19.septembris 2021, 07:06 | links
Par to Grigules būšanu - tikšanu airoparlementā.
Tā nu ir sagadījies, ka labi pazīstu iesaistītos personāžus. Ivetiņa mācījās vienu klasi zemāk Rīgas 2. vidusskolā. Traki uzņēmīgs, gudrs un sportisks meitietis (atceros, kā, spēlējot tautasbumbu mēs abi kā pretējo komandu kapteiņi parasti palikām laukumā pēdējie un tad jau, protams, poblažkas vairs nebija, bišķiņ parotāļājies ar viņu, situ ārā). Māte - pilnīgākā megēra, mācību daļas vadītāja tajā skoliņā pie Leļļu teātra, kur apmācīja topošos oficiantus utt. Esmu saskāries (tur disenes laikā man atņēma polšu, kuru pēc disenes dabūju atpakaļ ... no direktores, kas savukārt bija mana drauga un basketbola partnera Gata Šlitera māmuļa, zelta cilvēks). Ivetiņa karjeru būvēja spoži, gudra, attapīga, vecene ar īstiem pautiem. Tomēr atslēgas vārds šajā notikumā ir cits, un tas ir - Romāns Mežeckis. Manējais klases biedrs un jaunībā viens no labākajiem draugiem. Politikā saukts par pelēko kardinālu, spožākais viņa stāds ir Gatis Truksnis. Bija reiz tāds svešvalodu faķa studentiņš, kopā ar Romu nāca vasarās pie manis ( divas brīvas zāles vasarā) spēlēt basīti. Redz, vienu brīdi Roma ar Ivetu salaida (smuks meitietis jau kopš agras jaunības), pat precējušies bija neilgu brīdi. Un Roma savējos nepiemirst. Sarīkoja viņai Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņu (viņš ir augstākās klases spečuks, zinu, esmu viņam rīkojis sekmīgu Saeimas deputāta ievēlēšanas kampaņu), tas ir nevis pašas Grigules, bet vismaz 90% Mežecka nopelns. Un Ivetiņa nosmēla Airopas krējumu. Ja pareizi atceros, tad viņai (kad pienāks laiks) būs arī baisā pensija. Vienu reizi trāpi, un vairāk dzīvē nav par ko uztraukties. Nu jā, bet trāpa jau tikai viens no simta, turklāt ir vajadzīgs piķis kampaņai. Un Mežeckis, protams.
Tā nu ir sagadījies, ka labi pazīstu iesaistītos personāžus. Ivetiņa mācījās vienu klasi zemāk Rīgas 2. vidusskolā. Traki uzņēmīgs, gudrs un sportisks meitietis (atceros, kā, spēlējot tautasbumbu mēs abi kā pretējo komandu kapteiņi parasti palikām laukumā pēdējie un tad jau, protams, poblažkas vairs nebija, bišķiņ parotāļājies ar viņu, situ ārā). Māte - pilnīgākā megēra, mācību daļas vadītāja tajā skoliņā pie Leļļu teātra, kur apmācīja topošos oficiantus utt. Esmu saskāries (tur disenes laikā man atņēma polšu, kuru pēc disenes dabūju atpakaļ ... no direktores, kas savukārt bija mana drauga un basketbola partnera Gata Šlitera māmuļa, zelta cilvēks). Ivetiņa karjeru būvēja spoži, gudra, attapīga, vecene ar īstiem pautiem. Tomēr atslēgas vārds šajā notikumā ir cits, un tas ir - Romāns Mežeckis. Manējais klases biedrs un jaunībā viens no labākajiem draugiem. Politikā saukts par pelēko kardinālu, spožākais viņa stāds ir Gatis Truksnis. Bija reiz tāds svešvalodu faķa studentiņš, kopā ar Romu nāca vasarās pie manis ( divas brīvas zāles vasarā) spēlēt basīti. Redz, vienu brīdi Roma ar Ivetu salaida (smuks meitietis jau kopš agras jaunības), pat precējušies bija neilgu brīdi. Un Roma savējos nepiemirst. Sarīkoja viņai Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņu (viņš ir augstākās klases spečuks, zinu, esmu viņam rīkojis sekmīgu Saeimas deputāta ievēlēšanas kampaņu), tas ir nevis pašas Grigules, bet vismaz 90% Mežecka nopelns. Un Ivetiņa nosmēla Airopas krējumu. Ja pareizi atceros, tad viņai (kad pienāks laiks) būs arī baisā pensija. Vienu reizi trāpi, un vairāk dzīvē nav par ko uztraukties. Nu jā, bet trāpa jau tikai viens no simta, turklāt ir vajadzīgs piķis kampaņai. Un Mežeckis, protams.
19.septembris 2021, 07:04 | links
