tu jauc terminoloģiju. Pievienotā vērtība kā ekonomisks termins, kas apzīmē starpību starp ieguldījumiem ražošanā un realizācijas vērtību un PVN (pievienotās vērtības nodoklis) ir pilnīgi dažādas lietas. Ja pievienoto vērtību kā tādu ģenerē jebkurš pelnošs uzņēmums (gan eksporta, gan iekšzemes), tad PVN ģenerāli ir iekšzemes patēriņa nodoklis ko idejiski maksā vietējais patērētājs, un, lai nu ko , bet PVN eksports neģenerē.
Tavs minētais piemērs par tūrisma valstīm ir ļoti labs piemērs, kā nozare „eksportē” tīri savs valsts rekreācijas resursu un rada darba vietas. Bet tur jau tā lieta, ka tā ir NOZARE un šis eksports izklājas pa valsts iekšzemes ekonomiku. A vot, ja mēs runājam par augsti tehnoloģisku uzņēmumu, kurš ģenerē it kā lielu apgrozījumu un pelņu, taču nerada darba vietas un iekšzemes pātēriņu, tad tolka maz. Nu, iedomājies, augsti tehnoloģisks uzņēmums ar miljonu apgrozījumu un pelņu, kur strādā daži cilvēki. Nu eksportē, zašibis! A ko no tā dabū valsts/sabiedrība? Labākā gadījumā uzņēmuma ienākuma nodokli un nesamērīgi mazu iedzīvotāju ienākuma un soc nodokli (jo strāda tak pāris cilvēki). Nekādus PVN vai vēl ko no tā neiegūst. Pat ja uzņēmējs ir krīstāltīrs un nemeklē veidus kā optimizēt pelņas nodokļus, bet visu uzrāda un nomaksā, tāpat valsts saņem krietni mazāk nekā ja tur būtu reāli tūkstošiem darba vietu. Nē, protams katra eksporta kapeiciņa ir labi, tas vienkārši ilustrē, ka mazi, it kā superefektīvi pievienotās vērtības ģenerācijas ziņā uzņēmumi, reāli neko nedod uz kopējajiem valsts vidējiem ŗadītajiem pa laukumu.
Jo veiksmīgais uzņēmējs, kad būs saņēmis savas solīdās, godīgi nopelnītās dividendes, diez vai tās masveidā tērēs un griezīs uz riņķi iekšzemē.